Kalnmeiers: “Meronigeitas” vietne ir reģistrēta ārzemēs, tāpēc tās aizvēršana nav tik vienkārša

Tikai nesen parādījusies interneta vietne www.prokuratura.info, kurā publicētie dati liek domāt par apjomīgas valsts nozagšanas shēmas realizēšanu ar prokuratūras un arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju atbalstu „arestētās mantas apsaimniekotāja”, Šveices advokāta Rudolfa Meroni interesēs, jau izraisījusi Ģenerālprokuratūras nepatiku – tik intensīvu, ka pašreizējais LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pat publiski paziņojis: ar vietnes saturu viņš gan neesot iepazinies, taču vietni slēgt traucējot tas, ka tā esot reģistrēta ārzemēs.

 Portāls Pietiek pārpublicē Latvijas Avīzes publikācijas daļu, kurā ir spilgti aprakstīta tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju reakcija uz vietnē publicēto informāciju:

„Par to, ka tuvojas ģenerālprokurora vēlēšanas, liecina pēdējā laikā aktīvi izvērstā “aizdomu ēnas” kampaņa pret Juri Jurisu, kurš ir galvenais valsts apsūdzības uzturētājs smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā.

Par “dunča dūrieniem” viņa mugurā parūpējies portāls “pietiek.com”, kur aprakstīta pirms četrarpus gadiem notikusī milzu apmēra mahinācija ar akciju sabiedrības “Ventspils nafta” akcijām, kuras piederēja “Latvijas Naftas tranzītam”. Tā Latvijas valstij esot izmaksājusi vismaz 120 miljonus eiro, jo akcijas esot pārdotas par nesamērīgi zemu cenu.

Mahināciju esot piesedzis ne tikai prokurors Juris Juriss, bet ari Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, kuri kopā ar Lemberga arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni nozogot valsti. Arī pats ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedalījies darījuma sagatavošanā – ar viņu esot veiktas pārrunas, lai iegūtu atļauju šai mahinācijai, apejot tiesu.

“Pietiek.com” norādīta saite uz interneta vietni “www.prokuratura.info”, kur jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet kurā tagad ir publiskota “Meronigeitas datu bāze” ar daudziem e-pastiem, arī prokurora [Jura] Jurisa sarakste. Atverot šo interneta vietni, pirmais, kas iznirst acu priekšā, ir “Latvijas Republikas prokuratūra” ar valsts ģerboni līdzās. Tādējādi tiek radīta viltus sajūta par to, ka informācija ir oficiāla.

Ģenerālprokurors Kalnmeiers pastāstīja, ka pie šī portāla pārbaudes jautājuma patlaban strādājot Valsts drošības dienests, par to prokuratūra ziņojusi ari informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai “CERT.LV”. Ģenerālprokurors sacīja, ka portāls esot reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana neesot tik vienkārša.

Savukārt Juris Juriss pastāstīja, ka “www.prokuratura.info” materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām. Prokurors pagaidām neminēja šo iestāžu nosaukumus, jo neesot saņēmis atļauju to darīt.

“Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules. Turklāt tās vistiešākajā veidā ir saistītas ar manu pienākumu pildīšanu, lūdzot liecinošai personai attiecīgu pierādījumu iesniegšanu tad, kad viņa ieradīsies Latvijā. Mums kaut kādā veidā tam cilvēkam ir jādara zināms, par ko mēs viņu pratināsim, lai šis process būtu efektīvs,” saka Juriss.

Ģenerālprokurors Kalnmeiers uzskata, ka šī kampaņa esot speciāli plānota, jo par “pietiek.com” aprakstīto ir notikušas pārbaudes. Prokuratūra konstatējusi, ka “Latvijas Naftas tranzīta” akcijas nekad neesot bijušas arestētas. Turklāt mazākuma akcionāri Lemberga tiesas prāvā šo jautājumu vairākas reizes esot aktualizējusi un tiesa to skatījusi. “Nekas tāds, kas aprakstīts pieminētajā portālā, netika konstatēts,” sacīja ģenerālprokurors un piebilda, ka par publicētajiem e-pastiem gan viņš neko nevarot pateikt, jo neesot izvērtēts to autentiskums.

“Ir viena nianse, ko šie portāli nav akceptējuši, – no 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt,” skaidroja prokurors Juriss. Savukārt SAB pārstāve sacīja, ka baumas un izdomājumus birojs nekomentēšot.”

Puaro.lv jaunajā sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti  un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,   Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek