Reti kuru mēnesi atklātībā nenonāk ziņas par aizvien jauniem tiesu izpildītāju nodarījumiem un iedzīvotāju sūdzībām par šo valsts amatpersonu rīcību, ko Tieslietu ministrija parasti ignorē, konstatējis portāls Pietiek.com.
Pietiek rīcībā nonācis dokuments atklāj – jau divus gadus pašlaik Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija ar speciālu slepenu rīkojumu ir norobežojusies no informācijas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbu.
Kā rāda šis Tieslietu ministrijas valsts sekretāres vietnieces tiesu jautājumos Irēnas Kucinas 2014. gada marta beigās (tad tieslietu ministre bija Baiba Broka) izsūtītais dokuments ar nosaukumu „Par Tiesu izpildītāju likuma 58, pantā noteiktās informācijas nosūtīšanu”, Tieslietu ministrija faktiski ir norādījusi tiesām turpmāk to neapgrūtināt ar „priekšlaicīgu” informāciju par tiesu izpildītāju darbībām.
Rīkojums, kas adresēts rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, formāli atsaucas uz Tiesu izpildītāju likuma 58. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, kā arī nosūta attiecībā uz tām taisīto nolēmumu norakstus.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece norāda, ka ministrijas nolūks esot „vienlaikus gan īstenot minētās tiesību normas mērķi – nodrošināt zvērinātu tiesu izpildītāju uzraudzības mehānisma darbības efektivitāti un savlaicīgumu, gan veicināt pieejamo tiesas resursu pēc iespējas racionālāku un ekonomiskāku izmantošanu, sagatavojot un nosūtot Tieslietu ministrijai un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei Tiesu izpildītāju likuma 58. panta pirmajā daļā noteikto informāciju”.
Faktiski, līdz ar to, lai „veicinātu tiesas resursu pēc iespējas racionālāku un ekonomiskāku izmantošanu”, Tieslietu ministrija pirms vairāk nekā diviem gadiem ir faktiski atteikusies no savlaicīgi saņemamas informācijas par tiesu izpildītāju darbībām.
Kucinas vēstulē (to var izlasīt ŠEIT) norādīts, ka ministrija turpmāk „aicinot” tiesas gan ministrijai, gan Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sniegt informāciju tikai par saistībā ar tiesā iesniegtu sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām pieņemtu lēmumu pēc tā spēkā stāšanās.
Tas nozīmē – jau vairāk nekā divus gadus Tieslietu ministrija ir oficiāli atteikusies no savlaicīgi sniegtas informācijas par tiesu izpildītāju nodarījumiem, ko tai varētu sniegt tiesas.
Nekādu skaidrojumu par to, kādu tieši iemeslu dēļ Tieslietu ministrija no šādas informācijas ir atteikusies, Pietiek nav izdevies saņemt. Kad Pietiek vēlējās šos jautājumus videokameras objektīva priekšā uzdot tieslietu ministra Dzintara Rasnača preses sekretāram Andrim Vitenburgam, viņš no jautājumiem aizbēga, pieprasot tos uzdot, izmantojot elektronisko pastu. Atbildes tā arī netika saņemtas.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek.com