Prokurores bezkompromisu cīņa par sliktāku neatliekamo palīdzību un uzņemšanu slimnīcā

PĒTERIS APINIS

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu vada ārsts Aleksejs Višņakovs. Es lepojos, ka man ir iespēja Alekseju labi pazīt un novērtēt viņa padarītos darbus. Viņš ir gan ķirurgs, gan neatliekamās palīdzības ārsts, joprojām strādā arī NMPD, māca ārstus un citus medicīnas darbiniekus neatliekamās palīdzības gudrībās. Šķiet, ka ne jau ar savām medicīnas zināšanām un prasmēm Aleksejs paliks Latvijas medicīnas vēsturē. Tas, kas ir paliekošs, ir modernā Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnika, no mana viedokļa – īpaši – jaunā infekcijas pacientu uzņemšana. 

Šo klīniku projektēja cilvēki ar nepietiekamām zināšanām slimnīcu darba specifikā, cēla celtnieki bez vēlmes uzcelt vislabāko iestādi, elektriskās un santehnikas iekārtas piedāvāja cilvēki tikai ar vēlmi pārdot. Aleksejs Višņakovs izmācījās arhitektūru, būvinženiera un enerģētiķa specialitātes lai šī uzņemšanas nodaļa kļūtu par  labāko medicīnas ēku Latvijā, vai – par vienu no labākajām uzņemšanas nodaļām Eiropā. Tieši uz šo uzņemšanu gūt iespaidus un aizņemties idejas brauc ārsti un medicīnas organizatori no visas Eiropas. Viens no piemēriem – ja ārstam nākas strādāt pilnā ekipējumā, ka tas notika Covid–19 pandēmijas laikā, ir nenormāli karsti. Šādā gadījumā koridorā var uzlikt 17 grādus, bet palātā  – 23. Apkure tiek veikta caur gaisa kondicionēšanas sistēmu un ir iestrādāta grīdā. 

Vai arī – pacients, nospiežot pogu, aizsūta signālu uz posteni, kur redzams – no kurienes ir nācis izsaukums, postenī redzama palāta – var redzēt, kas notiek, pie kam personāls var ar pacientu runāt. Var gadīties, ka māsa ir kādā citā izolatorā, strādā ar slimnieku, viņai ienāk šis izsaukums, māsa paceļ klausuli un nosakidro – kas noticis. Ja pacientam, piemēram, ir neērti gulēt, viņa var pabeigt savus darbus pie tā cita pacienta, bet ja tas ir kaut kas akūts, piemeram, pēkšņas sāpes, tad loģiski, ka viņi uzreiz dosies pie slimnieka ar šādām sūdzībām.

Katram pacientam tiek savs monitors. Monitors brauc kopā ar slimnieku vienmēr un visur, piemēram, pacients ar monitoru tiek vests uz datortomogrāfiju. Pacientu mēs monitorējam visā slimnīcas teritorijā, jo ir gan izcils wi fi parastais, bet paralēli arī medicīniskais wi fi, caur kuru iet visi vitālie parametri, un tajā ir arī skatāma ventilācijas iekārtu vadība, sterilitāte un daudz kas cits. 

Nē, mīļie pacienti – mans mērķis nav aprakstīt visu ar ko lepojas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzņemšana – mans mērķis bija pastāstīt, ka vadītājs ar degsmi un vēlmi var izdarīt ļoti daudz. Man šķiet, ka Aleksejam Višņakovam varētu uzticēt RailBaltic būvi, un viņš tiktu galā, tiesa – būtu spiests atlaist tos simtus liekēžus, kas no dzelzceļa projekta barojas ar lielām nodokļu maksātāju naudiņām. 

Man šķiet, ka galvenais Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā ir nevis ēka ar iekārtām, monitoriem, ērtām gultām un izcilu sterilitāti, bet arī ar lielisku organizāciju un vadību. Klīnikas darbības pamatā ir mūsdienīga neatliekamās medicīnas koncepcija. Izvērtējot indikācijas, klīnikā notiek pacientu grupēšana pēc prioritātes un priekšroka ir tiem, kuru stāvoklis prasa akūtu iejaukšanos. Tie pacienti, kuriem nepieciešama ilgāka novērošana, bet nav viennozīmīga pamata viņu tūlītējai stacionēšanai, uz vairākām stundām medicīnas personāla uzraudzībā paliek observācijas palātās tepat neatliekamās palīdzības nodaļā – ērti un tīkami. Katrs pacients klīnikā iziet administratīvu uzņemšanas procesu, diagnostisku izmeklēšanas procesu un saņem nepieciešamo ārstēšanu. Rezultātā pacienti tiek vai nu uzņemti stacionārā, vai arī var turpina ārstēšanos ambulatori, saņemot detalizētu ārstēšanās plānu.

Pacienti Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā tiek atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai arī ierodas saviem spēkiem. Lai sniegtu neatliekamu palīdzību un izlemtu, kā risināt pacienta veselības problēmas, Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā notiek intensīva pacientu izmeklēšana: ap 40 000 dažādu rentgenattēlu, 16 000 ultraskaņas izmeklējumu un 470 000 analīžu gada laikā.

Bet galvenais klīnikā ir darbinieki ar zināšanām, pieredzi, empātiju un prasmēm.

Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas klīnikā strādā vairāk nekā 320 darbinieku. Katru acumirkli (24/7) darbā ir 10 ārsti, 4 ārsta palīgi, 8 māsas, 9 sanitāri – slimnieku kopēji, 8 citi darbinieki – kopā aptuveni 40 cilvēku. Visu diennakti uzņemšanas nodaļā pacientus vēro, konsultē, diagnozticē un ārstē internists, ķirurgs, traumatologs, ginekologs, urologs, mikroķirurgs, neirologs, neiroķirurgs, kardiologs, radiologs, nefrologs un reanimatologs. Nepieciešamības gadījumā atsevišķi īpaši speciālisti tiek pieaicināti arī ārpus viņu darbalaika. Te man jāpiebilst, ka Latvijā rindu (uz diagnostiku, ārstēšanu, pie speciālistiem) un finansiālās mazspējas dēļ daudzi pacienti izvēlas variantu – nevis pie ģimenes ārsta, ambulatorā speciālista, bet ar NMPD mašīnu uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.

Diagnostikas un ārstniecības rezultātu neatliekamajā palīdzībā nosaka speciālistu komandas darbs un darbības saskaņotība

Tālākais apraksts ir mēģinājums izskaidrot ministram, ierēdņiem, KNAB darbiniekiem un juristiem, ka ārsta darbs nav santehniķa darbs, kur skrūvi vienlīdz stipri var pievilkt ikviens ar labu stellatslēgu un stipriem muskuļiem. Situācijas, kur visu izšķir ķirurga prasmes, datortomogrāfijas attēls vai laboratorijas atbilde ar vienu bultiņu uz augšu, ir visai retas mūsdienu medicīnā. Latvijā pētījumu par ārstu sadarbību nav, toties Eiropā tādus var atrast gana daudz. Un šie pētījumi rāda – pacientu aprūpes rezultāti ir par 30% labāki, ja ārsti viens otru pazīst, viens otram uzticās (sarunājas “Tu” formā). Tātad – jau internists sagaida pie pacienta gultas neirologu, kuru labi pazīst un viņam bez bažu pastāsta atradnes un viedokli. Angļiem ir tāds jēdziens kā “zarnu izjūta”, tas nozīmē – ārsts “ar zarnām” jūt kaut ko nelāgu un nesakritību laboratoriskā atradē un klīnikā. Bet “zarnu izjūtu” var atstāstīt tikai kolēģim, ko Tu pazīsti.

Un vēl – kā reanimatologs es varu pastāstīt, ka nav nekā svarīgāka kā laba ārsta un māsas sadarbība. Ja tu pirmo reizi ar konkrēto māsu sastopies reanimācijas zālē pie mirstoša pacienta, rezultāti būs daudz apšaubāmāki nekā strādājot kopā ar māsu, ar ko daudzkārt ir būts pacientu dzīvības un nāves robežstāvokļos. 

Uzticēsimies vāciešu pētījumiem. Tātad vācieši uzskata, ka jebkurā uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļā jāsasniedz kolēģu savstarpēja pazīšanās, draudzība un uzticēšanās. Tādēļ vācu slimo kases izdala līdzekļus, lai ārsti un māsas, radiogrāferi un laboratorijas speciālisti vismaz reizi mēnesī savā starpā tiekas ārpus nodaļas telpām, kopā mācās, kopā diskutē, kopā paēd un komunicē. Mūsdienās ir gana daudz komunikāciju metožu kā nepazīstami cilvēki var ātri iepazīties un sadraudzēties kopējam darbam. Un šādi pasākumi palīdzēs 30% – katram trešajam pacientam saņemt labāku un precīzāku diagnostiku un ārstēšanu. 

Nav cerību, ka šādu atziņu sapratīs Veselības ministrijā, kaut Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka tik tiešām strādā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, ir tiešām gudra, pieredzējusi ārste un zinoša veselības aprūpes organizatore. Bet tieši viņu var lieliski izmantot par piemēru – viņa slimnīcā strādā 4 reizes mēnesī un iespējas, ka viņa dežūrās iepazisies ar visiem pārējiem 320 darbiniekiem, kas arī strādā dežūrrežīmā, ir gandrīz neiespējami, ja vien Aleksejs Višņakovs nemeklētu iespējas saliedēt savu kolektīvu. Neatliekamās palīdzības nodaļā dežūrē kolēģi no stacionāra nodaļām, piemēram – ķirurgs visu nedēļu nodaļā operē un ārstē, bet reizi nedēļā dežūrē neatliekamās palīdzības nodaļā. Bet brīdī, ja viņš ir tiešām aizņemts, savā vietā uz uzņemšanu sūta jaunāku kolēģi vai rezidentu. Un arī šim jaunākajam kolēģim ir jāiepazīst lielais neatliekamās palīdzības mehānisms. 

KNAB iniciēts tiesas process pret Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāju Alekseju Višņakovu, viņa vietnieku Genādiju Ričardu Rusanovu un bijušo RAKUS medicīnas tehnoloģiju direktoru Gintu Cīruli

Vai Jūs esat dzirdējuši, ka tāda iestāde kā KNAB (darbinieku skaits daudzkārt pārsniedz uzņemšanas nodaļas ārstu skaitu) būtu kaut ko pamanījusi digitālo tehnoloģiju un programmēšanas daudzmiljonu karteļveida iepirkumos, ko (savādi) pamanīja Eiropas prokuratūra? Vai varbūt KNAB ir pamanījis kaut kādas nebūšanas RailBaltic būvniecībā, piemēram – būvējot nejēdzīgu celtni pie lidostas “Rīga” vai pāli Daugavā? Vai varbūt KNAB pamanīja kā Kariņš vizinājās ar privātām lidmašīnām, bet AirBaltic lidkompānija iepirka neticami dārgus automobiļus? Nē, te nu KNAB neko neredzēja. Toties apsūdzēja Alekseju Višņakovu, Genādiju Ričardu Rusanovu un Gintu Cīruli par to, ka 2024. gada 6. janvārī  Neatliekamās medicīnas klīnikas kolektīvs aizvadīja darba devēja organizētu saliedēšanas pasākumu ar uzkodām un muzikālām pauzēm kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Pasākuma viena daļa nudien bija formāla, jo bija RAKUS vadības un citu augstu amatpersonu uzrunas (viena pat ļoti ilga un garliacīga); realitātē pasākums izmaksāja 14 560 eiro. Telpu, inventāra un personāla noma – nedaudz vairāk par 3000 eiro, 150 personu ēdināšana – aptuveni 8000 eiro, bet nedaudz pāri 3000 eiro kopā tika vakara vadītājam un mūziķiem. KNABs uzskata, ka nauda pasākumam savākta neīstajā veidā, tā neparedz normatīvie akti, tādēļ arī tūlīt kriminālprocess un tiesa. Ne centa valsts naudas, ne centa kāda organizatora kabatā – bet kriminālprocess un tiesa.

Atkārtošos – Eiropā ir pierādīts, ka ārstu un medicīnas profesionāļu neformāla pazīšanās palielina diagnostikas un ārstniecības kvalitāti par 30%. Vai KNAB vēlas, lai nekādā gadījumā pacientiem šī labākā kvalitāte netiktu? Valsts līdzekļus šādiem neformāliem pasākumiem neatradīs. Bet situācijā, kad dažas kompānijas izdalījušas privātus līdzekļus lai Latvijas nozīmīgākā neatliekamās palīdzības klīnika būtu gatava labāk palīdzēt pacientiem – KNAB ir gatava milzu darbības imitācijai. Tiesa, tad, kad sāku par šo gadījumu interesēties vairāk, izrādījās, ka KNAB nemaz nav gribējis šo lietu nodot tiesā, bet lietu “aizstūma” prokurore. Iespējams, ka tas ir tikai tāds šķitums, bet prokuratūra, kura uzrauga KNAB darbu, pēdējā laikā sabiedriski nozīmīgās lietās apsūdzības neizvirza, bet citās (kā šī) – pat nodod tiesai. Es lāga nesaprotu – agri vai vēlu katrs prokuratūras darbinieks noveco, sagaida savu slimību un nonāk Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļā. Izrādās, ka prokurore vēlas, lai viss tur būtu iespējami sliktāk. Viens no Latvijas labākajiem veselības organizatoriem tagad gadiem būs nodarbināts staigājot pa tiesām.