Marta sākumā Saeimas vairākums aicināja Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viens no KNAB noteiktajiem drošības līdzekļiem liedz Rimšēvičam pildīt centrālās bankas prezidenta amatu. Tiesa, Saeimas balsojumam ir tikai aicinošs raksturs. Likums saka, ka Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
Rimšēvičs uzreiz pēc atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas izolatora paziņoja, ka no amata neatkāpsies.
Savukārt Saeimas simbolisko balsojumu centrālās bankas vadītāja advokāts Saulvedis Vārpiņš ziņu aģentūrā LETA nodēvēja par politisko spiedienu uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Vēl pirms šī parlamenta balsojuma advokāts medijiem vēstīja, ka Rimšēvičs tuvākajās dienās vērsīsies ar iesniegumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā par aizliegumu apmeklēt Eiropas Centrālās bankas padomes sanāksmes.
Latvijas Radio vēlējās uzzināt, vai solījums ir pildīts un sūdzība ES Tiesā ir iesniegta, taču Rimšēviča advokāts uz zvaniem neatbildēja. Nerunīgs bija arī kukuļošanā aizdomās turētais – nenoklausoties jautājumu, Rimšēvičs nolika klausuli.
Ziņas par pašu lietas būtību joprojām ir skopas. Preses konferencē uzreiz pēc Rimšēviča un Martinsona aizturēšanas KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka procesam nav nekāda sakara ar šobrīd Latvijā strādājošajām kredītiestādēm, tā apgāžot vēlāk Rimšēviča teikto, ka notikušais ir vairāku banku vadītāju atriebība.
Neoficiālas ziņas liecina, ka kriminālprocess ir saistīts ar pirms trim gadiem likvidēto “Trasta komercbanku”. Šī banka bija ierauta vairākos starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos. Arī pēc likvidēšanas tās vārds figurē vairākos kriminālprocesos.
Lielāka skaidrība par notikumiem, kuru dēļ Rimšēvičs un Martinsons atzīti par aizdomās turētajiem, visdrīzāk būs tad, kad KNAB lietu apsūdzības uzrādīšanai nodos prokuratūrai.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušajā pirmdienā Latvijas Televīzijai sacīja, ka izmeklētāji kopā ar uzraugošo prokuroru aktīvi strādā. Uzdevums ir lietā skaidrību ieviest pēc iespējas ātrāk.
Pirmstiesas izmeklēšana var ilgt gadiem, bet Kalnmeiers gan sacīja, ka šīs krimināllietas atšķetināšanā gadi nebūs nepieciešami.
Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume intervijā telekanāla LNT raidījumam “900 sekundes” otrdien skaidroja, ka, zinot kāda šai lietai būs rezonanse, zinot kāda amatpersona tajā ir iesaistīta, KNAB izsvēris visus iespējamos variantus un iznākumus. Tāpat izsvērti iespējamie pierādījumu gūšanas veidi u.c. Straume ir pārliecināts, ka šī nebūs lieta, kas izčākstēs.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!