“Krievija ir gatava nogalināt mūs tūkstošiem,” – ar šādu virsrakstu “Daily Telegraph” publicējis interviju ar aizsardzības ministru Gevinu Viljamsonu (attēlā).
Viņš apgalvo, ka Maskava pēta iespējas dot triecienu Lielbritānijas infrastruktūrai un komunikācijām, kas saista to ar kontinentu, nolūkā izraisīt paniku un haosu.
Spiegi meklējot vājās vietas
“Krievu plānā nebūs ierasties ar desanta kuģi pie Skārboro vai Braitonas krastiem. Viņi prāto: “Kā mums nodarīt Britānijai sāpīgāk? Radīt zaudējumus tās ekonomikai, izjaukt tās infrastruktūru, kas kļūs par iemeslu tūkstošu un tūkstošu, un tūkstošu nāvei, bet vienlaikus radīs arī pilnīgu haosu valstī,”” klāsta Viljamsons.
Pēc viņa vārdiem, visvairāk Krieviju interesē enerģijas padeve no kontinenta. Zemūdens elektrības kabeļi un gāzes vadi apgādā trīs miljonus britu mājsaimniecību. Ministrs apgalvo, ka militāristu un izlūkdienesta rīcībā ir fotogrāfijas, kas liecina par aizdomīgām krievu aktivitātēm pie britu elektrostacijām, novērojot un meklējot vājās vietas. “Es uzskatu, ka tie ir reāli draudi, un esmu pārliecināts, ka tie apdraud valsti tieši tagad,” saka Viljamsons. Iespējams esot gan kiberuzbrukums, gan zemūdens trieciens un pat vadāmas raķetes izmantošana.
Ģenerālis uzstājas ar asu runu
Vēl pirms ministra atklāsmēm britu armijas ģenerālštāba priekšnieks Niks Kārters nosauca Krieviju par Lielbritānijas lielāko valstiska rakstura draudu kopš aukstā kara laikiem. Viņš paziņojis, ka naidīgas darbības var sākties pavisam negaidīti.
Ģenerālis Kārters uzstājās Apvienotajā karaliskajā drošības un aizsardzības pētījumu institūtā. Četrdesmit minūšu garās runas laikā viņš nodemonstrēja Krievijas propagandistu video, kas rāda šīs valsts aviācijas, zemūdeņu un citas kara tehnikas varenību.
Krievija audzē armijas muskuļus un tālā darbības rādiusa raķešu skaitu ir palielinājusi 12 reižu. Krievu zemūdenes Sīrijas karā spēja izšaut 26 raķetes līdz pat 1500 kilometru tālu. Kārters atgādina par pērn Krievijas rīkotajām kara mācībām Zapad, kurās vērienīgi izspēlēts uzbrukums Ziemeļeiropai.
Protams, Maskava apgalvoja, ka scenārijā runa bijusi tikai par cīņu pret teroristiem. “Mums ir jāreaģē uz šiem draudiem nekavējoties. Gaidīt bezdarbībā mums nav tiesību,” teic Kārters.
Jauna veida karš
Lielbritānija pašlaik izved savus karavīrus no Vācijas, bet Kārters paudis, ka izskata iespēju tur katram gadījumam saglabāt bāzes ar tankiem, degvielu un citiem kara materiāliem. Ļoti iespējams, ka ģenerālis pārspīlē, lai panāktu lielāku militāro budžetu, tomēr ir skaidrs, ka arī Krievija rietumos redz ienaidniekus, nevis partnerus.
Patlaban britu armijai pietrūkst 20 miljardu mārciņu kara kuģu, lidmašīnu, zemūdeņu un kaujas tehnikas iegādei. Aizsardzības ministrs gan ir noraidījis plānus samazināt karaspēku taupības nolūkos.
Toties rietumvalstis gūst aizvien lielākus panākumus tehnoloģiju attīstībā, un Krieviju tas var biedēt. Lai glābtos no atpalicības, Maskava var izlemt konkurentus iedzīt vēl lielākā akmens laikmetā.
Kārters uzsver, ka runa nav tikai par zaļajiem cilvēciņiem un militāru iebrukumu. Par ieročiem jaunajā karā var kalpot enerģētika, kukuļi, korumpēts bizness, kiberuzbrukumi, slepkavības, viltus ziņas, propaganda un vienkārši ieroču žvadzināšana, lai iebiedētu.
Bumbvedēju vietā datori
Liebritānijas kiberdrošības centra šefs Siarans Martins brīdina, ka plašs kiberuzbrukums valstij ir tikai laika jautājums. Tas skartu gan parlamenta vēlēšanas, gan energoapgādi, sakarus, bankas un citas nozares. Par iespējamiem uzbrucējiem eksperts uzskata Ziemeļkoreju, Irānu un Krieviju.
Mierinājumam – nevienam pēdējo 15 mēnešu laikā piedzīvotajam kiberuzbrukumam nav piešķirta pirmā kategorija. Ar to apzīmē uzbrukumus inženiertīkliem un finanšu sektoram. Martins uzskata, ka tas var notikt tuvākajos divos gados, pilnībā aizsargāties nebūs iespējams, var tikai censties samazināt kaitējumu.
Atkāpei vēsturē – no 1940. gada 10. jūlija līdz 31. oktobrim briti izturēja Kaujā par Britāniju. Toreiz Hitlers raidīja pret Lielbritāniju uzlidojumu pēc uzlidojuma, kopumā dzīvību zaudēja aptuveni 23 000 civiliedzīvotāju, bet briti izturēja, un nacisti neuzdrošinājās īstenot operāciju Jūras lauva – desanta iebrukumu sauszemē.
Maskava sūrojas par rusofobiju
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā laikrakstam Kommersant paziņojis, ka Rietumos valda bezprecedenta rusofobija: “Aukstā kara laikā mēs neko tādu nepieredzējām. Tolaik bija zināmi noteikumi, zināma pieklājība (..) tagad visa pieklājība ir pabīdīta malā. Krievijai ir savas sarkanās līnijas (..) nopietni politiķi Rietumos saprot, ka šīs sarkanās līnijas ir jārespektē tāpat, kā tas tika darīts aukstā kara laikā.”
Rietumvalstu sankcijas, kas Krievijai piemērotas pēc iebrukuma Ukrainā, Lavrovs uzskata par “absurdām un nepamatotām”, bet Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju dopinga dēļ – par koordinētu kampaņu pret Krieviju.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: jauns.lv