Latvija iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai tērē vismazāk ES

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir zemākie Eiropas Savienībā (ES). Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina publiskotie ES statistikas departamenta “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,5% no IKP. Lietuvā tie ir 14,7% no IKP, Rumānijā šis rādītājs sasniedza 14,8% no IKP, bet Igaunijā tie ir 15,1% no IKP. Tālāk seko Bulgārija un Slovākija (abās valstīs 18,5% no IKP), Malta un Polija (abās valstīs 19%), Čehija (19,7%) un Ungārija (19,9%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (34,3% no IKP), Dānijā (33,5%), Somijā (31,9%), Nīderlandē (30,9%), Beļģijā (30,3%), kā arī Austrijā un Itālijā (abās valstīs 30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2014.gadā sasniedza 28,7% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,9% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65%), Polijā (60,4%), Itālijā (58,6%), Portugālē (57,5%), Kiprā (55,5%) un Rumānijā (55,1%). Latvijā tie veido 52% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā – 47,7%, bet Igaunijā – 44,3%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (29,8%), Luksemburgā (67,7%), Vācijā (39,2%) un Beļģijā (40,3%).

Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 36,5% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. Īrijā, Vācijā un Horvātijā šo izdevumu īpatsvars sociālo pabalstu struktūrā bija vislielākais no visiem pabalstu veidiem. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Horvātijā (45,8%), Vācijā (42,8%), Nīderlandē (42,3%). bet vismazākais tas bijis Kiprā (23,3%) un Grieķijā (26,1%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 33,3% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 39%, bet Igaunijā – 41,2%.

Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,5% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdveumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,6%), bet vismazākais – Nīderlandē (3,1%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 9,1% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 7,8%, bet Igaunijā – 10,9%.

Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 5,1%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 13,8% Īrijā, bet mazākajam – 1% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4% no kopējās pabalstu summas, Igaunijā tie bija 2,8%, bet Lietuvā – 2,4%.

Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksti 4% no visas kopējās pabalstu summas. Lielālākais šo pabalstu īpatsvars bija Lielbritānijā (7,7%), bet mazākais – Grieķijā (0,2%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,6% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 3,1%, bet Igaunijā – 0,9%.

Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA