Latvijai nepieciešams mērķtiecīgāk plānot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojumu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Kā liecina VK sniegtā informācija, revīzijā “Vai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļi tiek plānoti izmaksu efektīvā veidā?” atklājies, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023.gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
Emisijas kvota ir pieļāvums emitēt SEG, ko uzņēmumiem un valstīm piešķir Eiropas Savienība (ES), lai ierobežotu emisijas un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Savukārt EKII ir līdzekļi, kas iegūti no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, un kuri ir novirzāmi pasākumiem klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai.
Kā norāda VK, salīdzinot visu līdz šim īstenoto astoņu EKII projektu konkursu izmaksu efektivitāti ar citu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu izmaksu efektivitāti, redzams, ka visi līdz šim īstenotie EKII projektu konkursi ir ar salīdzinoši zemu izmaksu efektivitāti – tie ir par 14 līdz pat 88 reizēm dārgāki nekā citi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi. Turklāt arī turpmākie no EKII līdzekļiem līdzfinansējamie pasākumi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) 2024.gadā aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir noteikti bez to izmaksu efektivitātes izvērtējuma.
Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka norāda, ka klimata politikas mērķus nav iespējams sasniegt bez finanšu investīcijām, taču vienlaikus jāapzinās, ka finanšu resursi ir ierobežoti un tāpēc nepieciešams izvērtēt optimālos to ieguldīšanas risinājumus. Viņa vērš uzmanību, ka jau pirms septiņiem gadiem, vērtējot klimata pārmaiņu samazināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un EKII ietvaros, VK secināja, ka tie tiek ieguldīti neefektīvos projektos.
“Tolaik sniegtais ieteikums par prioritāri atbalstāmo pasākumu noteikšanu, balstoties uz izmaksu efektivitātes aprēķiniem, netika ieviests. Diemžēl iepriekšējā pieredze nav ņemta vērā un attiecīgi nav izmantota darbības efektivitātes paaugstināšanai. Arī šī revīzija liecina, ka joprojām nav veikta datos balstīta EKII pasākumu atlase,” secina Vilka.
Konstatēts arī, ka pieejamie EKII līdzekļi netiek savlaicīgi izmantoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanai. Līdz 2023.gada beigām Latvijā no pieejamā EKII finansējuma – 489 miljoniem eiro – ir izlietoti tikai 34% jeb 169 miljoni eiro. Ātrāka SEG emisijas samazinošu pasākumu īstenošana ir izmaksu efektīvāka, tomēr EKII finansējums tiek izmantots tikai četru līdz sešu gadu laikā pēc tā saņemšanas, norāda VK.
Revidenti aplēsuši, ka, ilgstoši neizmantojot pieejamo EKII finansējumu, līdz 2023.gada beigām tā vērtība ir samazinājusies jau par 70 miljoniem eiro. Tādējādi nav izmantota iespēja īstenot pasākumus, kas SEG emisijas samazinātu vidēji par 9012 tonnām gadā. Turklāt tikai 86 miljoni eiro jeb 51% no izlietotā EKII finansējuma ir izmantots SEG emisiju samazinošu pasākumu īstenošanai, bet 76 miljoni eiro jeb 45% – izmantots atbalstam elektroenerģijas galalietotājiem – pasākumam, kas nav radījis SEG emisiju samazināšanos.
KEM esot norādījusi uz ierobežotu kapacitāti jaunu projektu konkursu sagatavošanai, kas kavē EKII finansējuma izlietošanu. Tomēr tā nav piedāvājusi nozaru ministrijām iespēju izmantot pieejamo EKII finansējumu un iesaistīties, lai arī tās ir norādījušas uz finansējuma nepieciešamību un gatavību iesaistīties jaunu projektu konkursu nolikumu izstrādē par to atbildībā esošajām jomām, atzīmē VK.
Revīzijā secināts, ka izdevumi EKII administrēšanai pieaug, taču rezultatīvie rādītāji nemainās. Neskatoties uz to, ka EKII finansējuma izlietojuma līmenis Latvijā ir četras reizes zemāks nekā ES dalībvalstīs kopumā, EKII administrēšanas izdevumi 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, ir pieauguši gandrīz trīskārt, sasniedzot 3,1 miljonu eiro. Savukārt 2024.gadā šie izdevumi ir par 54% lielāki nekā 2023.gadā, veidojot 4,7 miljonus eiro.
VK atzīmē, ka no 2023.gada EKII administrācijas finansējums ir paredzēts 26 amata vietām, kas ir par desmit vairāk nekā 2022.gadā. No šī finansējuma atlīdzību izmaksā ne tikai ar klimata jomu tieši saistītajiem darbiniekiem, bet 100% apmērā arī citiem KEM darbiniekiem, piemēram, valsts sekretāram, ministra biroja vadītājam un parlamentārajam sekretāram. Ņemot vērā šogad Ministru kabineta atbalstīto 21 jaunas amata vietas izveidi KEM, esot sagaidāms, ka no EKII finansētie atlīdzības izdevumi, kā arī kopējie administrēšanas izdevumi turpinās pieaugt.
VK arī norāda, ka EKII līdzekļu izlietojumā trūkst caurskatāmības un sabiedrības iesaistes. Lai gan KEM katru gadu līdz 1.aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par izsoļu ieņēmumu izmantošanu iepriekšējā gadā, tajā skaitā par panākto SEG emisijas samazinājumu, tomēr līdz novembrim informatīvais ziņojums par 2023.gadu vēl nav iesniegts. Savukārt iepriekšējo gadu ziņojumos neesot sniegta pilnīga informācija. Piemēram, ziņojumā par 2022.gadu nav sniegta informācija par vienreizējā pasākumā atbalstam elektroenerģijas galalietotājiem izlietotajiem 76 miljoniem eiro jeb 82% no EKII 2022.gadā izlietotā finansējuma, trklāt nevienā ziņojumā nav informācijas par pieejamo EKII atlikumu, atzīmē VK.
Revidenti uzskata, ka sabiedrības iesaiste EKII efektivitātes pilnveidošanā ir formāla. Lai gan ir izveidota EKII konsultatīvā padome, kuras mērķis ir sekmēt EKII līdzekļu izlietojuma caurredzamību un iesaistīt sabiedrības pārstāvjus EKII vadības un īstenošanas uzraudzībā, tā nav sasaukta jau vairāk nekā sešus gadus. Līdz ar to secināms, ka lēmumi par EKII finansējuma izlietojumu ir pieņemti bez sabiedrības līdzdalības, nenodrošinot dažādu interešu balansu lēmumu pieņemšanas procesā.
Revīzijā KEM sniegti četri ieteikumi. Viena ieteikuma mērķis ir panākt, lai visi EKII pasākumi tiktu atlasīti, balstoties uz izmaksu efektivitātes aprēķiniem. Otrs ieteikums ir vērsts uz to, lai izmaksu efektivitāte atlasītajos prioritārajos EKII pasākumos uzlabotos vismaz par 30%, salīdzinot ar līdzšinējo izmaksu efektivitāti. Trešais ieteikums ir mērķēts uz to, lai no EKII finansējuma apmaksājamo administrācijas izdevumu apmērs nepārsniegtu 7% no EKII projektu konkursos izmaksātā finansējuma gadā. Savukārt no emisijas kvotu izsolēm iegūtos līdzekļus revidenti iesaka izlietot vidēji trīs gadu laikā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja izbeigtu to parazītisko VK, cik € paliktu budžetā?