Kalnmeiers atklāj, kā organizēta būvnieku lietas izmeklēšana

Publiski izskanējušie pārmetumi par tiesībsargājošo institūciju, iespējams, novēlotu rīcību tā dēvētajā būvnieku karteļa krimināllietā ir pilnīgi nepamatoti, jo ātrāka reaģēšana varētu radīt liekas problēmas, ceturtdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” skaidroja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Viņš pastāstīja, ka septembra sākumā publiski izskanējusī informācija par iespējamo būvnieku karteli un kukuļošanas gadījumiem viņam nav bijis jaunums, jo par to zinājis jau sen. Tomēr izmeklētāju taktika bijusi iesaistīt iespējami vairāk kompetento institūciju, lai darbības noritētu maksimāli saskaņoti.
“Šinī gadījumā nevarēja būt tā, ka viena institūcija veic savu darbību, bet otra nē. Tātad faktiski Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja Konkurences padomi (KP) un tika saskaņotas veicamās darbības. Prokuratūra deva arī norādījumus KNAB, (..) kā arī informācija tika nodota citām iestādēm pēc kompetences, un par to liecina tas, ka daudzi uzņēmumi zaudēja savus industriālās drošības sertifikātus,” skaidro Kalnmeiers.
Viņš norāda, ka pārlieku ātra darbību veikšana un informācijas publiskošana varētu radīt “liekas problēmas”, jo vispirms bija jāveic sagatavošanās darbi, jāsavāc papildu informācija.
Kā zināms, KNAB un KP septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.
KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.
Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.
Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Trīs slimnīcu amatpersonas tur aizdomās par krāpšanos iepirkumos 8
-
Meroni neviens neaiztiks – ja ir draugi pareizajās vietās, nodokļus varat nemaksāt bez bēdu 9
-
Korupcijas skandāla ēnā atlūgumu iesniedzis Ukrainas ģenerālprokurors 3
-
KNAB nesaskata vajadzību pārņemt privātā sektora korupcijas izmeklēšanu 1
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Krievija izsludinājusi meklēšanā 117 Latvijas esošās un bijušās amatpersonas; vismaz viens mēģinājums nolaupīt LV pilsoni jau ir bijis 6
-
Apinis: Aizgāju uz preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 8
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 9
Komentāri (3)
Tukša muldēšana! Latvijā faktiski nav ģenerālprokurora!
Neko jaunu intervijā neatrast !
Pieļauju, ka liela mēroga lietas varētu eksistēt/tikt radītas ar citu valstu atbalstu, tostarp arī citu valstu dienestu atbalstu, kuri operē Latvijas teritorijā.