Jautājums par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC) glabātās Latvijas PSR VDK aģentu kartotēkas – čekas maisu – un citas VDK darbību atspoguļojošas dokumentācijas pieejamību pētniekiem vēl joprojām ir aktuāls. To pavēstījis Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Valdība apstiprinājusi priekšlikumu papildināt Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisiju ar vēl trim locekļiem. Tādējādi komisijas dalībnieku skaits palielināts līdz 22.
VDK izpētes komisija tiek papildināta ar vēstures doktoriem Dzintaru Ērgli un Uldi Krēsliņu. Kā arī ar filoloģijas doktori Ingunu Dauksti-Silasproģi. Šie amati nav algoti. Agrāk šie cilvēki jau sadarbojās ar komisiju kā pieaicinātie eksperti.
Janvāra sākumā komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristīne Jarinovska publiski paziņoja, ka kopā ar vēl diviem komisijas locekļiem – priekšsēdētāju Kangeri un Didzi Šēnbergu nolēmuši “izmēģināt laimi”. Viņi mēģinās pieteikties darbā SAB, lai beidzot varētu piekļūt čekas maisiem. Jāteic, ka pirms pāris gadiem SAB jau pats izteica pētniekiem tādu piedāvājumu, taču tad šķita, ka komisija ar specifiskajiem čekas dokumentiem varēs iepazīties tāpat.
“Ar SAB tā lieta pagaidām stāv uz vietas. Patlaban par šo jautājumu notiek sarakste,” komentēja Kangeris.
Komisijas vadītājs neuzņēmās prognozēt, kā jautājums varētu risināties, taču dokumentu pieejamības lietā SAB viedoklis “izskatās, ka vairs nav tik krass kā agrāk”. “Mums palicis iespaids, ka Maizīša kungs jau tikai pilda likumu un pats šajā ziņā neko nenosaka.” SAB apstiprinājis, ka “iespēju robežās” atbalstīs komisiju, taču iepazīties ar dienesta rīcībā esošajiem čekas dokumentiem pagaidām traucējot pastāvošajos normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības. Tostarp jautājums, vai bijušie čekas dokumenti ir vai nav valsts noslēpums, joprojām ir diskutabls.
Jāteic, vēsturnieku aprindās jau kādu laiku neoficiāli dzird kritiskus izteikumus arī par pašas VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu, tajā skaitā šaubas par atsevišķu sagatavoto publikāciju kvalitāti un tāpat izvēli iesaistīt komisijas darbā jaunos bakalaurus. Tematika tomēr ir ļoti specifiska un prasa no cilvēka priekšzināšanas, kā arī pieredzi arhīva darbā, bez kuras var viegli kļūdīties vai pieļaut neprecizitātes. Tāpat tiek runāts, ka komisijai vairāk vajadzētu pievērsties darba kvalitātei.
VDK zinātniskās izpētes komisija tika izveidota 2014. gadā ar nolūku vēsturiski un juridiski izpētīt Latvijas rīcībā esošos VDK dokumentus un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko bijusī VDK nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!