KNAB ierullē asfaltā Baiku un Kraukli. Kas notiek?

KNAB

MĀRIS KRAUTMANIS, Neatkarīgā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kā ceļa rullis iet pāri Ziemeļvidzemes novadiem, iemīcot asfaltā esošos un bijušos pilsētu mērus. Cik pamatoti vai nepamatoti skarta politiķu reputācija – to pēc daudziem gadiem vērtēs tiesa. Ja KNAB aktivitātes izrādīsies nepamatotas vai ne pārāk pamatotas, pastāv risks, ka tādējādi tiks apslāpētas jau tā ne īpašās reģionu vadoņu vēlmes apgūt Eiropas fondu naudu. Virzoties uz plikadīdu statusu un turpinot slīdēšanu atpalicībā, cīnīsimies par katru Eiropas fondu apguves nolikuma komatu?

Otrdien KNAB veicis kratīšanu bijušā Valkas novada mēra Venta Armanda Kraukļa mājā un citos objektos Valkā, kā arī nopratinājis vairākas personas. Pats Krauklis gan neesot aizturēts.

Kriminālprocesuālās darbības veiktas aizdomās par iespējamu vismaz 776 000 eiro izkrāpšanu.

Valkas gadījums ir kā otra ūdens pile līdzīgs Valmieras ķezai, kur septembrī KNAB aizturēja, kratīja un pratināja Valmieras mēru Jāni Baiku. Atšķirības ir vien tajā, ka Krauklis ir bijušais, bet Baiks – esošais mērs, un Valmierā “likme” ir lielāka – iespējama četru miljonu eiro izkrāpšana.

Situācija pašlaik ir tāda, ka, tēlaini izsakoties, varam lasīt ievadu, taču iztirzājums nav zināms, jo lapas apakša ir noplēsta un noslepenota – aizdomās turētās personas ir parakstījušās neko neizpaust, bet KNAB ir tikai ieskicējis, par ko apmēram ir stāsts. Abos gadījumos kriminālprocesus ir sākusi Eiropas prokuratūra (EPPO) un nodevusi tos KNAB kā kompetentajai iestādei, kas tagad izmeklē iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu lielā apmērā. Izskatās, ka Baikam un Krauklim inkriminēs nelikumīgas darbības, lai pašvaldības projekta īstenošanai prettiesiski iegūtu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Gan Valmierā, gan Valkā projekts saistīts ar ražošanas ēkas un ar to saistītās infrastruktūras izveidi.

Par Valku izmeklētājiem ir aizdomas, ka attiecīgā infrastruktūra varētu būt būvēta konkrēta uzņēmuma interesēs, pārkāpjot projekta īstenošanas nosacījumus. Jādomā, ka arī par Valmieru ir tas pats.

Lai gan kriminālprocesu sācēja ir EPPA, tiem kājas visticamāk aug tepat no Latvijas politekonomiskās vides, kur konkurents konkurentam vilks un pašvaldības projektu dokumentus var nosūtīt Eiropas prokuratūrai kaut vai pa e-pastu.

Ja šajos dokumentos ir kādas nepareizības, kļūdas vai samelošanās, kas varētu būt krimināls, ja pašvaldība cenšas dabūt pēc iespējas lielāku ERAF finansējumu? Vai ERAF nav nekādu kontroles mehānismu, lai tad pieķertu pašvaldību fleitēšanā un finansējumu samazinātu vai nedotu nemaz? Kāpēc lietā iesaistās EPPA un KNAB?

Gan Valkas, gan Valmieras gadījumos runa, visticamāk, ir par Eiropas Reģionālās attīstības fonda apguves intensitāti. Proti, ja pašvaldība izveido ražotni un tad meklē tai īrnieku, no ES fondiem var saņemt līdz pat 85% finansējuma, savukārt par ražotnes izveidi jau iepriekš zināmam uzņēmumam no fonda iespējams saņemt gandrīz uz pusi mazāku finansējumu. Valkā pašvaldība ir rīkojusi izsoles uz nomas objektu – tātad ir ievērojusi priekšrakstus. Nomas tiesības ir ieguvuši sidra brūvētāji.

Savukārt Valmierā pašvaldība ar lielām pūlēm bija tikpat kā pielauzusi Somijas firmu, kas ražo militāro tehniku, lai tā nāk un strādā, un dod pilsētai darba vietas un plauksmi.

Varētu domāt, ka kādi pašvaldības darbinieki vai mēri savā kabatā varētu būt bāzuši kukuļus par labvēlību pret uzņēmējiem – tas tad gan būtu krimināli -, taču nav informācijas, ka KNAB būtu apsūdzējis kādu kukuļņemšanā. Viss stāsts, abi stāsti, ir par to, ka mēri un domju darbinieki rīkojušies, lai finansējumu dabūtu pašvaldība.

Turklāt nav pat iedomājams, ka Somijas firma, kas darbojas ar drošību saistītā jomā, varētu dot naudu Baikam. Somija “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā ir pasaulē visnekorumpētākā valsts.

Lai vai kā, kaut kas nav kārtībā ar tādām lietām kā valsts un publiskā partnerība Latvijā. Valkas un Valmieras gadījumi citām pašvaldībām rada tādu stindzinošo efektu, ka bail. Tas mudina nerunāt ar uzņēmējiem, nemeklēt ārzemju investorus, neko nedarīt. Novada mēram ir izdevīgāk bučot kaķus internetā un saņemt iedzīvotāju sajūsmu un puķes. Bet, ja viņš melnās miesās strādās pie investoru piesaistes, pastāv liels risks nonākt drūmā cietuma pagrabā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!


Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


7
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
biezpiena aizvietotājs
biezpiena aizvietotājs

Acīmredzot, naudu ES dod uz noteikumiem, kurus daži nolemj pārkāpt, aizbildinoties ar citu lietderību. To arī varēs stāstīt tiesā. Savulaik kāds valsts patriots, būdams valsts amatpersona, neatbilstoši naudas avota izlietojuma nosacījumiem, uzcēla pieminekli valsts aizstāvjiem. Bija tiesa, arī šeit jābūt.

Nima
Nima

zaglīgās pašvaldība te kaut kā neveikli apsmej… nu ir ties ģimenes uzņēmuumi vietējāscaristēs, un iet jau tās lietas līdz sāk dot pa pirkstiem… bet nekad taču VARAM neko nekad un vispār nesaprot tagadējā ministre jau mazplsetiņābija viens vienīgs pārpratums un te tiai jāgaida kārtējie jaunumi

Jefiņš
Jefiņš

Paņemiet līdzi IZM ar aģentūrām.

Rinka
Rinka

Latkrievija ir jānoved līdz stāvoklim, kad latvāņi lūgsies Baltkrievijai to uzņemt savā sastāvā. Nekā personīga

satversmes likvidācijas birojs
satversmes likvidācijas birojs

Ilgi vairs nav

Pateicīgā latvāņu nācija
Pateicīgā latvāņu nācija

Skatoties uz komjaunieša reira deģeneratīvo aktivitāti, var būt pat – drīz

Elementāri
Elementāri

Abos gadījumos nav pārmetumu, vismaz pagaidam, personīgā labuma gūšanā. Ja nav citu instrumentu kā piesaistīt uzņēmumus un radīt darbavietas savam novadam, tad mēģina izlīdzēties kā var. Līvānos gan laikam ir kas cits. Ja uzņēmumi strādā, tad valstij zaudējumu iespējams, ka nav. Arī novadam tāpat. Iespējams, ka reģionos ir problēmas ar kvalificētiem juristiem.

Arī pašvaldību vēlēšanas tuvojas. Kā tu nepagrūdīsi savu konkurentu!