Radioaktīvā šķelda: „Rīgas siltums” turpina slēpt it kā veikto pētījumu un it kā piesaistītos zinātniekus

Lai gan valsts un Rīgas pašvaldības kopējais uzņēmums Rīgas siltums bažas par radioaktīvas šķeldas dedzināšanu mēģina kliedēt, cita starpā norādot uz tā it kā veiktu pētījumu par šķeldas un pelnu radiometrisko kontroli, izrādās, ka uzņēmums ne tikai melo ar apgalvojumu, ka pētījumu veicis pats, „pieaicinot zinātniekus”, bet arī nav pat tiesīgs it kā veikto pētījumu nodot atklātībai bez tā patieso veicēju atļaujas.

„AS Rīgas siltums, pieaicinot zinātniekus, veica apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījās Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti.

Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” – ar šādu apgalvojumu importa šķeldu lielos daudzumos izmantojošais Rīgas siltums nesen nāca klajā pēc tam, kad tika aktualizēts jautājums par radioaktīvās šķeldas izmantošanu siltumražošanai un radioaktīvo pelnu utilizāciju.

Taču, kā izrādījies, vismaz viens no šiem apgalvojumiem nav patiesība, – par to ir nācies pārliecināties, jau ilgāk nekā divas nedēļas mēģinot panākt, lai Normunda Talča (attēlā) vadītais uzņēmums sabiedrību iepazīstinātu ar tā it kā veikto pētījumu un nosauktu tā it kā pieaicinātos zinātniekus.

Pēc ilgākas klusēšanas Rīgas siltuma valdes loceklis Raivis Elliņš ir atzinis, ka patiesībā tas nemaz nav uzņēmuma veikts pētījums un uzņēmumam arī nemaz neesot tiesību pašam izlemt par tā publiskošanu.

„Informējam, ka esam vērsušies pie pētījuma izstrādātājiem SIA  Dozimetrs ar lūgumu sniegt savu piekrišanu veiktā pētījuma “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem” publiskošanai,” skaidro R. Elliņš. Ar šādu pašu skaidrojumu uzņēmuma valdes loceklis attaisno arī piesaistīto zinātnieku neatklāšanu, – kā saprotams, tie patiesībā nemaz nav bijuši Rīgas siltuma piesaistīti.

Savukārt šie ir jautājumi, kuri uzņēmumam ir nosūtīti oficiāla informācijas pieprasījuma formā:

1) nosūtiet pilnu ar šo pētījumu saistītā iepirkuma dokumentāciju vai nodrošiniet iespēju ar to iepazīties klātienē.

2) miniet iemeslus, kuru dēļ Jūsu uzņēmuma līdzekļi ir tikuši izmantoti, lai pasūtītu pētījumu, ar kuru, kā izriet no Jūsu uzņēmuma skaidrojumiem, Jūsu uzņēmums nav tiesīgs rīkoties pēc saviem ieskatiem.

3) miniet iemeslus, kuru dēļ Jūsu uzņēmums pasūtīja pētījumu ar nosacījumu, ka Jūsu uzņēmuma rīcībā nenonāk pilnas tiesības uz šo pasūtījumu.

4) miniet Jūsu uzņēmuma amatpersonas, kuras akceptēja šādu nosacījumu un šādu līdzekļu izmantojumu.

5) miniet iemeslus, kuru dēļ Jūsu uzņēmumam ir nepieciešams saskaņot ar pētījuma izstrādātāju pat šī pētījuma veikšanai pieaicināto zinātnieku saraksta publiskošanu.

Pietiek nesen publicēja apjomīgu lasītājas vēstuli, kurā bija izteiktas nopietnas aizdomas par to, vai tiek pienācīgi kontrolēta Baltkrievijas izcelsmes šķelda, ko izmanto valstij un Rīgas pašvaldībai piederošā AS Rīgas siltums.

Vēstulē bija atgādināts, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmeņa pārsniegums AS Rīgas siltums dedzinātās šķeldas pelnos tika atklāts 2018.gada 14.jūnijā, kad sadedzinātās šķeldas pelni tika ievesti poligonā Getliņi, jo bija reaģējuši radiācijas monitoringa vārti.

„Tomēr, neskatoties uz to, ka radioaktīvas šķeldas kurināšana, kuras piesārņojuma līmenis vairākas reizes pārsniedz atļauto, ir krimināli sodāma darbība, kā arī neskatoties uz papildus veiktajām darbībām, AS Rīgas siltums katlu mājās joprojām vēl pusotru gadu pēc pārkāpuma konstatēšanas turpinās radioaktīvās šķeldas dedzināšana, kuras rezultātā iegūtā siltumenerģija tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai,” bija norādīts lasītājas vēstulē.

Pēc šīs vēstules publicēšanas Rīgas siltums nāca klajā ar apjomīgu skaidrojumu, cita starpā apgalvojot, ka uzņēmums, „pieaicinot zinātniekus”, esot veicis apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījies Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti.

„Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” apgalvoja Rīgas siltuma vadība, norādot, ka lasītājas vēstulē izteiktās šaubas neesot pamatotas.

Taču realitāte ir tāda, ka tieši Rīgas siltuma vadības skaidrojumi un apgalvojumi pašlaik rada aizdomas un šaubas. Vispirms uz vairākkārtējiem aicinājumiem nekavējoties nodot sabiedrībai šo pētījumu Rīgas siltuma vadība vairākkārt uzstājīgi piedāvāja interviju un ekskursiju pa uzņēmumu, bet pēc tam paziņoja, ka bez oficiāla informācijas pieprasījuma nekas atklāts vispār netikšot. Tagad, kā izrādās, esot nepieciešams patieso pētījuma veicēju akcepts.

Nedaudz citāds ir stāvoklis ar otru Rīgas siltuma pieminēto pētījumu. „Importējot šķeldu no ārvalstīm, ir precīzāk jānosaka tās radioaktivitāte, neielaižot valstī kravas ar paaugstinātu radioaktivitātes daudzumu. Savukārt regulāri lielajās kurtuvēs ir jāveic pelnu radioaktivitātes mērījumi,” – pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pērn sāktā projekta “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana” ekspertu starpziņojuma autori.

Kā izriet no dokumenta, neraugoties uz radioaktīvas importētas šķeldas izmantošanā jau iepriekš pieķertā uzņēmuma Rīgas siltums skaidrojumiem, vēl aizvien Baltkrievijas izcelsmes šķeldai, ir „sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē)”, bet normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas.

Tiesa, šis Rīgas siltuma pieminētais Atkritumu saimniecības asociācijas pētījums patiesībā nemaz nav pabeigts, un pašlaik ir pieejams tikai tā ekspertu starpziņojums. Taču arī starpziņojums norāda uz situāciju, kas patiesībā ir daudz satraucošāka, nekā to mēģina pasniegt Rīgas siltums, – kā izrādās, normatīvajos aktos vispār nav norādītas šķeldas piesārņojuma normas, un tāpat Latvijā pašlaik nav arī vadlīniju, kas noteiktu pieļaujamo 137Cs daudzumu koksnes pelnos kā augsnes kaļķošanas materiālam vai augsnes ielabotājam.

„Koksne un koksnes pelni var saturēt dažādas radioaktīvā cēzija (137Cs) koncentrācijas, kas pamatā  ir saistītas ar avāriju Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā. Latvijā saražoto koksnes pelnu radioaktivitāte aktualizējusies salīdzinoši nesen, kas ir saistīts ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšanos Latvijā, kas ir novedis pie koksnes pelnu apjoma pieauguma,” pašreizējo situāciju apraksta eksperti.

Pētījuma starpziņojumā arī skaidri apliecināts: „Pamatojoties uz pētījumiem Baltkrievijas izcelsmes koksnes produktiem, tai skaitā šķeldai, ir sagaidāms paaugstināts piesārņojuma līmenis ar radionuklīdu 137Cs (Radiācija koksnē).”

Latvijā ievestai šķeldai jonizējošā starojuma kontrole notiek, šķērsojot valsts robežu (autoceļi, dzelzceļi). Radiometrisko kontroli veic Latvijas robežsardze, izmantojot radioaktivitātes kontroles vārtus (RKV) un rokas mērinstrumentus. Taču starpziņojumā apliecināts, cik neuzticamas ir pašreizējās metodes un to sniegtie rezultāti attiecībā uz šķeldas radioaktivitāti.

„Šķeldas piesārņojuma līmenis vairumā gadījumu ir ārpus iekārtu standarta mērīšanas metožu jutības robežām, jo kravas ar RKV tiek mērītas pārvietojoties, un, kravai atrodoties metāla tilpnē (vagonā), starojums tiek ekranēts,” teikts starpziņojumā.

Eksperti arī konstatējuši, ka „neatbilstība Latvijas normatīvajiem aktiem parādās kurināšanas tehnoloģiskā procesa gala produktā – pelnos. Radionuklīda 137Cs īpatnējā aktivitāte nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/kg. Pašlaik vienīgā radioaktīvā piesārņojuma monitoringa vieta ir, iebraucot SIA Getliņi Eko atkritumu poligonā”.

Starpziņojumā jau minēts, ka Lietuvā ievedamās šķeldas starojums nedrīkst pārsniegt 30 Bq/kg un, sekojot kaimiņvalsts praksei, AS Rīgas siltums  turpmāk šķeldas piegādes līgumos paredzēšot tādu pat pieļaujamo starojuma līmeni kā Lietuvā. Taču, kad sāksies šis „turpmāk” un cik ilgi vēl būs spēkā pašlaik noslēgtie līgumi, ziņu nav.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar