Ačgārnās pasakas: šķīrusies Sniegbaltīte, Pelnrušķīte alkoholiķe un aptaukojusies Sarkangalvīte
Puaro Dzīves māksla Raksti
31Otrdiena, 3. marts (2015) 00:29
Šķīrusies Sniegbaltīte, Pelnrušķīte – alkoholiķe un aptaukojusies Sarkangalvīte
Pasakas liek noticēt, ka princeses satiek savus prinčus un dzīvo “līdz mūža galam laimīgi”, taču fotogrāfe Dina Goldšteina no Vankūveras, Kanādā, fotogrāfiju sērijā „Kritušās princeses” parāda Sniegbaltīti, Sarkangalvīti un citus pasaku tēlus traģisku likteņu, tai skaitā vēža, alkohola un nelaimīgas laulības, varā.„Mana Kritušo princešu sērija radās spēcīgos personiskos pārdzīvojumos, kad dusmojos par ierasto „dzīvoja laimīgi līdz mūža galam”, ar ko mēs esam audzināti kopš bērnības”, paskaidro Izraēlas pilsētā Telavivā dzimusī fotogrāfe.
Goldšteina pastāstīja, ka viņa guvusi iedvesmu radīt šīs fotogrāfijas laikā, kad viņas meita pirmo reizi ieinteresējās par princesēm, bet viņas mātei drīz pēc tam atklāja vēzi.
„Abi notikumi savijās un lika man domāt, kā princese izskatītos, ja viņai vajadzētu cīnīties ar slimību, meklēt naudu iztikai vai samierināties ar novecošanu.
Es sāku iztēloties, kas notiktu princešu dzīvē vēlāk. Protams, viņām nāktos saskarties ar problēmām, ar kādām saskaras mūsdienu sievietes”.
Fotogrāfes pirmā ideja bija attēlot Zeltmatīti, kura zaudējusi savus vērtīgos matus ķīmijas terapijas dēļ. Fotogrāfijā redzama vientuļā Zeltmatīte, sēžot slimnīcas gultā un turot garās, blondās cirtas, no kurām izgatavota parūka.
Modernā Sarkangalvītes versija ir ar pamatīgu lieko svaru. Viņa ir attēlota meža vidū, dzerot no liela dzērienu trauka un nesot piknika grozu ar neveselīgu pārtiku – mūsdienu aptaukošanās epidēmijas simbolu.
Citā fotogrāfijā – vīra pamesta Sniegbaltīte ar diviem raudošiem bērniem rokās, kamēr lielākais ieķēries viņai stērbelē. Sniegbaltīte, šķiet, ir nelaimīgas laulības upuris, bet Brīnišķīgais princis fonā skatās televizoru un dzer alu, nevis palīdz viņai un bērniem.
Arī Goldšteinas stāstam par Pelnrušķīti ir traģiskas beigas. Princese, dzīves nomākta un vīriešu kāro skatienu ieskauta, sēž nokvēpušā bārā, rokā turēdama “graķīti”.
Piemīlīgo Bellu no pasakas „Skaistule un briesmonis” šajā disharmoniskajā portretā „uzfrišina” plastikas ķirurgi.
Goldšteina fotografēja dažādās vietās Vankuveras apkaimē, tai skaitā izgāztuvē, kur kāda modele uzrāpās uz matraču kaudzes pasakas „Princese uz zirņa” interpretācijai.
Klasiskajā Disneja stāstā Pokahonta iemīlējās britu kolonistā Džonā Smitā. Bet Goldšteinas modernajā atveidojumā viņa viena pati skatās televizoru tumšā istabā kopā ar dučiem kaķu.
Aladina mīlas objekts Jasmīna ir attēlota kā mūsdienu karavīrs karadarbības zonas vidū, turot milzīgu ieroci. Daži apsūdzēja fotogrāfi par „Tuvo Austrumu princeses atspoguļošanu kā teroristi”. "Gluži pretēji - viņa ir karavīrs, kas cīnās priekšējās līnijās tāpat kā daudz sieviešu mūsdienu Irākā”, paskaidroja Goldšteina.
Nāriņa nokļuvusi akvārijā. Fotogrāfe cer, ka viņas pārdomu raisošās fotogrāfijas uzjundīs cilvēkos emocijas.
Aizmigusī princese veco ļaužu pansionātā.
Pasakas liek noticēt, ka princeses satiek savus prinčus un dzīvo “līdz mūža galam laimīgi”, taču fotogrāfe Dina Goldšteina no Vankuveras, Kanādā, fotogrāfiju sērijā „Kritušās princeses” parāda Sniegbaltīti, Sarkangalvīti un citus pasaku tēlus traģisku likteņu, tai skaitā vēža, alkohola un nelaimīgas laulības, varā.
„Mana Kritušo princešu sērija radās spēcīgos personiskos pārdzīvojumos, kad dusmojos par ierasto „dzīvoja laimīgi līdz mūža galam”, ar ko mēs esam audzināti kopš bērnības”, paskaidro Izraēlas pilsētā Telavivā dzimusī fotogrāfe.
Goldšteina pastāstīja, ka viņa guvusi iedvesmu radīt šīs fotogrāfijas laikā, kad viņas meita pirmo reizi ieinteresējās par princesēm, bet viņas mātei drīz pēc tam atklāja vēzi.
„Abi notikumi savijās un lika man domāt, kā princese izskatītos, ja viņai vajadzētu cīnīties ar slimību, meklēt naudu iztikai vai samierināties ar novecošanu.
Es sāku iztēloties, kas notiktu princešu dzīvē vēlāk. Protams, viņām nāktos saskarties ar problēmām, ar kādām saskaras mūsdienu sievietes”.
Fotogrāfiju sērija. . . liek skatītājam pārdomāt patieso dzīvi – nepiepildītos sapņus, dabas un okeāna piesārņošanu, karu, aptaukošanos, iezemiešu kultūras izmiršanu, vēzi un maldinošo dzīšanos pēc mūžīgās jaunības.”
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.