Administratīvā rajona tiesa apmierināja topošās Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesneses Katarīnas Sniedzes lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu un uzlika pienākumu Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) direktoram septiņu dienu laikā apturēt pieteicējas darbību maksātnespējas procesa administratores amatā līdz 2024. gada 7. martam.
Tiesa atzina, ka tiesneša un maksātnespējas administratora amats nav savienojams.
Vienlaikus tika secināts, ka minētais ierobežojums nav attiecināms uz situāciju, kurā administratora amata darbība ir apturēta.
Administratora amata darbības apturēšanas laikā administrators neveic darbu un nepilda dienestu, kā arī neizmanto no administratora amata izrietošas pilnvaras, tāpēc, lai gan saglabā valsts amatpersonas statusu ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem, neatrodas amatā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.
Tiesas ieskatā, administratora amata darbības apturēšanas institūts likumā ir iekļauts tieši tādēļ, lai, apturot administratora amata darbību, ļautu personai gan pildīt valsts dienestu amatā, kurš nav savienojams ar administratora amatu, gan vienlaikus nodrošinātu personai atvieglotu iespēju turpināt administratora amata pienākumu izpildi, ja attiecīgais valsts dienests tiek izbeigts. Ja atzītu, ka administratora amata darbība nav apturama, jo administratora amats nav savienojams ar citu amatu, kuram ir noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, attiecīgā tiesību norma vairs nekalpotu tam mērķim, kura dēļ tā tika izdota, norādīja tiesa.
Ņemot vērā minēto, tiesa pirmšķietami atzina, ka tiesību normas, kuras liedz tiesnesim vienlaikus ieņemt citu amatu, neliedz saglabāt maksātnespējas procesa administratora statusu laikā, kamēr administratora amata darbība ir apturēta.
Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas.
Prasība pēc būtības tiks skatīta vēlāk.
Sniedze atzīst, ka ir gandarīta par tiesas nolēmumu, bet uzsver, ka MKD to vēl var pārsūdzēt. “Man ir jāapspriežas ar ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Miķeli Zumbergu un, visticamāk, lūgšu arī Tieslietu padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša viedokli, vai varu lūgt Valsts prezidentu Egilu Levitu pieņemt manu zvērestu līdz brīdim, kamēr tiesas lēmums nav stājies spēkā,” uzsvēra topošā tiesnese.
Sniedze vēlreiz uzsvēra, ka, viņasprāt, viņa neatrodas interešu konflikta situācijā un nav juridisku šķēršļu, lai nesāktu pildīt ELT tiesneša amata pienākumus.
Iepriekš tiesnese pavēstīja, ka pieņems lēmumu par darba sākšanu tiesā pēc pagaidu noregulējuma strīdā ar MKD.
Sniedze vēlas saglabāt arī maksātnespējas administratores vietu, tāpēc vērusies Administratīvajā rajona tiesā.
Sākotnēji Sniedze bija vērusies MKD, lūdzot viņas maksātnespējas procesa administratora amata apliecību apturēt tikai uz laiku, kamēr viņa ir tiesneses amatā, taču MKD šo lūgumu noraidīja, jo likums neļaujot šos likums divus amatus savienot.
1. martā Sniedze MKD iesniedza lūgumu apturēt viņas maksātnespējas procesa administratora amata apliecību uz laiku, bet neatstādināt viņu no amata, lai pie šī aroda varētu atgriezties gadījumā, ja tiesneses amats viņai izrādīsies par smagu un viņa nespēs to pienācīgi izpildīt. MKD 10. martā Sniedzei šādā prasībā atteica, tāpēc Sniedze vērsās tiesā.
Tikmēr Sniedze nav stājusies ELT tiesneses amatā un ir lūgusi Valsts prezidentu Egilu Levitu atlikt viņas zvēresta pieņemšanu. Sniedze uzsvēra, ka neatsakās no tiesneša amata, taču nevēlas zaudēt maksātnespējas procesa administratora amata apliecību, bet gan tikai apturēt to uz laiku.
Sniedze pašlaik ir atkāpusies no visas līdzšinējās profesionālās darbības, proti, maksātnespējas procesa administratora procesiem, un amata pienākumus neveic, taču šobrīd viņai joprojām ir spēkā maksātnespējas procesa administratora amata apliecība.
Topošā tiesnese lūdza atlikt zvēresta pieņemšanu līdz Administratīvās tiesas nolēmumam jautājumā par administratora amata darbības apturēšanu vai MKD lēmumam par amata darbības izbeigšanu, ko tiesnese lūgšot pieņemt, ja tiesas nolēmums būs nelabvēlīgs.
31. martā darbību sāka ELT, kuras kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
ELT darbību pašlaik nodrošinās vien septiņi tiesneši no izraudzītajiem deviņiem, jo divi vēl nav nodevuši zvērestus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv