Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume noraida kritiku par KNAB nespēju atklāt apjomīgas lietas, savukārt prokuratūra ar biroja pagājušā gada darbības rezultātiem ir apmierināta.
Straume otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē teica, ka KNAB mēģina strādāt “pa visu laukumu”, un, atbildot uz repliku, ka birojā nav apjomīgu un nopietnu lietu, viņš vērsa uzmanību, ka, izņemot lietas par kravas auto šoferu piedāvātajiem nelielajiem kukuļiem muitniekiem,” pārējās visas vairāk vai mazāk ir ļoti apjomīgas lietas, kurās ir liels latentums.”
“Varbūt ne vienmēr tajās ir augstas amatpersonas, bet rezultāti rāda, ka ir gan valsts kapitālsabiedrības, gan pašvaldības pārstāvji,” uzsvēra Straume.
Uz sēdi uzaicinātais Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis norādīja, ka prokuratūras vērtējumā KNAB pagājušā gada darba rezultāti ir pozitīvi un redzama tendence, ka kriminālprocesu skaits ir pieaudzis. Ja salīdzina 2024. un 2025. gadu, tad no operatīvās darbības procesā iegūtām ziņām 2024. gadā sākti 12 kriminālprocesi, bet 2025. gadā jau 20 kriminālprocesi.
Arī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls pauda, ka sadarbība starp abām iestādēm uzlabojas un dod rezultātus. Rezultāti vienmēr varot būt labāki, turklāt KNAB izmeklētās lietas atklāj dažādu jomu problēmas un amatpersonas.
Vienlaikus Omuls pauda cerību, ka šis gads “savā ziņā būs vēl ražīgāks”, lai arī detaļas atklāt nevarot.