Pašreizējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība joprojām nav sniegusi nekādus konkrētus faktus, kas pamatotu tās viedokļa maiņu attiecībā uz farmācijas uzņēmuma Grindeks akciju iegādi. Tikmēr portāla Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti, kas uzskatāmi apliecina: laikā no 2009. līdz 2015. gadam, šajā laikā nomainoties FKTK vadītājam, arī finanšu tirgus uzrauga viedoklis ir diametrāli mainījies, līdz ar to radot apstākļus ievērojamiem zaudējumiem valstij.
Kā jau ziņots, 2009. gada aprīļa beigās FKTK bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans. Viņš iesniegumā FKTK bija lūdzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesības un pienākumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto Grindeks akciju iegādi.
„Esmu pilngadīga persona, no saviem vecākiem esmu pilnībā neatkarīgs un ar vecākiem nesastāvu kopīgā saimniecībā. Man ir savi, patstāvīgi ienākumu avoti, un AS Grindeks akcijās vēlos ieguldīt savus brīvos līdzekļus, kurus esmu ieguvis savas patstāvīgās komercdarbības rezultātā,” bija teikts iesniegumā.
F. Lipmana iesnieguma saņemšanas brīdī Grindeks kopumā bija seši lieli akcionāri, kuriem katram piederēja no 2,29 līdz 33,29 procentiem uzņēmuma akciju. Divi lielākie akcionāri bija F. Lipmana vecāki – K. Lipmans ar 33,29% un Anna Lipmane ar 16,69%. Kopā tātad viņiem piederēja gandrīz puse uzņēmuma akciju.
Šajā situācijā F. Lipmana uzdotā jautājuma iemesli bija skaidri – precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams F. Lipmanam, gan nosaka, ka akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rīkojas saskaņoti, ja šādas personas ir ne tikai laulātie, bet arī augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei, taču vienlaikus likums ir pilns arī ar dažādām atrunām. Šādā situācijā vēršanās FKTK pēc skaidrojuma bija likumsakarīga un pamatota.
Atbildē, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, FKTK, uzskaitot veselu virkni likuma normu, apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, „ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā Grindeks, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.
Tāpat F. Lipmans bija vēlējies precīzi noskaidrot – vai tad, ja viņš uzņēmuma akcionāru sapulcē balsos tāpat kā viņa vecāki, arī tā netiks uzskatīta par saskaņotu rīcību likuma izpratnē. Arī šajā jautājumā FKTK, kuru tolaik vadīja Irēna Krūmane, bija viņu nomierinājusi, skaidrojot, ka šāds vienāds balsojums „pats par sevi nedod pieņemt, ka iesniedzējs un iesniedzēja vecāki rīkojas saskaņoti likuma izpratnē”.
Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis (attēlā), un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, – finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā.
Kā rāda vēl viens Pietiek šodien publicēts dokuments, 2014. gada novembrī FKTK padome, neminot konkrētus faktus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.
FKTK uzlika F. Lipmanam un K. Lipmanam ievērojamus naudas sodus. Turklāt, lai gan 2009. gada izziņā FKTK bija apliecinājusi, ka „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”, tagad uzraugošā iestāde, pamatojoties uz tieši šo likuma normu, lika viņiem abiem izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Pats K. Zakulis jau 2016. gada sākumā bija spiests pamest FKTK vadītāja posteni un pašlaik darbojas privātsektorā – kā valdes loceklis Luminor bank. Taču viņa vadības laikā pieņemtās viedokļa maiņas sekas jūtamas vēl tagad un neaprobežojas tikai ar naudas sodiem K. Lipmanam un F. Lipmanam un tiesvedībām ar mazajiem akcionāriem (pirmajā no šīm tiesvedībām, prasot kompensāciju no Lipmanu ģimenes, mazais akcionārs ir zaudējis).
Vēl nozīmīgāka FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā ir Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.
2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.
Tikai trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu tiesāties arī valsts, mēģinot publiski tā arī neatklātu summu piedzīt no Lipmanu ģimenes.
Tikmēr pašlaik jau Pētera Putniņa vadītā FKTK, kuras viedokļa maiņa ir bijusi aprakstītās situācijas cēlonis, tagad, atsaucoties uz dažādi traktējamām normatīvo aktu prasībām, konkrētus tirgus dalībniekus un ar tām saistītās situācijas komentē tikai tad, kad uzskata to par sev vēlamu. Uz vairākkārtējiem pieprasījumiem atklāt faktus, kas bijuši pamatā tās viedokļa maiņai laikā no 2009. līdz 2014. gadam Putniņš atbildi tā arī nav sniedzis.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!