Liepājas metalurga investors uzdzīvo ar mīļāko, uzņēmums ticis pārrakstīts bomzim

Ap bankrotējušo „Liepājas metalurgu” virmo situācija, kas līdzinās banālam trillerim. Par to varētu pasmieties, ja vien tādēļ valsts neciestu desmitiem miljonu lielus zaudējumus. 

Rūpniecības giganta īpašnieks pat esot bijis kāds Kijevas bezdarbnieks, bet tā investors Latvijā attīstījis savas seksuālās spējas, nevis metālkausēšanu, raksta KasJauns.

Savulaik Latvijas valsts daudzmiljonu galvojumu saņēmušais „Liepājas metalurgs”, nomainot vairākus investorus un pārpircējus, nu pilnībā savu darbību pārtraucis. Bez darba palikuši simtiem liepājnieku. Nerimst dažādas tiesu prāvas. Atrisinājumam neredz ne gala, ne malas. Solījumi „Liepājas metalurgu” pārvērst par vienu no modernākajiem Eiropas metalurģijas uzņēmumiem, izplēnējuši vējā.

„Liepājas metalurgu” draud nodot metāllūžņos

Situācijai varot būt trīs atrisinājumi, norāda ekonomisti. Labākais – Privatizācijas aģentūra līdz aprīlim atrod jaunu investoru, kam pārdos uzņēmumu un tādā veidā saņems garantijas, ka tiks atmaksāts aptuveni 70 miljonu eiro lielais parāds. To savulaik galvoja Einara Repšes valdība, lai „Liepājas metalurgs” varētu iegādāties jaunas metāla kausēšanas krāsnis. Otrs variants – ja investors neatrodas, krāsnis un citas iekārtas izpārdos pa daļām. Sliktākas variants – „Liepājas metalurgu” nodos metāllūžņos.

Tikmēr risinās trillerim līdzīgi notikumi ap metalurģijas uzņēmuma 2014. gadā izvēlēto stratēģisko investoru – Ukrainas kompāniju „KVV Group”. Tas savulaik apņēmās Latvijas rūpniecības gigantu atjaunot no teju no gruvešiem. Toreiz Latvijas valsts baņķieru investīciju kompānija “Prudentia” saņēma visnotaļ ievērojamu summu par šī stratēģiskā un “izdevīgā” investora atrašanu – ap diviem miljoniem eiro. Tomēr ir noticis gluži pretējais.

Tumšie darījumi

Abi „KVV Group” līdzīpašnieki Valērijs Krištals un Jevgēņijs Kazmins nu ir sanīdušies un viņu savstarpējais kariņš pieņem anekdotiskus apmērus. Krištals Kazminu apvainojis prokremlisko teroristu atbalstīšanā un uz kādu laiku pat iesēdinājis cietumā, kā arī vaino sekstūrismā, proti, Kazimins Latviju apmeklējot tālab, lai izklaidētos ar kādu „traku vāveri”. Tai pašā laikā Krištals, lai Kazminam atņemtu teikšanu pār grupas uzņēmumiem, tos (tātad arī „Liepājas metalurgu”) pārrakstījis uz kāda bezdarbnieka vārda. Savukārt Kazmins Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā iesniedzis prasību pret Latvijas valsti 150 līdz 300 miljonu eiro apmērā, jo valsts neesot pildījusi solījumus un tādējādi viņš nav varējis īstenot „Liepājas metalurga” reanimāciju. Ministru prezidents Māris Kučinskis gan saka, ka Latvijas valstij nav pamata satraukties – Kazmina prasībai neesot nekāda pamata.

2014. gada rudenī Ukrainas uzņēmums „KVV Group” par „Liepājas metalurgu” piedāvāja maksāt 107 miljonus eiro, ieguldīt papildus investīcijas un līdz gada beigām atjaunot ražošanu. Tomēr tā vietā, lai rūpētos par uzņēmuma dzīvotspēju, Krištals un Kazmins, iespējams, veikuši dažādus tumšus darījumus, lai, izmantojot ofšorus, no tobrīd vēl strādājošā uzņēmuma „izpumpētu” naudu.

Krištala un Kazmina rosību nu vairs neiztirzā biznesa žurnāli, bet gan reģionālais laikraksts “Kurzemes vārds”.

Ukrainas “bomzis” un trakā vāvere

Ar Krištala „gādību” Kazminu apsūdzēja Austrumukrainas proklemisko separātistu atbalstīšanā un apmācībā, viņu uz kādu laiku pat iebāžot aiz restēm. Pagājušā gada septembrī Ukrainas tiesa gan Kazminu atbrīvoja.

Kamēr Kazmins bija iebāzts aiz restēm, Krištals holdinga kompānijā „KVV Group” (tātad arī „Liepājas metalurgu”), izmantojot viltotas pilnvaras, pārrakstīja uz kāda bezdarbnieka vārda, lai Kazminam atņemtu jebkādas iespējas veikt darbības ar „KVV Group” uzņēmumiem. Vēlāk Ukrainas tiesa šos darījumus gan anulēja, raksta Liepājas laikraksta „Kurzemes Vārds” žurnāliste Ilze Ozoliņa.

Pēc tam Krištala kompanjons Anatolijs Mazurs internetā sāka publicēt ierakstus, kuros Kazminu apvainoja, ka viņam it nebūt nerūp Latvijas metalurģijas nākotne. Mazurs rakstīja, ka Kazmins uz mūsu valsti braucis kopā ar savu mīļāko – „trako, dullo vāveri” Annu Verglinsku, ar kuru pieczvaigžņu viesnīcās Rīgā un Jūrmalā atpūtušies uz „zīda palagiem”. „Viņi uz turieni brauca pēc miesiskām baudām, nevis ekonomikas,” rakstīja Mazurs.

Viņaprāt Kazminu esot iegāzusi arī pārliecība, ka Latvijā varēs piekukuļot gan pašvaldības administrāciju, gan arī valdības nolīgtos pārdevējus, kas samazinās rūpnīcas cenu.

Pēc tam, kad nākusi apjausma par to, ka ražošana nes tikai zaudējumus, Kazmins sācis meklēt vainīgos. Un Verglinska esot devusi padomu vērsties Londonas tiesā pret Latvijas valsti.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: KasJauns