Izrādās, videoreģistratori jāreģistrē

Videoreģistratori, ko autovadītāji arvien biežāk izmanto kā pierādījumu strīdīgās avāriju situācijās, izrādās, arī paši jāreģistrē. Valsts datu inspekcija, pamatojot šo prasību ar personas datu aizsardzības likumu, norāda – par nereģistrētu novērošanas ierīču lietošanu pienākas administratīvais sods, svētdien vēstīja LTV «Panorāma».

Iemesli, kāpēc autovadītāji nolēmuši iegādāties videoreģistratorus, ir dažādi – daudzi «Youtube» saskatījušies avāriju video no Krievijas, tostarp arī ceļu satiksmes negadījumus ar mērķi krāpties, citi to iegādājušies vienkārši intereses pēc.

Gan gadījumos, kad nofilmēta avārija, kurā gadījies iekļūt pašam, gan arī, ja fiksēta citu spēkratu sadursme, videoreģistratoru ierakstītais materiāls aizvien biežāk kļūst par izšķirīgo pierādījumu ceļu satiksmes negadījumu izvērtēšanā.

Rīgas Tehniskās universitātes lektors, sertificēts tiesu eksperts Oskars Irbītis saka: «Mēs, eksperti, ļoti, ļoti priecājamies par šo lietu, jo mums strādāt ir vieglāk, daudz vieglāk, un es domāju, arī policija priecājas, jo arī viņiem strādāt ir vieglāk, jo divi liecinieki var savā starpā ņemties un strīdēties, bet tas, kas ir nofilmēts, tas ir nofilmēts.» Tagad ar videoierakstiem nākas saskarties aptuveni katrā 10. gadījumā, un ar katru gadu to kvalitāte uzlabojas. «Ja sākumā bija tādas miglas bildes, tad tagad HD formāts ir gandrīz katram,» norāda Irbītis.

Videoreģistratori nopērkami cenu amplitūdā no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem simtiem, tomēr pašreiz arī par ļoti saprātīgu cenu ir iespējams panākt ļoti labu attēla kvalitāti, un arvien vairāk autovadītāji izvēlas iegādāties nevis speciāli tam domātās ierīces, bet kā videoreģistratorus izmanto mobilos telefonus.

Taču neatkarīgi no tehnoloģijas veida, ierīce, kuru izmanto, lai fiksētu uz ceļa notiekošo, izrādās, jāreģistrē Valsts datu inspekcijā.

Valsts nodeva par reģistrāciju ir gandrīz 30 eiro fiziskām personām un maziem uzņēmumiem un 57 eiro juridiskām personām. Iemesls – fizisku personu datu aizsardzības likums.

«Ir jānodala, vai tā ir videonovērošana un tiek novērots kaut kas vai parastā filmēšana,» uzsver Valsts datu inspekcijas (VDI) pārstāve Olga Graudiņa. Tas, kurā brīdī tā no filmēšanas kļūst par videonovērošanu, ir atkarīgs no tā mērķa. «Ja mērķis ir filmēt konkrētu notikumu, tā būs filmēšana, ja attiecīgi mērķis ir ilgstoši ko novērot un arī konstatēt kādu pārkāpumu, tā jau ir novērošana,» skaidro Graudiņa.

Ja VDI konstatē, ka tiek veikta novērošana bez reģistrācijas, inspekcijai ir tiesības sodīt.

Speciālas pārbaudes gan inspekcija neveic, reaģējot tikai uz sūdzībām no personām, kas saskatījušas savu tiesību pārkāpumu. Pagaidām savu ceļu satiksmes novērošanas ierīci reģistrējuši vien daži desmiti autovadītāju.

Arī Valsts policijā, kas nereti izmanto videoreģistratoru fiksēto materiālu kā vienu no pierādījumiem, par šo ierīču reģistrāciju dzird pirmo reizi.

«Cik man zināms, reģistratori ir brīvi pieejami tirgū, nopērkami veikalā, un nekāda speciāla reģistrācija nav nepieciešama,» saka VP Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs, taču brīdina, ka tas ir koks ar diviem galiem –

ja mašīnā uzstādīts reģistrators un īpašnieks promejot to aizmirst noņemt, bieži vien tiek izdauzīts stikls, lai to nozagtu.

Pamatojoties uz personu datu aizsardzību, videoreģistratoru izmantošana ir stipri ierobežota Šveicē un Luksemburgā, kā arī pilnībā aizliegta Austrijā. Vācijā savukārt ir aizliegts ierakstīto materiālu publicēt un to ļoti reti izmanto kā pierādījumu tiesās. Bet teju par neizbēgamu auto aprīkojuma sastāvdaļu eksperti videoreģistratoru uzskata, ja paredzēts doties uz Krieviju.

Izsakiet savu viedokli un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LTV