Igaunijā dislocējamo britu spēku sastāvā būs arī taktiskie bezpilota lidaparāti, kaujas tanki «Challenger 2», kājnieku kaujas mašīnas «Warrior», kā arī 800 karavīru, paziņojis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.
«Bataljons pēc savas iedabas būs domāts aizsardzībai, bet tas būs pilnībā kaujas spējīgs,» ministrs norādīja intervijā laikrakstam «The Wall Street Journal».
Viņš piebilda, ka britu spēki Igaunijā tiks dislocēti nākamā gada pavasarī. Tiem līdzās būs arī spēki no Francijas un Dānijas.
Gaidāms, ka arī Kanāda, Vācija un ASV drīz atklās detaļas par to vadītajām kaujas grupām.
Lielbritānija iepriekš ir paudusi apņēmību vadīt kaujas grupu, bet nebija atklājusi, cik karavīru un kādu bruņojumu dislocēs.
Izvietojot Baltijas jūras reģionā labi bruņotas vienības, NATO cenšas demonstrēt, ka tā veido spēku, kas spēj aizsargāt teritoriju, skaidroja Falons.
«Jautājums ir par divām lietām – baiļu mazināšanu, un tas jādara ar iespaidīgu klātbūtni, un atturēšanu,» paziņoja ministrs.
ASV Polijā dislocē bruņumašīnu «Stryker» bataljonu no Vācijā bāzētā otrā kavalērijas pulka un rotācijas ietvaros dažādās vietās Austrumeiropā dislocēs trešo brigādi un ceturto divīziju, kuras būs bruņotas ar tankiem «Abrams».
ASV arī nosūtīs 330 jūras kājniekus uz Norvēģiju, kam pirmdien apstiprinājumu deva Norvēģijas valdība.
«Mēs no austrumiem, no Krievijas sagaidām ilgstošas problēmas militāro aktivitāšu veidā,» paziņoja ASV vēstnieks NATO Duglass Luts.
Gaidāms, ka NATO aizsardzības ministri sanāksmē, kas sākas trešdien Briselē, apspriedīs pastiprinātu koordināciju ar Eiropas Savienību (ES), kā arī Francijas un Vācijas priekšlikumus izveidot ES aizsardzības spējas.
Lielbritānijas un Austrumeiropas valstis ir iebildušas pret plāniem radīt jebkāda veida ES armiju vai bruņoto spēku galveno štābu. Eiropas aizsardzības amatpersonas norāda, ka pašreizējie plāni koncentrējas uz nelielu civilo un bruņoto spēku plānošanas grupu, kas pārraudzītu operācijas Āfrikā. Šāda iniciatīva nedublētu NATO militāro atzaru – NATO spēku augstāko virspavēlniecību Eiropā.
Neskatoties uz britu iebildumiem pret bruņoto spēku štābu, Falons uzsvēra, ka Lielbritānijas apņēmībai nosūtīt bataljonu un smago bruņojumu vajadzētu signalizēt, ka tā neatteiksies no saistībām aizsargāt kontinentu.
«Lai arī mēs pametam ES, mēs joprojām esam uzticīgi Eiropas drošībai. Tas ir mūsu kontinents, un mēs turpināsim darboties, lai tas būtu drošs,» uzsvēra ministrs.
Kā zināms, 8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!