Krīze akciju tirgos, ko izraisījusi globālā pandēmija, devusi triecienu arī Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumiem – salīdzinot ar februāra maksimumiem, zaudējumu līmenis ir jau līdz 27,7%. Turklāt cietuši pat konservatīvie plāni – tajos naudu tur tie, kuriem līdz pensijai vairs nav atlicis daudz laika. Par to, kas jāzina, lai nepieļautu kļūdas, – šajā Rus.lsm.lv apskatā.
Kam tas ir svarīgi? Es līdz pensijai nenodzīvošu!
Var padomāt par mantiniekiem.
No šī gada savus uzkrājumus pensiju otrajā līmenī var novēlēt mantiniekiem, tad tie nepazudīs. To var izdarīt internetā, valsts pakalpojumu portālā. Tur arī var redzēt, cik esat uzkrājis, kādā pensiju plānā un kā šī summa mainījusies pa mēnešiem.
Vai uzkrājumi daudz sarukuši?
Daudz, ja jums ir aktīvais ieguldījumu plāns, kas investē akciju tirgos.
Pirms vairākiem gadiem Latvijā mainījās regulējums nolūkā ļaut pensiju plāniem investēt akciju tirgos nevis līdz 50%, kā bija agrāk, bet līdz 75% līdzekļu. Pēc statistikas, īstermiņa perspektīvā akciju tirgos var būt lielas svārstības, taču desmit un vairāk gados tieši akcijas droši vien dos vairāk ienākumu nekā obligācijas vai depozīts.
Tā parādījās plānu grupa “aktīvie 75%” – pavisam to ir desmit, un tieši tiem ir vislielākie zaudējumi, kurus izraisījis kritums tirgos. Zaudējumu apmērs pēdējā mēnesī, tas ir, salīdzinot ar 21. februārī sasniegto maksimumu, ir mīnus 18–27,7%, un vislielākais kritums ir “SEB dinamiskajam plānam”. Visas šīs grupas pāris gadu darba rezultāts ir ar mīnusa zīmi.
Tiesa, tā kā šī plānu grupa parādījās nesen, klientu šim plāniem pagaidām ir salīdzinoši nedaudz – 132 tūkstoši cilvēku jeb apmēram desmitā daļa no visiem pensiju plānu klientiem.
Kas notiek ar populārākajiem plāniem?
Arī tiem ir liels kritums.
Trīs pēc klientu skaita masveidīgākie pensiju plāni pieder kategorijai “aktīvie 50%” – tie akciju tirgos var ieguldīt līdz 50% līdzekļu.
Tirgus līderis ir “Swedbank” plāns “Dinamika”, to izvēlējušies 363 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Zaudējumi, salīdzinot ar maksimālo līmeni 21. februārī, šim plānam ir 14%. Arī ienesīgums pēdējo piecu gadu griezumā ir negatīvs (-0,8%). Pārvaldnieka pārskatos var redzēt, ka šī pensiju plāna politika ir salīdzinoši konservatīva – akciju tirgū pagājušajā gadā tika ieguldīti tikai 39–42% no portfeļa. Tāpēc šim fondam savā grupā ir vismazākie zaudējumi.
Otram populārākajam – “SEB aktīvajam plānam” (124 tūkstoši klientu) –, salīdzinot ar februārī sasniegto maksimumu, daļas vērtība kritusies par 18,6%, savukārt trešajam populārākajam – “CBL aktīvajam ieguldījumu plānam” – par 16%.
Man ir konservatīvais plāns. Vai mana nauda ir drošībā?
Nav gan. Šiem plāniem kritums sasniedz 17,7%.
Ne visi konservatīvie plāni ir “miera osta”, lai gan tie investē nevis akcijās, bet tikai instrumentos ar fiksētu ienesīgumu.
“Piemēram, “airBaltic” obligācijas vēl pirms apmēram mēneša tirgū maksāja apmēram 105% no nomināla, bet tagad, kad investori bažījas par koronavīrusa dēļ cietušo aviokompāniju maksātspēju, to cena ir vairs tikai apmēram 60% no nominālvērtības,” Rus.lsm.lv paskaidroja “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs. “Tāpēc, ja konservatīvā pensiju plāna pārvaldnieks ieguldījis naudu obligācijās ar augstu ienesīgumu (un tas nozīmē, ka tās nav pašas drošākās – S.P.), tirgus satricinājumu gadījumā šim fondam īslaicīgs kritums var būt lielāks nekā tiem, kas galvenokārt investējuši drošajās valsts obligācijās.”
Vislielākie mīnusi šajā grupā ir PNB plānam “Daugava” (24 tūkstoši klientu) – tā daļas vērtība mēneša laikā kritusies par 17,7%. Vismazāk cietis “SEB Latvijas plāns”, kas lielāko daļu iegulda Latvijas un Lietuvas valsts obligācijās, kuras nav pakļautas īpašām svārstībām, – šī plāna zaudējumi mēneša laikā ir 1,5%. Pārējiem konservatīvajiem plāniem kritums salīdzinājumā ar pirms mēneša sasniegto maksimumu ir 5-8-11%.
Tāpēc, ja eksperti teic, ka piecus, septiņus vai desmit gadus pirms aiziešanas pensijā jāpāriet no aktīvā plāna uz konservatīvo, kur sakrātā nauda būs lielākā drošībā, tad praksē mēs redzam, ka arī starp konservatīvajiem ir diezgan riskanti plāni.
Man ir aktīvais plāns, tā ieguldījumu vērtība kritusies. Bet pēc dažiem gadiem zaudējumi taču kompensēsies, vai ne?
Tā notiks agrāk vai vēlāk.
Piemēram, krīzes laikā piedzīvotā krituma zemākajā punktā, 2009. gada martā, valstī vispopulārākā plāna – “Swedbank” “Dinamika” – daļas vērtība bija sarukusi par 26,5% salīdzinājumā ar maksimālo vērtību 2007. gada novembrī. Šie zaudējumi, pateicoties kāpumam pasaules tirgos, tika kompensēti pēc trim gadiem. Lūk, kā tas izskatās grafikā.
ASV indekss S&P 500 krīzes laikā 2009. gadā saruka par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar 2007. gada maksimumu, taču pirmskrīzes maksimumā atgriezās pēc četriem gadiem, 2013. gada sākumā (un līdz 2020. gadam pieaudzis vēl divkārt). Eiropas indekss STOXX 600, kas atspoguļo 600 lielāko kompāniju akciju vērtību, pēc krīzes atguva zaudējumus divus gadus ilgākā laikā – līdz 2015. gada pavasarim.
Tiesa, ir viens “bet”. Ja tuvāk krituma zemākajam līmenim pensiju plāna pārvaldnieks būtiski samazinās akciju daļu portfelī, bet pēc tam nepaspēs tās atkal nopirkt, kamēr cenas vēl nav pieaugušas, fonda daļas vērtības atjaunošanās var ieilgt.
Kā uzzināt, kur pensiju plāns ieguldījis manu naudu?
Pašlaik tas nav iespējams.
Tieši kādos vērtspapīros ieguldīts konkrētā pensiju plāna kapitāls, mēs varam uzzināt tikai reizi ceturksnī. Un tā ir problēma. Piemēram, šodien jūs varat nolemt pāriet uz kādu no plāniem “aktīvais 75%”, lai maksimāli ieguldītu līdzekļus akciju tirgū pēc cenu krituma, taču nākamajā ceturkšņa pārskatā būs redzams, ka pārvaldnieks samazinājis akciju daļu portfelī, piemēram, no 75% līdz 50%.
Izņēmums ir pensiju fondi ar pasīvo stratēģiju, kuri pat nemēģina reaģēt uz tirgus svārstībām. Tādu Latvijā nav daudz – tie ir “Indexo” plāni un “SEB indeksu plāns”, kuri akcijās vienmēr tur apmēram 75% portfeļa.
Fondu pārvaldnieki teic, ka krituma laikā labāk nemainīt aktīvo plānu pret konservatīvo. Vai viņiem taisnība?
Tā ir, ja jūsu pensiju plāns atbilst jūsu vecumam.
Tas nozīmē – ja līdz pensijai palikuši septiņi līdz desmit gadi, labāk krāt aktīvajā plānā, ja mazāk – laiks pāriet uz konservatīvo. Loģika ir vienkārša – ja pat pēc 2009. gada krīzes, kuru bieži salīdzināja ar Lielo depresiju, Amerikas un Eiropas tirgiem bija nepieciešami četri līdz seši gadi, lai cenas atgrieztos iepriekšējā līmenī, tad septiņi gadi ir laiks, kurā atgriešanās no krituma izskatās vairāk nekā ticama, bet desmit gados tas ir gandrīz garantēts.
“Daudzi mēģina “apspēlēt” tirgu – uzminēt īsto brīdi, kad pirms krituma pāriet no aktīvā plāna uz konservatīvo, bet, kad cenas akciju tirgū būs kritušās, pāriet atpakaļ uz aktīvo. Mums visiem ir ilūzija, ka mēs uzminēsim pareizo brīdi. Dažiem pat veiksies. Taču, pēc statistikas, vairākums neuzminēs. Tāpēc jāpieturas pie pensiju stratēģijas, kas atbilst jūsu vecumam,” Rus.lsm.lv sacīja “Indexo” vadītājs Toms Kreicbergs.
Bet vai ir pensiju plāni, kuru daļas vērtība vispār nekrīt?
Tādu nav.
Taču dažiem plāniem pat tāda akciju un obligāciju tirgus krituma laikā kā šomēnes daļas vērtība samazinās minimāli. Aplūkot jaunākos rezultātus var šeit.
Ziņās teica, ka akciju tirgos bijusi panika un cenas vienas dienas laikā kritušās par 10-12%. Taču dažu pensiju plānu daļas vērtība dienas laikā nevis saruka, bet pieauga. Vai tas nozīmē, ka šie plāni ir labākie?
Tā nevar apgalvot.
Tas tāpēc, ka plāni, kuri daļu naudas iegulda investīciju fondos, atspoguļo kāpumus un kritumus tirgos ar divu dienu kavēšanos. Piemēram, tas attiecas uz “Indexo” plāniem. Citi plāni, kas naudu galvenokārt investē fondos, kuru daļas tiek tirgotas biržā, kas arī ir piesaistīti tirgiem, rezultātus atspoguļo ar vienas dienas kavēšanos. Tāpēc, ka akciju tirgos aizvakar bijis neliels kāpums, bet vakar 10-12% kritums, kā tas šomēnes ne reizi vien ir noticis, šodien dažiem aktīvajiem plāniem var būt nevis kritums, bet pieaugums.
Labi, palikšu aktīvajā (pasīvajā) pensiju plānā, taču mainīšu pārvaldnieku. Kas man jāzina?
Pēc nedēļas viss var mainīties.
Mēģināt uzminēt, kuram pārvaldniekam nākotnē būs labāks rezultāts, ir sarežģīti. Pirmkārt, skatīt iepriekšējo punktu. Otrkārt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās plāna maiņu nevis šodien vai rīt, bet apmēram pēc nedēļas, – un neviens nezina, kas šajā laikā notiks.
Man drīz jāiet pensijā, bet mans pensiju plāns mēneša laikā zaudējis 25% vērtības – 20 tūkstošu eiro vietā tagad ir 15 tūkstoši eiro. Vai var neizņemt šo naudu un gaidīt, kamēr pensiju plāna vērtība atkal pieaugs?
Diemžēl nevar.
Un tā ir Latvijas regulējuma problēma, kuru jau sen tika ierosināts labot, dodot iespēju pensijas vecumu (2021. gadā tas būs 63 gadi deviņi mēneši un pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem 2025. gadā – S.P.) sasniegušajiem iedzīvotājiem atlikt pensiju otrā līmeņa atstāšanu kaut vai par dažiem gadiem. Tagad pat cilvēks, kas neiet pensijā un turpina strādāt, sasniedzot pensijas vecumu, tiek “izslēgts” no otrā līmeņa.
“Jādod cilvēkiem iespēja atlikt aiziešanu no otrā līmeņa – tagad, kad tirgos bijis liels kritums, mēs redzam, cik tas svarīgi,” norādīja “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs. “Pieņemsim, ka cilvēks iet pensijā tagad. Viņam ir ļoti paveicies, ja viņam bijis plāns, kura vērtība kritusi par pieciem, nevis divdesmit pieciem procentiem.”
Ja akcijas 10-40 gadu laikā nodrošinās vislabāko kapitāla pieaugumu, bet man līdz pensijai vēl tālu, tad kāpēc nedrīkst akcijās ieguldīt līdz 100% kapitāla?
Atpalicis regulējums – atšķirībā no Igaunijas.
Fondi, kuriem ir 100% ekspozīcija uz akcijām, ir arī pensiju trešajā līmenī (privātā brīvprātīgā pensija), taču ne otrajā (atšķirībā, piemēram, no Igaunijas). Latvijas pensiju pārvaldnieki jau sen teic, ka gados jauniem klientiem jāatļauj šāda iespēja, taču Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darba kārtībā šis jautājums nav parādījies.
“No finanšu loģikas viedokļa, tas neapšaubāmi būtu pareizs solis, es pats ieguldītu tādā plānā,” Rus.lsm.lv teica “Indexo” vadītājs Toms Kreicbergs. “Krīzes ir bijušas un būs, taču ilgtermiņā akcijas nodrošina labāku ienesīgumu nekā obligācijas vai depozīti – tāda ir statistika. Esmu jau rakstījis, ka viens dolārs, kas XX gadsimtā ieguldīts ASV akciju tirgū, devis gandrīz 300 dolāru pieaugumu, neskaitot inflāciju, bet obligāciju tirgos pieaugums bijis tikai pieci dolāri.”
Autors: Sergejs Pavlovs
Avots šeit
Un zemi pārklās Sarosa un Viņķelistu sērga! Un viņi pēkšņi pametīs Latvju, jo pa apmātība smiglu to būs pataisījuši nabagu!