Spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru par huligānismu notiesāts Vjačeslavs Gončarovs un agrāk par savas sievas slepkavības pasūtīšanu tiesātais Igors Ivanovs.
Vīrieši notiesāti par to, ka advokāti Allu Barbašu (Jurašu) maldināja par it kā pret viņu gatavotu slepkavību.
Ivanovam piespriesta brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, bet Gončarovam – brīvības atņemšana uz vienu gadu, kā arī sabiedriskais darbs uz 170 stundām.
Ivanovs bija apsūdzēts arī par to, ka bez attiecīgas atļaujas iegādājās un glabāja spridzināšanas ietaisi, šaujamieroci un šaujamieroča munīciju.
Gončarovam pirmā tiesas instance piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu, sabiedrisko darbu uz 170 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem, savukārt Ivanovam – brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem.
Par spriedumu tika saņemtas apelācijas sūdzības. Arī Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, bet spriedums tika pārsūdzēts AT.
AT savā lēmumā norādīja, ka sūdzību iesniedzēji kasācijas sūdzībās atkārtojuši apelācijas sūdzību argumentus par pārkāpumiem pierādījumu izvērtēšanā un apsūdzēto darbību kvalificēšanā, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Tāpat lēmumā uzsvērts, ka apsūdzēto un aizstāvja kasācijas sūdzībās ietvertās norādes uz Krimināllikuma pārkāpumiem un Kriminālprocesa likuma normu būtiskiem pārkāpumiem pēc būtības ir viņu subjektīvais viedoklis par lietā iegūto pierādījumu pieļaujamības, ticamības un pietiekamības novērtējumu, un saistīts ar kasācijas sūdzību autoru vēlmi atkārtoti izvērtēt pierādījumus kasācijas instances tiesā un panākt apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka kasācijas instances tiesa apelācijas instances spriedumu var atcelt pilnībā, daļā vai to grozīt tikai juridisku iemeslu dēļ.
Līdz ar to AT Krimināllietu departaments atstājis spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru abiem piespriests reāls brīvības atņemšanas sods.
Saskaņā ar apsūdzību Gončarovs, huligānisku motīvu un viņam vien zināmu personisko interešu vadīts, nolēma rupji vērsties pret viņam personiski nepazīstamo advokāti, vienlaikus šajās huligāniskajās darbībās iesaistot arī savu paziņu Ivanovu.
Būdams alkohola reibumā, Gončarovs no sava mobilā telefona numura nosūtīja Ivanovam divas teksta īsziņas, kurās viņš lika informēt advokāti par to, ka saņemts pasūtījums par viņas nogalināšanu. Saņēmis šīs īsziņas, Ivanovs ieradās advokātes birojā un informēja advokāti, ka pret viņu tiek gatavota slepkavība.
Nākamajā dienā abiem apsūdzētajiem tiekoties noskaidrojās, ka īsziņā sūtītā informācija ir Gončarova izdomājums un patiesībā nekāds apdraudējums advokātei nepastāv.
Neskatoties uz šo informāciju, Ivanovs, turpinot maldināt advokāti, sazinājās ar viņu telefoniski un informēja, ka vēl joprojām pastāv dzīvības apdraudējums, tādējādi sarunās uzturot un arī pastiprinot sniegto maldīgo informāciju par pasūtījuma slepkavību.
Ivanovs advokātei solījis situāciju atrisināt un visu nokārtot, tiekoties ar viņam vien zināmiem cilvēkiem, kuriem ir sakars ar plānoto slepkavību. Tādējādi viņš ar savu ietekmi novērsīšot advokātes nonāvēšanu.
Minētās darbības kvalificētas kā huligānism, kas izpaudās kā neatlaidīga, ilgstoša un demonstratīva darbība, vēršoties pret advokāti un traucējot cietušās mieru, jo viņai, baidoties par savas dzīvības apdraudējumu, bija ierobežota pārvietošanās un rīcības brīvība, kā dēļ viņai nebija iespējas brīvi tikties arī ar saviem ģimenes locekļiem, secinājusi prokuratūra.
Tāpat cietusī bija spiesta pārtraukt profesionālos darba pienākumus un neguva no tā iknedēļas finansiālos ienākumus, turklāt tika būtiski traucēts arī advokātu biroja darbs – sniegt ieplānoto juridisko palīdzību citām personām un piedalīties tiesas sēdē.
Ivanovs bija apsūdzēts arī par to, ka savā dzīvesvietā nelikumīgi glabājis šaujamieroci “Smith & Wesson 386C” ar munīciju, kā arī spridzināšanas ietaisi. Šos priekšmetus Valsts policija izņēmusi kratīšanas laikā.
Ivanovs pirms vairākiem gadiem iznāca brīvībā pēc deviņu gadu cietumsoda izciešanas par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu. Ivanovam atrodoties apcietinājumā, viņu pašu mēģināja noindēt, un šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdās bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova, kurai 2018.gadā pēc tiesāšanās vairākās instancēs noteica brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.
Jums varētu interesēt:
Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro – Puaro.lv
Atkal aizturēts Igors Ivanovs – Puaro.lv
Bijušo cietuma darbinieci notiesā par ieslodzītā slepkavības organizēšanu – Puaro.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!