Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Partiju reitingi liecina – ja vēlēšanas būtu notikušas šomēnes, parlamentā iekļūtu sešas partijas, un populārākā ir “Saskaņa”.
Būtisku izmaiņu, kas pārsniegtu statistikas kļūdas robežas, decembra SKDS publicētajos reitingos nav.
Pirmais trijnieks joprojām nemainīgs – partija “Saskaņa” ar 20,7%, pēc tam Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 14,3% un Nacionālā apvienība ar 7,3%.
Nedaudz mainītā secībā nekā iepriekš, bet ar līdzīgiem rezultātiem seko Latvijas Reģionu apvienība, partija “Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija.
Partiju “No sirds Latvijai”, “KPV LV” un “Kustība Par!”” reitingi ir starp vienu un diviem procentiem.
Zem viena procenta popularitāte ir partijām “Latvijas attīstībai”, “Vienoti Latvijai”, Latvijas Krievu savienībai un partijai “Progresīvie”, kas aptaujā iekļauta pirmo reizi.
SKDS vadītājs sociologs Arnis Kaktiņš atzina, ka, salīdzinot ar novembra rādītājiem, nelielas svārstības ir, tomēr tās nav tādas, lai izdarītu kādus būtiskus secinājumus mēneša robežās vien.
“Dažkārt arī tad, ja nav lielu izmaiņu, tas kaut ko nozīmē un tā ir interesanta ziņa un interesants secinājums. Piemēram, viss, kas notiek ar “Vienotību” – ir interesanti pavērot, vai tad popularitāte kāps vai kritīs. Un tas, ko mēs redzam – viņi turas,” norādīja Kaktiņš.
Attiecinot reitingus uz gaidāmajām vēlēšanām – ja šī brīža datos ņemtu vērā 5% barjeru un neizlēmušo balsis sadalītu proporcionāli izlēmušo balsīm, izredzes iekļūt Saeimā būtu sešiem politiskajiem spēkiem – partijai “Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai, Latvijas Reģionu apvienībai, “Vienotībai” un Jaunajai konservatīvajai partijai.
Pagaidām gan esot pāragri vērtēt, kādas izmaiņas šajā ziņā gaidāmas nākamgad. Tas lielā mērā būšot atkarīgs arī no tā, kā praksē realizēsies nodokļu reforma, par kuru atbildīga premjera pārstāvētā ZZS.
“Ir bijuši stāsti un solījumi, bet pēc ne pārāk daudz nedēļām, liela daļa to sajutīs uz savas ādas. Un tad ir ļoti svarīgi, kas ir tas, ko viņi sajutīs, un ko viņi izinterpretēs, un, tā kā visas šīs partijas savā popularitātē savā ziņā ir savienotie trauki, tad nav šaubu, ka tas atsauksies uz visu spektru,” prognozēja Kaktiņš.
Politoloģe Iveta Kažoka vērtēja, ka vēlētāju izvēlei nākamgad būs būtiska nozīme, īpaši ņemot vērā mijiedarbību ar notikumiem pārējā Eiropā.
“Ja Latvijas iedzīvotāji nākamā gada oktobra vēlēšanās ievēlēs tādu Saeimu, kas spēs veikt pārdomātas reformas, kas spēs novietot Latviju Eiropas centrā tad, kad Lielbritānija būs Eiropas Savienību pametusi, kas spēs Latvijai sagādāt drošību par spīti nestabilai starptautiskajai situācijai, es domāju, ka Latvijas iedzīvotāji būs nopelnījuši ļoti labu un labklājīgu nākamo simtgadi,” sacīja Kažoka.
“Atkarībā no tā, kādi būs nākamā gada vēlēšanu rezultāti, Latviju gaida vai nu ziemeļvalstu ceļš, vai arī stagnācija. Un tas, manuprāt, izšķirsies tieši nākamgad,” pauda Kažoka.
Vēlētāju vidū joprojām ir gana daudz neizlēmušo. SKDS dati liecina, ka teju ceturtā daļa vēl nezina, par ko balsos.