Vispirms Iskanderi un helikopteru bāzes, tagad lieli sauszemes spēki – Krievija koncentrē spēkus pie Baltijas robežām.
Krievijas bruņotie spēki šogad rietumu virzienā izveidos trīs jaunas divīzijas, paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu (attēlā), to nodēvējot par “svarīgu soli”. Kā norādīja Šoigu, ir svarīgi ne tikai izveidot šīs divīzijas, bet arī iekārtot to pastāvīgās dislokācijas vietas – izveidot poligonus, tehnikas glabāšanas vietas un personālsastāva dzīvošanas vietas.
Šoigu arī paziņoja, ka 2016.gadā visos kara apgabalos tiks veiktas ārkārtas kaujas gatavības pārbaudes. Viņš uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta spēku pārvietošanai lielos attālumos.
Krievijas vēlme rietumu virzienā izveidot trīs jaunas divīzijas ir kārtējais brīdinājums Eiropai un visai transatlantiskajai telpai, norāda bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Politiķis pauda viedokli, ka Krievija pašlaik uztraucas par to, ka Rietumi varētu spert adekvātus soļus pret viņu iepriekšējām bruņošanās tendencēm. “Pēc dažu ekspertu aplēsēm, pašlaik bruņošanās attiecība Baltijas valstīm un Krievijai ir viens pret desmit. Krievijai nepatiktu, ja NATO spējas palielinātos, kas ļautu veiksmīgi novērst Baltijas ielenkšanu vai novērstu draudus Polijai, Baltijas jūras reģionam kopumā,” viņš sprieda.
“Jebkurā gadījumā uzmanība jāpievērš tam, ka šīs divīzijas varēs strādāt attāluma režīmā. Tās faktiski būs orientētas uz ātriem uzbrukumiem, iespējamiem desanta uzbrukumiem, kas ļaus ātri pārsviesties no reģiona uz reģionu. Tas ir bīstami, jo lielākais apdraudējums nāk tieši no “pārsteiguma uzbrukumiem”. Tas var izraisīt tālāko bruņojuma pieaugumu Baltijas jūras reģionā,” sacīja Pabriks, izsakot pieļāvumu, ka tas dos papildu vēlmi tādām valstīm kā Zviedrijai pievienoties NATO.
Viņš arī sacīja, ka tas ir skaidrs signāls Baltijai, ka nepieciešams ar saviem bruņotajiem spēkiem veiksmīgi noturēties pret hipotētiskiem uzbrukumiem.
Savukārt Somijas ārlietu ministrs Timo Soini pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) šodien pauda viedokli, ja Krievijas rīcības dēļ spēku samērs reģionā mainīsies, būs jāveic atbilstoša pretdarbība.
Runājot par faktu, ka Krievijas bruņotie spēki šogad rietumu virzienā izveidos trīs jaunas divīzijas, Soini norādīja, ka pašlaik svarīgi ir saglabāt reģiona stabilitāti un integritāti visā Baltijas jūras reģionā. “Mums ir jāuzrauga, kā [Krievijas lēmums] izpaudīsies,” viņš sacīja, atgādinot, ka Somija un Zviedrija nav NATO dalībvalstis, taču cieši sadarbojas ar to.
Somijas ārlietu ministrs arī pauda cerību, ka šis jautājums tiks apspriests gaidāmajā Varšavas samitā. “Šis būs NATO dalībvalstu samits, uz kuru, es ceru, tiks uzaicināta arī Somija un Zviedrija. Pašreizējais stāvoklis reģionā ir nozīmīgs un nav nepieciešama spēku līdzsvara maiņa,” viņš sprieda.
Kā Puaro.lv jau vēstīja, Krievijas jaunajā dokumentā par nacionālās drošības stratēģiju draudu vidū minētas arī Savienotās Valstis un NATO.
Dokumentā norādīts, ka Krievijas nacionālajai drošībai radušies jauni draudi. Kā drauds Krievijas nacionālajai drošībai minēta arī NATO paplašināšanās un teikts, ka ASV palielinājušas savu militāri bioloģisko laboratoriju tīklu Krievijas kaimiņvalstīs.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: LETA
tas ir skaidrs signāls Baltijai, ka nepieciešams ar saviem bruņotajiem spēkiem veiksmīgi noturēties pret hipotētiskiem uzbrukumiem.:):):)