Bordāna ministrijas eksperta uzņēmums alkst atņemt mājokli sirmgalvim

Tieslietu ministrija

Ritums Rozenbergs

Divu Tieslietu ministrijas (TM) darba grupu eksperta ‒ zvērināta advokāta Jāņa Lapsas ‒ uzņēmums peļņas gūšanas nolūkos cenšas iztiesāt piespiedu izsoli kopīpašumam, kurā dzīvo 91 gadu vecs sirmgalvis, liecina tiesas spriedums. Ministrija eksperta biznesā interešu konfliktu nesaskata.

J. Lapsa ir TM patstāvīgās darba grupas loceklis grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā, kā arī iekļauts darba grupā, kurai jāizstrādā tiesiskais regulējums kopīpašuma dalīšanai. Līdz šī gada pavasarim viņš bija arī dalībnieks uzņēmumā SIA “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa” (tiesvedības gaitā mainīts uzņēmuma nosaukums uz “Aivara ligzda” un J. Lapsa izslēdzis sevi no dalībniekiem).

J. Lapsas uzņēmums vēlas panākt tiesas lēmumu par piespiedu izsoles sarīkošanu kopīpašuma sadalīšanai starp trim dzīvokļa īpašniekiem nolūkā gūt peļņu no darījuma. Viena no personām, kura dzīvo šajā īpašumā, ir 91 gadu vecs sirmgalvis. Viņš vēlējās palikt neminēts vārdā un uzvārdā.

Spraugas likumā

No šā gada 9. aprīļa Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma izriet, ka J. Lapsas uzņēmums negodprātīgi savai uzņēmējdarbībai izmanto Civillikuma 1074. pantu. Pants nosaka, ka “nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu”.

No tiesas sprieduma un tieslietu ministram Jānim Bordānam adresētās sirmgalvja vēstules izriet, ka “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa” uzpērk nekustamo īpašumu domājamās daļas, pēc tam tiesas ceļā panāk kopīpašuma piespiedu izsoli, pēc kā piedāvā pārējiem kopīpašuma lietotājiem domājamās daļas atpirkt par krietni augstāku cenu, nekā tās pārdotas piespiedu izsolē.

Latgales priekšpilsētas tiesa J. Lapsas uzņēmuma prasību atzina par negodprātīgu un noraidīja, liekot prasītājam atmaksāt arī atbildētāju tiesvedības tēriņus. Savukārt portāla “tiesas.lv” informācija liecina, ka Rīgas apgabaltiesa šo spriedumu ir atcēlusi un nozīmējusi lietas pārskatīšanu rakstveida procesā.

Ļaunie nolūki

Latgales priekšpilsētas tiesneses Velgas Gailītes spriedumā lasāms, ka 2016. gada septembrī “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa” iegādājusies pilsonim G. K. piederošo 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Rīgā, Salnas ielā. 2018. gada aprīlī J. Lapsas uzņēmums nosūtījis pārējiem domājamo daļu īpašniekiem paziņojumu, pieprasot sniegt priekšlikumus par kopīpašuma dalīšanu. Paziņojums noslēgts ar draudu rindkopu ‒ gadījumā, ja paziņojuma saņēmēji priekšlikumus nesniegs, “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa” organizēs piespiedu izsoli.

Atbildētāji tiesai norādījuši, ka pati prasītāja nav sniegusi priekšlikumus, kā dalīt kopīpašumu, vien draudējusi ar piespiedu izsoli. Spriedumā teikts, ka prasītāja nav izrādījusi arī interesi par kopīpašuma lietošanu un nav piedāvājusi kopīpašumu atpirkt no tā lietotājiem. Prasītāja tiesā nav slēpusi, ka iegādājusies kopīpašuma daļu, zinot, ka to nelietos, bet pārdos un gūs peļņu.

Atbildētāji aicinājuši J. Lapsas uzņēmumu uz mediācijas procesu, taču uzņēmums tam nav piekritis.

Ņemot vērā šos un citus apstākļus, tiesa konstatējusi: “Šo apstākļu kopumā ir saskatāmas tādas savstarpējas sakarības, kas ļauj spriest par prasītājas rīcības, iestājoties kopīpašumā un vēlāk prasot kopīpašumu izbeigt ar pārdošanu izsolē, patieso mērķi – ļaunā nolūkā ar varu izbeigt kopīpašumu, par kura lietošanu kopīpašniekiem domstarpības nekad nav bijušas… Tiesa pārliecinājusies, ka prasītājas mērķis ir peļņas nolūkā izbeigt kopīpašumu, izstumjot no kopīpašuma pārējos kopīpašniekus … Tiesības uz dzīvesvietas neaizskaramību ir cilvēka pamattiesības. Tiesasprāt, civiltiesisko attiecību dalībniekiem ir jāņem vērā pretējās puses intereses. Iegādājoties nekustamā īpašuma daļu, prasītājai bija jāapzinās un jāparedz, ka tai būs jāņem vērā pārējo kopīpašnieku intereses. Ņemot vērā, ka prasītāja prasību ir formulējusi ‒ izbeigt kopīpašumu, noteicot lietu pārdot (izsolē), izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, un tiesas sēdē prasītājas pārstāve norādījusi tieši izsoli par vēlamo sadales variantu, ‒ tad šāda prasītājas prasība konkrētajā gadījumā ir vērsta uz to, lai citus kopīpašniekus izstumtu no kopīpašuma. Līdz ar to prasība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.”

Savējiem nav interešu konflikta

Šā gada 2. martā sirmgalvis vērsās pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ar iesniegumu, lūdzot izskaidrot, vai J. Lapsas atrašanās ministrijas darba grupā, kur izstrādā likumdošanas aktus koplietojamiem īpašumiem, nenozīmē ministrijas eksperta un vienlaikus kopīpašumu sadales uzņēmēja atrašanos interešu konfliktā.

Pēc mēneša ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina viņam atbildēja, ka viņa ir lietas kursā par ministrijas divu darba grupu dalībnieka J. Lapsas uzņēmējdarbību saistībā ar koplietojuma īpašumiem. Ar J. Lapsu esot izvestas pārrunas un “ministrijas ieskatā uz šo brīdi nepastāv šķēršļi Jāņa Lapsas dalībai Tieslietu ministrijas darba grupā par kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu,” teikts atbildes vēstulē.

Cita starpā, vēstulē J. Bordānam sirmgalvis atklājis arī vairākas detaļas, kas norāda uz advokāta iespējamo interešu konfliktu: “Rakstu jums saistībā ar Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieka zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iespējamo interešu konfliktu, atrodoties nosauktajā Tieslietu ministrijas darba grupā. Zvērināts advokāts Jānis Lapsa ir ne tikai Latvijas Universitātes lektora p.i., zvērinātu advokātu biroja “Kalniņa, Lapsa un partneri” zvērināts advokāts, bet arī SIA “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa” līdzīpašnieks kopā ar Aivaru Zvaigzni. Kā redzams SIA “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesas” tīmekļa vietnē, Jānis Lapsa ir arī tās darbinieks, tāpat arī sniedz advokāta ārpakalpojumus SIA “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa”. Kā sarunā izteicās tās līdzīpašnieks, SIA “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa” iegādājas nekustamo īpašumu jebkuras domājamās daļas, un tas esot viņu “bizness”, viņiem esot daudzi šādi “projekti”. Tā 91 gada vecumā esmu nonācis situācijā, kad mani no manas vienīgās dzīvesvietas grib izlikt SIA “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa”.”

Lai nogludinātu situāciju, iespējams, tieši šīs vēstules iespaidā notikušas izmaiņas SIA “Vidzemes Priekšpilsētas šķīrējtiesa” Uzņēmuma reģistra ierakstos. Vēstule J. Bordānam nosūtīta šā gada 2. martā. Uzņēmumu reģistrā 14. aprīlī veikti ieraksti par uzņēmuma nosaukuma maiņu uz “Aivara ligzda”. No uzņēmuma dalībniekiem svītrots arī J. Lapsa.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Aizdomīgi
Aizdomīgi

Te kāds neatbasta bezkompromisa tesikumu? JKP stuti un naudas avotu?

Vilks
Vilks

Godīgi,drosmīgi,gudri.