Jau divus mēnešus Latvijā nav pilntiesīga ģenerālprokurora. Pirms Jāņiem notikušajā konkursā Jurim Stukānam pietrūka balsu, lai viņu apstiprinātu amatā vēl uz pieciem gadiem. Tomēr daudziem par pārsteigumu Stukāns kandidē uz šo amatu atkārtoti.
Visu četru ģenerālprokurora kandidātu uzklausīšana Tieslietu padomē atlikta vien uz novembri. Un tā iecelšana Saeimā var sakrist ar valsts budžeta skatīšanu. Opozīcijas deputāti neizslēdz, ka ģenerālprokurora amats koalīcijai var kļūt par tirgošanās objektu, ziņo “Nekā personīga”.
Ir trešdienas pusdienlaiks. Uz Latvijas radio dodas četri bijušie kolēģi, lai pēc ilgāka pārtraukuma visi sēstos pie viena galda. Ambīcijas ieņemt vienu no ietekmīgākajiem un svarīgākajiem posteņiem valstī viņiem bija arī pirms pieciem gadiem. Toreiz Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amatam izvēlējās no tiesnešu vidus nākušo Juri Stukānu.
Šā gada jūnijā Tieslietu padomes vairākumam bija cits viedoklis. Vērtējot prokuratūras darbu Stukāna vadībā, tā lēma, ka viņš nebūtu jāpārapstiprina amatā uz vēl vienu termiņu. Šāds iznākums iedrošināja Stukāna sāncenšus pieteikties atkārtoti izsludinātajā konkursā.
Ilggadējais Prokuroru biedrības prezidents Jānis Ilsteris darbu iestādē atstāja pirms četriem gadiem un turpina strādāt par juristu Konkurences padomē. Viņš savulaik kopā ar kolēģi Juri Jurisu bija viens no skaļās Ventspils eksmēra Aivara Lemberga lietas prokuroriem.
Arī Juris Juriss darbu prokuratūrā atstāja pēc tam, kad Saeima viņu ievēlēja par Satversmes tiesas tiesnesi. Prokuratūrā viņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze.
Atšķirībā no pārējiem kandidātiem, bijušais ģenerālprokurors Juris Stukāns savu motivāciju atkal kandidēt “Nekā personīga” neatklāja. Tāpat kā to, kas liek domāt, ka tas pats Tieslietu padomes sastāvs ar dažu mēnešu starpību lems citādi.
Stukāns pēc viņam nelabvēlīgā Tieslietu padomes lēmuma medijiem savus tālākos plānus negribēja atklāt. Līdz pat augusta beigām, kad laikrakstā “Diena” Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs izpauda slēgtās sēdes balsojumu un to, cik tieši balsis Stukānam pietrūka.
Tūlīt pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma Valsts prezidents aicināja nekavēties, jo valsts nevarot ilgstoši iztikt bez ģenerālprokurora. Daudzi likumi viņam paredz īpašas pilnvaras. Ģenerālprokuroram ir svarīga loma arī ar valsts drošību saistītos jautājumos. Tomēr Tieslietu padomes priekšsēdētājs sēdi, kurā notiktu kandidātu uzklausīšana, ir nozīmējis vēl pēc diviem mēnešiem – 7.novembrī, jo esot jādod laiks, lai dienesti veiktu kandidātu pārbaudi un sabiedrība pietiekami iepazīstas ar kandidātu koncepcijām.
Satraukumu, ka balsojums par ģenerālprokuroru var nonākt Saeimā līdz ar valsts budžeta skatīšanu, pauž opozīcijas deputāti. Atgādinot situāciju pirms gada, kad ekonomikai svarīgais Latvijas Bankas prezidenta amats kļuva par vienu no politiskās tirgošanās objektu valdošo partiju starpā.
Gan Jaunā Vienotība, kurai Tieslietu padomē ir divi savi pārstāvji, gan ZZS noraida, ka aizkulisēs būtu sākušās kādas sarunas un mēģinājums panākt kādu vienošanos par nākamo ģenerālprokuroru.
Visiem ģenerālprokurora amata kandidātiem dažādos laikos iepriekš ir izsniegtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, to “Nekā personīga” apliecināja kā paši kandidāti, tā Satversmes aizsardzības birojā. Taču dienests neprecizēja, tieši cik ilgā laikā pārbaude būs pabeigta.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!