Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Izmaiņas veiktas, lai stingrāk kontrolētu preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.
Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā.
Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā.
Likumā noteikts pienākums maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma nodokļu administrācijai izsniegt tā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās un finansiālās darbības datus.
Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem.
VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā.
Starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID iepriekš no ārvalstu nodokļu administrācijas nevarēja iegūt informāciju par ārvalsts komersanta darījumu vērtību Latvijā, jo nav iespējams nodrošināt pierādījumus par iespējamo nodokļu nemaksāšanu Latvijā.
Tāpēc Saeima lēma ar grozījumiem likumā noteikt pienākumu kredītiestādēm informēt VID par attiecīgo komersantu darījumu apjomu Latvijā.
Tāpat nodokļu administrēšanā VID turpmāk varēs iegūt informāciju arī no pasta komersantiem par personām, kuras, izmantojot pasta komersanta pakalpojumus, veic saimniecisko darbību.
Finanšu ministrijas pārstāvji par grozījumu virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš atzīmēja, ka pasta komersanti ir būtisks pakalpojumu ķēdes posms digitālās komercijas saimnieciskajā darbībā.
Proti, prece, kas tiek piedāvāta, izmantojot tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, tiek nogādāta līdz pircējam, izmantojot pasta pakalpojumus.
VID iepriekš ir identificējis vairāk nekā 20 ārvalstu tīmekļa vietnes, kuru īpašnieki regulāri piegādā preces Latvijas iedzīvotājiem un kuriem, iespējams, ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem un jāmaksā nodoklis.
Tomēr PVN nav samaksāts, tādējādi valsts budžetam radot ievērojamus zaudējumus, likumprojekta anotācijā norādījusi Finanšu ministrija.
Ar grozījumiem paredzēts uzlabot regulējumu, kas, konstatējot pārkāpumu, ļauj atslēgt domēna vārdu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
un kā šitas korelējas ar GDPR regulām?