Pēc FID rīkojuma pēdējos trīs gados iesaldēti gandrīz 877 miljoni eiro

Ilze Znotiņa

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pēdējos trīs gados izdevis rīkojumus par 876,87 miljonu eiro iesaldēšanu, liecina FID vadītājas Ilzes Znotiņas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē prezentētā informācija.

2018.gadā izdoti 196 rīkojumi un iesaldēti 101,48 miljoni eiro, 2019.gadā izdoti 362 rīkojumi un iesaldēti 345,98 miljoni eiro bet pērn izdoti 440 rīkojumi un iesaldēts 429,41 miljons eiro, informē LETA.

Pagājušajā gadā dienests saņēmis 4833 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem lielākā daļa ir no bankām. No šiem ziņojumiem 4313 novirzīti padziļinātai izpētei.

Padziļinātās izpētes rezultātā pērn sagatavoti 235 FID kā kompetentās iestādes atzinumi tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī 234 riska informācijas ziņojumi tiesībaizsardzības iestādēm.

Tāpat pērn 153 ziņojumi sagatavoti ar papildus informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī 119 spontānie ziņojumi ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem un 645 atbildes ārvalstu finanšu izlīkošanas dienestiem.

Lai arī minētie rādītāji raksturo dienesta darbu, Znotiņa komisijā norādīja, ka kopš 2018.gada dienests ir attīstījis stratēģiskās analīzes virzienu un veicis vairākus svarīgus pētījumus par dažādām tēmām.

Znotiņa uzsvēra, ka efektīvu finanšu noziegumu izmeklēšanu un izlūkošanu var nākotnē balstīt uz sadarbības pilnveidošanu un veicināšanu. Tāpēc FID organizē vai ir iesaistīts dažādu jomu ekspertu sanāksmēs par dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem.

Runājot par prioritātēm, Znotiņa pauda cerību, ka Saeima pieņems grozījumus likumā, kas ļautu samazināt administratīvo slogu vairākām iestādēm. Tāpat būtiska lieta ir Latvijas pārstāvība dažādos starptautisko institūciju novērtēšanas procesos, kā arī jāturpina analizēt ziņojumi no likvidējamās “ABLV Bank” likvidatoriem, norādīja FID vadītāja.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LETA

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

2 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Svari
Svari
3 gadus atpakaļ

Ir skaidrs, ka pat īpaši pofigistiski kadri vairs Z-korejas naudu te neatmazgās. Pirmais solis ir. Labd darbs!
Nākamais ir austrumu kāpostam bez legālas izcelsmes parādīt Pēteerburgas ēzeļa ausis.

Stienis
Stienis
3 gadus atpakaļ

Tas ir vāks….!