Strīdi par to, kuras tautības sievietes ir visskaistākās, nekad nebeigsies. Bet Monika Beluči ir apliecinājums tam, ka itālietes ir ārkārtīgi skaistas. Ne velti par Moniku vienmēr runā ar pietāti, piebilstot „lieliskā”. Aktrise, kura savulaik atradās 100 pasaules skaistāko sieviešu saraksta priekšgalā, māk savus defektus pārvērst par efektiem un valdzināt vīriešus. Ja kādreiz Monika Beluči nolems atvērt flirta skolu, viņas mīlestības stundas būs visaizraujošākās!
Pirmā stunda: skaistums un prāts
Vēl bērnībā Monika sapratusi, ka ar spilgtu izskatu var piesaistīt uzmanību, bet to nevar noturēt, ja izņemot skaistumu, cita nekā nav. Viņa ir pieradusi nekautrēties no savām sievišķīgajām formām, kuras diezgan agri kļuva apaļīgas, iemācījās akcentēt savas priekšrocības ar apģērba un kosmētikas palīdzību, bet nekad nav paļāvusies tikai uz skaistumu: „Pat kad man bija 15-16 gadu, es vienmēr centos pierādīt, ka man ir smadzenes”. Monika labi mācījās, vēlējās kļūt par juristi, pilnībā apguva angļu un franču valodas. Viņa zināja, ka pievilcīgām sievietēm ir jāpieliek divreiz vairāk pūļu, jo vīrieši visbiežāk viņās saskata „tukšpaures”.
Šajā ziņā īpaši pamācošs Monikai bija skandāls kafejnīcā, kur viņa pēc skolas beigšanas piestrādāja par oficianti. Baumas par oficianti-skaistuli izplatījās pa visu pilsētu, un kafejnīca bija pārpildīta ar vīriešu kārtas apmeklētājiem. Protams, pret šādu popularitāti iebilda sievietes un pieprasīja kafejnīcas īpašniekam Moniku atlaist. Tā meitene zaudēja darbu, un saprata, ka skaistums dzīvē ne vienmēr palīdz. „Kā viens gudrs cilvēks teicis, tā iedarbība ilgst tikai trīs minūtes, bet tad tev jāmāk noturēt skatienu uz sevi, – saka Beluči. – Vienreiz mani vienkārši satrieca šāda doma: „Skaistas sievietes ir radītas vīriešiem, kuriem trūkst fantāzijas.”
Tāpēc: rūpējoties par ārieni, neaizmirstiet par iekšējām īpašībām. Kad smuka sieviete ir arī vispusīgi izglītota, var uzturēt sarunu par dažādām tēmām, tas palielina interesi par viņu. Kā teica Monika, „ja tu esi dumja, tas ir trūkums, bet ja esi gudra un zini, kā izmantot savu skaistumu, – tā ir priekšrocība”.
Otrā stunda: pavedini, bet paliec vēsa
Kad Monika vēlas savaldzināt vīrieti, viņa liek lietā savu galveno triku: atkailinoties un izmantojot seksuālus žestus, viņai vienlaikus izdodas saglabāt nepieejamu izskatu. Kad viņa iepazinās ar Vensānu Kaselu filmas „Dzīvoklis” uzņemšanas laikā, Vensāns uzreiz „ieķērās” Monikā, bet viņa satiekoties tikai vienaldzīgi māja ar galvu. Tajā pašā laikā viņa pa filmēšanas laukumu staigāja mežģīņu veļā un izskatījās vienkārši neatvairāma. Protams, ka mednieka instinkts nostrādāja nevainojami. Vēlāk Kasels atzinās, kad Monika sāka spēlēt, viņš „atcerējās leģendas par viduslaiku burvēm, kuras pavedināja vīriešus ar vienu vien skatienu, ar vienu vien smaidu un gurnu kustību… Tad es arī sapratu, ka esmu iekritis”.
Tāpēc: atcerieties par visiem zināmu noteikumu – kas viegli nāk, tas ātri aiziet. Dažreiz ir vērtīgi likt vīrietim nervozēt, gaidot atbildi. Monika darbojas pēc klasiskās shēmas: viņa skrien projām, bet vīrietis dzenas pakaļ, tādā veidā realizējot dabas ieliktus instinktus.
.
Trešā stunda: jo tālāk, jo tuvāk
Monika apgalvo, ka tieši viņa uzstājusi uz „viesu laulībām”, kad pāris dzīvo atsevišķi un tikai periodiski apciemo viens otru. Viņa uzreiz saprata, ka brīvību mīlošo Kaselu ne ar ko nevar ierobežot. Pēc trim gadiem, kuru laikā Vensāns vairākkārt bildināja viņu, Monika teica jāvārdu, bet ar vienu nosacījumu: katram būs sava privātā dzīve, kurā nedrīkst iejaukties. Pēc viņas vārdiem, sievietei ir svarīgi saglabāt neatkarību. Kad vīrietis jūt, ka jebkurā brīdī var zaudēt sievieti, viņš cenšas viņu noturēt. „Sieviete, kuru uztur, itāļu valodā saucas „mantenuta”, burtiski – „tā, kuru tur rokā”, – atklāj Monika. – Bet es nevēlos, lai kāds mani turētu rokā”.
No sākuma spriedumi par kopīgas sadzīves briesmām Kaselam patika. Monika pilnīgi nopietni atzinās viņam: „Ideja par lielu māju, kur vakarā visi atgriežas, vakariņo televizora priekšā un tad iet gulēt, mani neaizrauj. Rutīna iznīcina kaisli”. Bet drīz vīrietis saprata, ka brīvība viņam nemaz tik ļoti nav nepieciešama. Greizsirdība uzturēja kaisli, bet atšķirtība uzkurināja jūtas. Rezultātā Vensāns domāja tik par to, lai biežāk apciemotu sievu. Viņš stāstīja, ka vienmēr centies filmēties tajās pašās filmās, kur Monika: „Kādreiz Seržs Geinsbūrs teica, ka kino ir pārāk juteklisks bizness, lai tajā savu sievu atstātu bez uzraudzības. Un izskatās, ka es to uztveru pārāk nopietni”.
Tāpēc: ir bezjēdzīgi mēģināt piesiet vīrieti sev klāt. Tieši otrādi, dažreiz labāk attiecības padarīt pēc iespējas brīvākas, lai iekvēlinātu kaisli no jauna. Turklāt vīriešiem patīk pašpietiekamas sievietes, kurām ir savas intereses. Pēc Monikas teiktā, „mūsos ir viss, kas nepieciešams, vajag tikai to ieraudzīt ”.
Ceturtā stunda: vienmēr kaut kas jauns
Jebkurā ģimenē mēdz būt krīzes. Monika cenšas katru reizi sevī kaut ko mainīt, uztverot krīzi kā iespēju atvērties kaut kam jaunam. Tā notika arī gadījumā ar filmu „Neatgriezeniskais”, kurā Monika un Vensāns nospēlēja skandalozu izvarošanas ainu. No sākuma Vensāns atteicās filmēties, bet Monika piedāvāja tomēr pamēģināt. Tā bija smaga pieredze, Monika atceras: „Vensāns bija tik mīļš un aizkustinošs… Skatoties filmu „Neatgriezeniskais”, brīdī, kad mani, noplūdušu ar asinīm, iznesa no tuneļa, viņš sāka raudāt”. Bet krīzes periodos arī negatīvas emocijas var nākt attiecībām par labu. Pēc filmēšanas Vensāns aizbrauca atpūsties uz Francijas dienvidiem, kur viņš varēja mierīgi apkopot domas. Un drīz sieva paziņoja viņam brīnišķīgu vēsti – viņa gaida bērnu. Kad Monika gatavojās kļūt māte, viņai bija jau gandrīz 40.
Tāpēc: kaut kas jauns vienmēr nāk attiecībām par labu, toties rutīna tikai noslāpē emocijas. Dažreiz ir labi sapurināt jūtas, pat ar šoka palīdzību. Galvenais ir sev uzticēties un nebaidīties būt pašai!
.
Piektā stunda: klasiskā ģimene
Vensāns nekad nebija slēpis, ka sapņo par lielu ģimeni, un Monika piekāpās. Viņu meitu Devas un Leonijas piedzimšana stiprināja Monikas un Kasela attiecības. „Protams, es gribētu, lai mēs ar vīru vienmēr būtu kopā, – atzīstas Monika. – Mums ir bērni, un tas jau nozīmē, ka mūsu mīlestība dzīvos mūžīgi – viņos”. Viņa stāsta, ka pēc meitu piedzimšanas daudz kas ir mainījies, un tās nākušas viņiem par labu. Vensāns labprāt joko, ka Monika ir īsta „trakā itāļu cāļu māte”. Viņa propagandē barošanu ar krūti un visur ņem meitas līdzi. Turklāt Monika publiski nosoda zīdaiņu bērnudārzu sistēmu no tik agra vecuma, jo šķiršanās no mātes var radīt mazuļiem psiholoģisku traumu: „Vīrieši, kuri izdomā likumus, noteikuši, ka sieviete var atstāt savu bērnu trīs mēnešus pēc tam, kad pirmo reizi to ieraudzījusi. Tas taču ir pilnīgs murgs! Viņi neko nezina par bērniem!”
Turklāt Monika vienmēr uzsver, ka ģimene viņai atrodas pirmajā vietā. Viņa apgalvo, ka ģimenes dēļ dažreiz atsakās no ļoti interesantām lomām, bet nemaz to nenožēlo: „Mana karjera pašlaik ir ļoti aizraujoša, bet mīlestība ir pirmajā vietā, jo tā līdzsvaro mani”.
Neapšaubāmi, ka šāda mīlestība pret bērniem un tradicionālas ģimenes vērtības, kuras Monika atbalsta, Kaselu priecē. Viņš lepojas ar savu nevainojami sievišķīgo sievu, kurai izdodas saglabāt šķietami neiespējamu līdzsvaru: svaru kausa vienā pusē – tradicionālas vērtības, bet otrā – laulāto atsevišķā dzīvošana. Un tas viss kopumā veido ideālu laulības ainu, kad pārim izdodas turēties attālumā vienam no otra, vienlaikus saglabājot tādu kaisli un maigumu, par kādu daudzi jaunlaulātie var tikai sapņot.
Tāpēc: būtu labi jau iepriekš noskaidrot, vai jūsu un izredzētā uzskati par laulībām sakrīt un izrunāt visu, pirms attiecībās veidojas krīze. Ja no paša sākuma ir skaidras robežas un vienošanās apmierina abus partnerus, nebūs jāuztraucas par nepatīkamiem pārsteigumiem. Kā jau lieliskā Monika Beluči nenogurdināmi atkārto: „Mīlestība dzīvo tikai tad, kad starp partneriem valda cieņa un brīvība. Vēlme, lai viens piederētu otram kā īpašums, ir absurda”.
Lasītāju viedokļi