Vēja parku negatīvais iespaids uz dabu ir daudz bīstamāks nekā tika uzskatīts līdz šim, liecina pētījums

Vēja enerģija tiek tirgota kā klimatam un videi draudzīga enerģijas alternatīva. Bet aizvien vairāk atklājas, ka tā tas tomēr nav.

Jauns pētījums, par kuru raksta zviedru medijs Samnytt, liecina, ka papildus tam, kas līdz šim zināms, atklājies, ka vēja enerģija ir saistīta ar piesārņojumu, kas izpaužas kā augsts bīstamo vielu līmenis ap vēja parkiem.

Iepriekš ir bijuši ziņojumi par vēja parku kaitējumu savvaļas dzīvniekiem, putnu iekļūst rotora lāpstiņās, jūras dzīvi traucē piekrastes vēja turbīnas. Kā arī par to, ka nolietotas rotora lāpstiņas nevar pārstrādāt un savākt metāllūžņos un neviens nezina, kā no tām atbrīvoties. Vēja parku tuvumā tiek iznīcinātas dabas un rekreācijas vērtības, tādējādi tiek ietekmēta tūrisma industrija un nav iespējams nodarboties ar āra aktivitātēm. Savukārt iedzīvotājiem vietējo vidi bojā vēja turbīnu troksnis. Tie, kas mēģina īpašumu pārdot, pamana, ka viņu mājas tirgus vērtība ir krasi samazinājusies. Un tā tālāk.

Jaunais pētījums sarakstam pievieno jaunus trūkumus. Tie ir saistīti ar dabas piesārņojumu un saindētu sauszemi un ūdensteces, piesārņojumu, kas var atrast ceļu tālāk dzīvnieku un cilvēku barības ķēdēs.

Atklājumi ir tik nopietni un daudz, ka pētījuma autori brīnās, kāpēc tas nav pētīts agrāk. Atbilde varētu būt tajā, ka

ne vēja enerģijas nozare, ne dažādie zaļās politiskās kustības dalībnieki nav vēlējušies noskaidrot, kāda ir patiesā situācija.

Pētniekiem ir izdevies noteikt, ka bīstamās daļiņas no vēja turbīnu rotora lāpstiņām, iespējams, ir vides problēma, ko citi pētnieki un iestādes ir izvēlējušies novērtēt par zemu. Helēna Karlsone ir asociētā profesore aroda un vides medicīnā Linkēpingas universitātē Zviedrijā un viena no pētījuma iniciatorēm. Viņa stāsta, ka par vēja turbīnu rotora lāpstiņu erozijas jautājumu sākusi interesēties, kad atklājusi, ka pastāv neatbilstības starp vēja enerģijas nozares skaitļiem un citiem aprēķiniem. Sākotnēji viņa un viņas kolēģi nedomāja, ka atradīs tik daudz fragmentu no rotora lāpstiņām, kā patiesībā izrādījās.

Vairāk toksīnu un mikroplastmasas, nekā gaidīts

Pētījuma autori atzīst, ka ir pārsteigti par to, cik lielu daudzumu erozijas fragmentu viņi atrada, pētot teritoriju ap vienu no Zviedrijas lielākajiem vēja parkiem. Tas ir pretrunā ar līdz šim pieejamo informāciju, ko pētnieki uzskata par dīvainu un dod iestādēm negatīvu vērtējumu, apsverot, cik daudz budžeta vēja enerģijas pētījumiem ir bijis jāiztērē.

Pētnieki atraduši ne mazāk kā 50 dažādas ķīmiskas vielas daļiņās, kas savāktas augsnē, ūdenī un augos ap lielo vēja parku. Pastāv liela varbūtība, ka tās nāk no vēja turbīnām, un tas, pēc pētnieku domām, ir labāk jāpamato, ņemot vērā plānoto vēja enerģijas agresīvo tālāko paplašināšanos.

Pētnieki norāda, ka vēlas sekot līdzi padziļinātai analīzei, lai noteiktu vides problēmas apmēru. 2019. gadā Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra sagatavoja ziņojumu par mikroplastmasas nonākšanu dabā. Tā izvēlējās aplūkot vairākus potenciālos avotus, bet atturējās skatīties, vai vēja parki varētu būt viens no tiem.

Aizliegti toksīni rotora lāpstiņās

To, cik svarīgi to noskaidrot, pastiprina fakts, ka dažās rotora lāpstiņās, pārsvarā no vecākiem modeļiem, tagad ir atradušās aizliegtas endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošas PFAS. Liels daudzums šāda veida rotora lāpstiņu tiek glabātas dažādās vietās, gaidot, ka tiks atrisināta problēma, kā tās iznīcināt bez riska. Toksisks bisfenols A ir vēl viena viela, kas ir atrodama rotora lāpstiņās, lai gan ne milzīgs daudzums.

Zviedrijas Ķimikāliju aģentūra atzīst, ka ir liels robs zināšanās par to, kas un cik liels daudzums bīstamo vielu ir vēja turbīnu rotora lāpstiņās un cik daudz no tām nonāk dabā un pārtikas ķēdēs. Tomēr viņi izvēlas uzskatīt, ka tas nerada lielas problēmas, nevis piemērot piesardzības principu un ieteikt izvairīties no turpmākas masveida vēja enerģijas paplašināšanas, kamēr viņi nezina vairāk, teikts publikācijā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!