Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir nolēmusi Latvijai uzdot samaksāt morālo kompensāciju 9200 eiro apmērā Andrejam Kirinam, kurš bija vērsies tiesā pret policiju, taču tikušas pārkāptas viņa tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Andrejs Kirins ECT sūdzējās par 11 gadu tiesvedību, lai saņemtu atlīdzību par policijas darbinieka pielietoto pārmērīgo spēku. Iesniedzējs uzskatīja, ka viņam piešķirtā kompensācija bija neatbilstoša nodarītajam kaitējumam, jo pēc policista pielietotās vardarbības viņam strauji pasliktinājusies redze un viņš kļuvis akls.
Tāpat iesniedzējs sūdzējās, ka viņa rīcībā nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, kas varētu viņam atlīdzināt ar policijas inspektora noziedzīga nodarījumu radīto morālo kaitējumu.
ECT piekrita, ka kriminālprocesu sarežģīja divi elementi – apsūdzētā izvairīšanās no tiesas un nepieciešamība aicināt tiesu medicīnas ekspertus, lai noteiktu iesniedzējam nodarīto miesas bojājumu smagumu un cēlonisko saikni starp bojājumiem un iesniedzēja veselības pasliktināšanos. Tiesa uzskatīja, ka iesniedzēja lūgumi atlikt lietas izskatīšanu būtiski neietekmēja kopējo procesa ilgumu, un kritizēja ilgos bezdarbības periodus gan apsūdzētā policista meklēšanā, gan nepieciešamo medicīnisko dokumentu saņemšanā.
Savukārt civilprocesa ietvaros, ņemot vērā krimināllietas izskatīšanas ilgumu un to, ka procesa mērķis bija atlīdzināt iesniedzējam kaitējumu par pārmērīgi pielietotu spēku, valsts iestādes ECT ieskatā nerīkojās ar īpašo rūpību, kas no tām tiek prasīta, izskatot lietas par policijas vardarbību. Rezultātā ECT atzina, ka kopējais procesa ilgums nav uzskatāms par saprātīgu, un tādēļ atzina, ka ir noticis pārkāpums.
ECT arī konstatēja, ka iesniedzējs nacionālā līmenī bija cēlis prasību gan par medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu, gan arī par morālā kaitējuma atlīdzību, tomēr ar galīgo spriedumu iesniedzējam tika atlīdzināti tikai medicīniskie izdevumu, savukārt prasības daļa par morālo kaitējumu noraidīta, nekonstatējot tiešu cēloņsakarību starp iesniedzējam nodarītajiem miesas bojājumiem un viņa redzes zudumu.
ECT ieskatā vairāki secinājumi bija pietiekami, lai tā konstatētu, ka iesniedzējam viņa civillietas izskatīšanas laikā nacionālā līmenī nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi.
Iesniedzējs bija lūdzis piespriest viņam kompensāciju par materiālo un morālo kaitējumu 300 000 eiro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus un izmaksas 107 eiro apmērā. Tiesa lielāko daļu iesniedzēja prasību noraidīja, kompensācijā piespriežot 9 200 eiro par morālo kaitējumu.
Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā.
Pērnā gada nogales ECT nolēmums – Latvijai jāmaksā € 3000 kompensācija bijušajam čekistam Kiršteinam
Der atcerēties, ka pērnā gada oktobrī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) komiteja trīs tiesnešu sastāvā lietā pret Latviju vienbalsīgi atzina, ka pārkāptas iesniedzēja Jāņa Kiršteina tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, piešķirot viņam atlīdzību par morālo kaitējumu 3000 eiro apmērā.
Par genocīdu apsūdzētais bijušais čekas pulkvedis, 1927.gadā dzimušais Kiršteins nozieguma sastāva trūkuma dēļ 2008.gadā tika pilnībā attaisnots.
Savā iesniegtajā pieteikumā pret Latviju iesniedzējs sūdzējās par gandrīz deviņus gadus ilgu pret viņu ierosinātās krimināllietas izskatīšanu nacionālajās tiesās.
ECT atgādina, ka, izvērtējot tiesvedības procesa ilgumu, ir jāņem vērā lietas sarežģītības kritērijs, kā arī iesniedzēja un atbildīgo iestāžu rīcība kriminālprocesā. ECT piekrīt, ka pret iesniedzēju ierosinātā krimināllieta bija sarežģīta, skāra sensitīvus un komplicētus vēsturiskus un juridiskus aspektus.
Tiesa arī uzskata, ka iesniedzējs nav kavējis krimināllietas izskatīšanu. Savukārt pirmās instances tiesa un apelācijas instance ECT ieskatā bija pieļāvušas būtiskus kavējumus gan krimināllietas izskatīšanas sākšanā pēc tās saņemšanas tiesā, gan arī atliekot uz nenoteiktu laiku tiesas sēdi tiesneša slimības dēļ vai nozīmējot tiesas sēdi vairākus mēnešus pēc ekspertīzes rezultāta saņemšanas.