Jautājums par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam apspriests Saeimas Nacionālajā drošības komisijā jau pirms vairākiem gadiem Krievijā uzņemtās fotogrāfijas dēļ, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Rimšēviča pielaide valsts noslēpumam šīs fotogrāfijas dēļ jau reiz apspriesta, bet toreiz nav saskatīts pamats pielaides atņemšanai.
Savukārt Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis raidījumam pastāstīja, ka kuluāros ir izskanējis viedoklis, par to, ka Rimšēviča kungam ir nepilsoņa pase. “Es varu teikt, ka ir noskaidrots, ka viņam nav nepilsoņa pases, viņam ir dienesta pase un pilsoņa pase, bet tas tiek tiražēts kuluāros,” sacīja Maizītis.
Raidījums arī vēsta, ka Rimšēviča lietā izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem, un viņu tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no “Trasta komercbankas” vadības un akcionāriem.
Tobrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēja tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas “Moduls Rīga” vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām. “Nekā personīga” uzsver, ka KNAB lietas materiālos atrodama saruna, kā Martinsons ar Rimšēviču kārto naudas lietas.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, Martinsons, kuram KNAB inkriminē kukuļņemšanas atbalstīšanu. Saskaņā ar izmeklēšanas versiju lietā Martinsonam bijusi tāda kā savedēja loma, ziņo “De facto”. Uzņēmējs esot bijis tas, kas palīdzējis nodibināt kontaktu starp Rimšēviču un ar “Trasta komercbankas” cieši saistīto personu vai personām.
Par 2013.gada notikumiem liecības Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei uzrakstījuši “Trasta komercbankas” kādreizējais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters. Raidījums vēsta, ka Buimisters nedz apstiprina, nedz noliedz, ka vērsies pie likumsargiem un nevēlas komentēt notikumus ap Trasta komercbanku.
Tāpat raidījums vēsta, ka Rimšēviča privātmājas Langstiņos šonedēļ redzēta automašīna ar ASV vēstniecības numuriem. Bankas prezidents nevēlējās nedz apspriest sarunas saturu, nedz arī to, vai diplomāti lūdza viņu amatu atstāt.
Kā zināms, AP publicēja rakstu, kurā “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Tāpat rakstā vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam pievienota arī fotogrāfija.
Rimšēvičs otrdien preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Un tā uzdzīvo cilvēks, kam ir zināmi valsts noslēpumi!