Ģenerālprokurora amata kandidāts nemāk pat aizpildīt amatpersonas deklarāciju

Juris Stukāns

Ja ticēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, LR ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Stukāna 2018. gada amatpersonas deklarācijā ierakstītajam, rodas iespaids, ka viņam padevies brīnumains auto darījums, vecu VW Passat pārdodot par gandrīz 22 tūkstošiem eiro. Patiesībā gan skaidrojums ir cits – augstajai amatpersonai ir pietrūcis deklarācijas aizpildīšanas prasmju.

Kā rāda Stukāna iesniegtās amatpersonas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, vēl 2017. gadā Stukāna īpašumā bija 2006. gada izlaiduma automašīna Volkswagen Passat, kas bija reģistrēta 2015. gadā.

Savukārt 2018. gadā, kā rāda Stukāna amatpersonas deklarācija, vecā automašīna ir pazudusi, bet vietā nācis jauns – 2018. gada izlaiduma, valdījumā esošs Nissan Qashqai. Pēc visa spriežot, tagadējais ģenerālprokurora amata kandidāts noslēdzis līzinga līgumu, taču… nekas tāds viņa deklarācijā nav atrodams.

Vienīgais 2018. gada darījums, ko deklarējis Stukāns, ir viņa oficiālo ienākumu līmenim pietiekami iespaidīgs „pārdevums”, kura summa norādīta 21 750 eiro apmērā, radot iespaidu, ka par šādu summu tiesnesim izdevies pārdot savu divpadsmitgadīgo auto, kura reālā tirgus cena nepārsniedz 3000 eiro.

Situāciju vēl nesaprotamāku padara fakts, ka nav minēts arī noslēgts līzinga vai kāds cits līgums, kas izskaidrotu jaunās automašīnas parādīšanos, savukārt pie gūtajiem ienākumiem Stukāns minējis 2500 eiro lielu „ienākumu no īpašuma pārdošanas” SIA Skandi Motors.

Pats Stukāns skaidro, ka ar viņa amatpersonas deklarācijās uzrādītajiem faktiem viss esot kārtībā – viņš noslēdzis līzinga līgumu par 21 750 (kas deklarācijā uzrādīts kā „pārdevums”), savukārt veco auto dīlerkompānijai pārdevis kā iemaksu – par 2500 eiro. To apliecina arī Stukāna uzrādītais līzinga līgums.

Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka šāds uzrādāmo datu traktējums nav uzskatāms par adekvātu. Tiesnesis rīkojies pareizi, deklarācijas punktā “Ienākumi” norādot gūto ienākumu no savas automašīnas pārdošanas – tātad šajā gadījumā 2500 eiro.

Taču papildus tam deklarācijas punktā “Darījumi” obligāti jānorāda līzinga līgums ar līzinga kompāniju (banku) par kredīta automašīnas iegādei piešķiršanu un automašīnas pirkuma līgums. Ne vienu, ne otru Stukāns nav uzrādījis, tā vietā minot mistisko „pārdevumu”.

Pats ģenerālprokurora amata kandidāts pēc šī VID skaidrojuma atbild: „Es pārbaudīju deklarāciju par 2018.gadu, un tur ir norādīts ienākums 2500 par mašīnas pārdošanu, arī ir norādīts līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums) parāds bankai.”

Tiesa, ikviens VID publiskās datu bāzes izmantotājs var pārliecināties, ka nekāds „līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums)” publiskajā Stukāna amatpersonas deklarācijā nav norādīts vēl joprojām.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
XXX
XXX

Zilā mafija Latvijā ir FSB infiltrēta. Katrs tāds zilais, kuram nav stabila partnera, viegli raustāms un iespaidojams. Nekas tur nebūs.