Bēdīgi slaveno advokātu Vonsoviču pratinās policija

“Manā rīcībā ir informācija par shēmām, kuras tiek veidotas, lai no Latvijas valsts izkrāptu būtiskas, daudzu desmitu miljonu eiro mērāmas mantiskas vērtības,” – arī šādas rindas bija lasāmas vēstulē, ko Vonsovičs uz sava advokātu biroja veidlapas bija parakstījis kā “Latvijas Republikas pilsonis”.

Pēc šī iesnieguma publiskošanas Pietiek pārstāvis gan Valsts policijā, gan Ģenerālprokuratūrā vērsās ar iesniegumu, pievienojot vēstules kopiju un saistībā ar šo Vonsoviča atzīto norādot:

“Tas nozīmē, ka minētā R. Vonsoviča rīcībā ir ziņas par jau veiktām, veicamām vai plānotām noziedzīgām darbībām pret Latvijas valsti. Ar šo aicinu nekavējoties nopratināt minēto R. Vonsoviču, lai noskaidrotu minēto noziedzīgo darbību raksturu un veicējus, kā arī to, vai minētais R. Vonsovičs jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm.

Ja noskaidrosies, ka R. Vonsoviča sniegtajām ziņām ir pamats, aicinu nekavējoties sākt kriminālprocesu saistībā ar viņa minētajām noziedzīgajām darbībām, kā arī sākt kriminālprocesu par minētās personas rīcību, pašai neziņojot par noziedzīgām darbībām.”

Portāls Pietiek.com jau 9. aprīlī informēja, ka partijai Vienotība pietuvinātais advokāts Vonsovičs, par kura spējām apjomīgi pelnīt uz valsts pasūtījumu rēķina ir informēts jau vairākkārt, ir vērsies pie Straujumas ar vēstuli “par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores E. Dreimanes darbībām”.

Portāls publicējis šo izteiksmīgo dokumentu pilnībā, bez grozījumiem un labojumiem:

“Ļ. cien. Straujumas kundze!

Es vērsos pie Jums kā Latvijas Republikas pilsonis un nodokļu maksātājs.

Man nav pieņemama Jūsu vadītā Ministru kabineta Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes sistemātiskā, ilgstošā un apzinātā rīcība, kas grauj Latvijas valsts prestižu un var izraisīt Latvijas Republikai nevēlamas, kaitīgas sekas.

E. Dreimane, saņemot speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 14. panta pirmo daļu kļuva personīgi atbildīga par likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzēto valsts noslēpuma aizsardzības prasību izpildi.

Saskaņā ar šī paša likuma 7. panta tiešo daļu, kā pirmā iestāde, kas valstī vada, koordinē, kontrolē un veic valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus, ir minēts Satversmes aizsardzības birojs.

Kā izriet no plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas, valsts augstākā ierēdne četras reizes nav ieradusies uz pārrunām Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Sis fakts pats par sevi jau ir skandāls, nemaz nerunājot par to, ka tas vien ir pamats speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam liegšanai.

E. Dreimanes sistemātiskā rīcība, publiski kritizējot valstī spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu/atņemšanu, vienlaicīgi atsakoties ierasties SAB, neitrālam vērotājam rada pārliecību, ka šī persona ļoti labi apzinās iespējamo sarunas tematu un arī paredz šādas sarunas iznākumu, taču vēlas publiskajā telpā radīt cīnītājas tēlu par demokratizāciju.

Juridiski analfabētisks ir šīs augstākās valsts ierēdnes motīvs neierasties SAB – aizstāvības tiesību izmantošanas neiespējamība (intervija Ogres TV 2015. gada 31. martā plkst. 20.00).

Ja E. Dreimanc lūgtu padomu pašas vadītās kancelejas juristam Ivaram Mēkonam, ar kuru viņu saista ļoti labas attiecības, neskatoties uz Drošības policijas veiktajām kratīšanām viņas vadītās Valsts kancelejas I. Mēkoņa kabinetā un viņa dzīves vietā, kā arī uz speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atņemšanu, tad šis viņas darba kolēģis acīmredzot E. Dreimanei pastāstītu, ka vismaz šobrīd viņai aizstāvju palīdzība nav paredzēta (tāda gan likumā ir paredzēta pēc procesuālā statusa – aizdomās turētā vai apsūdzētā – iegūšanas).

Kas attiecas uz E. Dreimanes publiskajiem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos attiecībā uz Latvijas valstī valdošo „nedemokrātisko” kārtību speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumiem piešķiršanu/atņemšanu, es vēlos vērst Jūsu uzmanību uz šādu Valsts kancelejas direktores darbību iespējamām sekām.

Ir zināms, ka personas, kurām SAB ir atteicis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai ir atņēmis šādu atļauju, vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Un šīs personas ECT vēršas tieši pret Latvijas valsti, parasti pieprasot atzīt ne tikai cilvēktiesību pārkāpumus no mūsu valsts puses, bet arī pieprasot prāvas kompensācijas no Latvijas valsts, ti., nodokļu maksātāju samaksātajiem līdzekļiem.

Gadījumā, ja šobrīd ECT ierosinās lietas par iespējamiem Latvijas valsts pārkāpumiem cilvēktiesību jomā attiecībā uz speciālo atļauju jautājumu, man personīgi nav ne mazāko šaubu, ka jebkurš sūdzības iesniedzējs vai viņa pārstāvis ECT iesniegs un procesa laikā izmantos pašas atbildētājas – Latvijas valsts ierēdnes Nr. 1 – E. Dreimanes plašos komentārus par cilvēktiesību pārkāpumiem šai procedūrā.

Man patiesi būs ļoti žēl jebkura Ministru kabineta pārstāvja, kuram var nākties aizstāvēt ECT tiesnešu priekšā Latvijas pozīciju, kaut gan pamatotu un juridiski korektu, kad procesuālie pretinieki uz tiesas galda būs nolikuši „zelta pierādījumus” – atbildētājas valsts augstākās amatpersonas skaidri izteiktus, valsti diskreditējošus un nepamatoti nomelnojošus „argumentus”.

Šāda Valsts kancelejas direktores E. Dreimanes rīcība, gļēvi izvairoties no sarunas SAB un izvēloties publisku SAB, Latvijas valsts un spēkā esošā normatīvā regulējuma diskreditēšanu, var rezultēties nelabvēlīgās sekās Latvijai.

Tādējādi E. Dreimane, risinot savu personisko jautājumu attiecībās ar Latvijas valsts drošības iestādi, izmanto līdzekļus un metodes, kuras vistiešākā un konkrētā veidā var kaitēt Latvijai.

Bez tam, manuprāt, E. Dreimane ir panākusi situāciju, kurā viņas atteikšanās ierasties uz drošības iestādi iegūst arī Latvijai bīstamu starptautisku skanējumu. Runa ir par Latvijas sadarbības partneriem un to uzticētajiem noslēpumiem mūsu valstij.

Bez šaubām, jebkura organizācija vai valsts, kura uzticas Latvijai, izvirza arī loģiskas prasības spēt saglabāt šos noslēpumus. Ja šādu noslēpumu glabātāji – Latvijas drošības dienesti – nespēj pārrunāt ar valsts augstāko ierēdni, kurai ir piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, šos dienestu interesējošos jautājumos, par kādu noslēpumu saglabāšanu un nosargāšanu var būt runa?

Ir arī kāds cits aspekts, kuru es vēlos minēt.

Manā rīcībā ir informācija par shēmām, kuras tiek veidotas, lai no Latvijas valsts izkrāptu būtiskas, daudzu desmitu miljonu eiro mērāmas mantiskas vērtības. Situācijā, kad Valsts kanceleju vada E. Dreimane, kura sava pašlabuma vārdā gatava ignorēt Latvijas likumus un diskreditēt šo valsti, kā arī, ņemot vērā viņas ciešās darba attiecības ar Valsts kancelejas juristu I. Mēkonu, kuram ir atņemta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ne es, ne jebkura cita saprātīgi domājoša persona nekad nevērsīsies pie Jums kā pie Ministru prezidentes jautājumā par Latvijas Republikas intereses apdraudošu, svarīgu informāciju, ja tā var nokļūt pie šādas personas kā E. Dreimane.

Ievērojot iepriekš izklāstīto un pamatojoties uz Valsts kancelejas nolikuma 2. punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta ceturto daļu, kā arī Valsts civildienesta likuma 14. panta trešo daļu, lūdzu:

1)   dot rīkojumu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei ierasties Satversmes aizsardzības birojā;

2)   izvērtēt Valsts kancelejas direktores Elitas Drcimanes rīcību un atbilstību ieņemamajam amatam.

Augstākminētajai informācijai ir informatīvs raksturs un, lai nebūtu jāiesaista iesniegumā minētās personas, nav nepieciešams Iesniegumu likumā paredzētajā kārtībā sniegt atbildi uz šo iesniegumu.

Ar cieņu, Romualds Vonsovičs.”

Avots: Pietiek.com