Lielākais neuzticības kāpums savas valsts parlamentam ES vērojams Lielbritānijā, kur neuzticība kopš pavasara pieaugusi par 12 procentpunktiem, sasniedzot 60%, bet otrs lielākais Rumānijā, kur kopš pavasara neuzticība pieaugusi par 11 procentpunktiem, sasniedzot 77%.
Latvijā starp Baltijas valstīm ir arī zemākā uzticība ES. 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas ES, bet 38% neuzticas. Tikmēr Igaunijā ES uzticas 49%, neuzticas 28%, bet Lietuvā uzticas 64% un neuzticas 21% respondentu. Vidēji ES vairāk ir to, kas Savienībai neuzticas – 48%, tikmēr ES uzticas 41% aptaujāto. Visaugstākā uzticība ES vērojama Lietuvā, bet zemākā Grieķijā – 74%.
Visstraujāk ES neuzticība Savienībai kopš pavasara pieaugusi Maltā, kur vērojams desmit procentpunktu kāpums, sasniedzot 29%, tomēr šajā valstī joprojām ES uzticas vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto. Otrs lielākais neuzticības kāpums bijis Lielbritānijā, kur kopš pavasara iedzīvotāju daudzums, kas neuzticas ES, pieaudzis par astoņiem procentpunktiem, sasniedzot 59%.
Joprojām ļoti augsta neuzticība Latvijā saglabājas politiskajām partijām. Neskatoties uz to, ka tā kopš pavasara ir samazinājusies par diviem procentpunktiem, joprojām liels vairākums jeb 85% Latvijas respondentu neuzticas politiskajām partijām. Vien 9% norādījuši, ka tām uzticas, bet 6% nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tieši tikpat zema uzticība politiskajām partijām ir arī Lietuvā – 85%, savukārt Igaunijā politiskajām partijām neuzticas 68% aptaujāto.
Skeptiskākie ES ir Grieķijas iedzīvotāji – 94% šajā valstī neuzticas partijām, bet visvairāk partijām uzticas Nīderlandē aptaujātie iedzīvotāji – 43%. Vislielāko neuzticības kāpumu kopš pavasara piedzīvojusi Malta un Luksemburga, attiecīgi 23% un 20% iedzīvotāji neuzticas politiskajām partijām.
88. Eirobarometra aptauja norisinājās no 5.novembra līdz 19.novembrim kopumā 34 valstīs, kuru vidū ietilpst visas 28 ES dalībvalstis, kā arī Maķedonija, Turcija, Melnkalne, Serbija, Albānija un starptautiski neatzītā Ziemeļkipras Turku Republika.