“Latvijas jauniešu pašnāvību skaits ir viens no augstākajām Eiropas Savienībā. To, kāpēc tas tā ir, nav īsti zināms. Tas ir saistīts ar dažādiem apstākļiem. Piemēram, Latvijai ir viena no augstākajām vietām pasaulē pēc mobinga izplatības un vardarbības skolās. Tāpat Latvijā ir vieni no lielākajiem alkoholisma rādītājiem. Iespējams, tas arī ir kaut kā saistīts. Un Latvijā ir vieni no augstākajiem šķirto ģimeņu skaitiem. Arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumi Latvijas pusaudžiem, spriežot pēc aptauju datiem, sagādājuši vairāk psihoemocionālo grūtību. Visas šīs lietas ietekmē mentālo veselību,” stāsta pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
“Taču vēlos uzsvērt, ka jauniešu pašnāvības ir novēršamas! Atšķirībā no pieaugušo pašnāvībām, kuras visbiežāk tiek apzināti un ilgstoši izplānotas un izdarītas, jauniešu pašnāvības ir vairāk impulsīvas. Jauniešu pašnāvības var novērst tie, kas ir vistuvāk jaunietim. Vecāki, ģimene, skolotāji un pats svarīgākais – jauniešu draugi,” papildina Nils.
Kā liecina veiktais LDz pētījums, 85% aptaujāto ir gatavi iesaistīties un palīdzēt atrunāt cilvēku no pašnāvības mēģinājuma, ja redzētu, ka kāds to grasās darīt. 57% aptaujāto atzina, ka noteikti piedāvātu palīdzību tuviniekam, kurš piedzīvo līdzīgu situāciju, savukārt 21% aptaujāto gribētu palīdzēt, bet nezinātu, ko darīt.
Kā norāda Nils Sakss Konstantinovs, ja ir pamatotas bažas, ka otrs cilvēks tūlīt var izdarīt sev kaut ko sliktu, mēs noteikti katrs varam viņu uzrunāt. No mums netiek gaidīti varonīgi akti, bet mēs vienkārši varam uzrunāt, pasakot: “Sveiki! Kas ar jums patlaban notiek? Es par jums uztraucos.”
LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, Aleksandrs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas, pieķeroties braucošam vilcienam, kā arī Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām.
Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra – par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Nepiekrītu apgalvojumam, ka vaina vecākos – ar ko vecāki Latvijā sliktāki kā citur? Latviešiem piemīt gan morālais kodols, gan atbildība, gan bērnu un ģimenes mīlestība. Varbūt jāskatās plašāk, uz ~ 300/500 000 aizbraukušiem – varbūt tā ir raksturā ieliktā izvēle starp pretošanos, konfliktu un aiziešanu, emigrāciju, iekšēju un ārēju, izvēlēties pēdējo.
Akmens vecāku dārziņā.