Ātrie kredīti tika ierobežoti jau pirms pus gada, kad spēkā stājušies strīdos pieņemtie noteikumi. Lai gan aizņemšanās īstermiņā kļuvusi izdevīgāka, nozare turpina augt un pelna uz aizdevumu pagarināšanu, vēsta LR1.
Pirms vairākiem gadiem mediji aktīvi ziņoja par cilvēkiem, kurus parādu jūgā iedzina neapdomīga ātro kredītu aizņemšanās. Cilvēki par aizdevumiem nereti pārmaksājuši pat desmitkārt un aizņēmušies vēl, lai atdotu iepriekšējo parādu. Parādi auguši teju ģeometriskā progresijā, un ātro kredītu bizness gadā apgrozījis desmitiem miljoniem eiro. Lai nodrošinātu patērētājiem draudzīgāku aizņemšanos, pērn pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un jaunie ierobežojumi darbojas jau pusgadu. Par spīti sagaidāmajiem uzlabojumiem joprojām novērojamas problēmas.
Pagājušajā gadā pirms grozījumu apstiprināšanas Saeimā toreizējā Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane vairākkārt pauda uzskatu, ka jaunie ierobežojumi ātro aizdevumu biznesu tikpat kā iznīcināšot. Fragments no aptuveni gadu vecas intervijas: “Šobrīd esošā likumprojekta redakcija [nozīmē], ka vispār kredīti līdz 30 dienām vairs izsniegti nevarēs būt. Un jebkurā gadījumā pēc tā cenas ierobežojuma, ko pašlaik Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi, ir skaidrs, ka nebanku kreditēšanas nozare kā tāda Latvijā vairs nevarēs pastāvēt vai arī kredīti obligāti būs jāizsniedz uz gariem termiņiem.”
Var apgalvot, ka izteiktie brīdinājumi nav apstiprinājušies praksē. Tiesa, šī gada sākumā mainījies gan asociācijas nosaukums, gan vadītājs.
Skaļu paziņojumu, ka likuma grozījumi savu mērķi nepildot, nesen paudis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tam piekrīt arī Latvijas Kredītņēmēju asociācijā, kas ir otrs patērētāju sargs Latvijā, un tās darbinieki regulāri uzklausa cilvēkus, kuri nonākuši finanšu grūtībās ātro kredītu dēļ, sniedz arī juridiskas konsultācijas. Mēnesī šādu iespēju izmantojot aptuveni 20 cilvēku, kas aizvien norāda uz to, ka problēmas nebūt nav atrisinātas likuma grozījumu dēļ.
“Grozījumiem atdeve ir, bet šie grozījumi nesniedz to cerēto efektu, ko bija daudzi iedomājušies un ko teica paši nebanku kredītdevēji, ka, pieņemot šādus grozījumus, viņu sektors faktiski iznīks, viņiem vairs nav izdevīgi dot šo naudu un viss beigsies. Kā mēs redzam pēc skaitļiem, viss notiek pilnīgi pretēji – izsniegtā nebanku sektora nauda turpina pieaugt,” stāsta asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi.
Savukārt patērētāju aizstāvji, apsekojot situāciju šogad un iepriekš, secinājuši, ka kreditēšanas tirgus audzis par piektdaļu.
“Faktiski šobrīd lielos vilcienos varam teikt, ka šis patērētāju nebanku kreditēšanas tirgus ir pieaugošs. Patērētāji faktiski šos pakalpojumus izmanto daudz, jo, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais izsniegto kredītu daudzums ir pieaudzis par 20%. Tas mūsu skatījumā ir diezgan liels tirgus pieaugums, un neapstiprinās bažas, ka nozare tiek iznīcināta, uzbrukts tai un šis bizness tiek iznīcināts. Tas arvien aug un aug,” LR1 norāda PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Tiesa, aizdevumus uz dažām dienām gan vairs neizsniedzot, jo tas nav izdevīgi. “Vairs nav uz īsiem termiņiem. Vairs cilvēks nevar paņemt kredītu desmit eiro apmērā uz divām dienām vai trijām dienām. Šobrīd, kā izskatās, ir minimālā summa 50 eiro un minimālais termiņš – septiņas dienas,” stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Pelna ar aizdevumu pagarināšanu
Iemesls izsniegto kredītu pieaugumam varētu būt izdevīgākie aizdevuma procenti, bet iemesls nozares aizvien apjomīgajam apgrozījumam esot ienākumi no aizdevuma pagarināšanas, uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Pēc centra apkopotajiem datiem, aizdevuma atmaksas termiņu pagarinot vairāk nekā puse nebanku kreditētāju klientu, un šādi kredītu izsniedzēji pamanījušies nopelnīt. “Līdz ar to jūs saprotiet, ja cilvēkam vienmēr vispirms liek maksāt līgumsodu, tad viņš līdz tai pamata summas maksāšanai praktiski nekad netiek. Tad tas parāds tikai pieaug un pieaug, un tas faktiski ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Civillikumu. Tādas, piemēram, situācijas mēs esam konstatējuši,” stāsta Baiba Vītoliņa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka 2015.gadā cilvēki aizdevumus pagarinājuši trīs reizes biežāk nekā 2014.gadā, un faktiski pagarināšanas darījumu esot vairāk nekā izsniegto kredītu skaits.
Nerūk ne aizdevēju, ne parādnieku skaits
Lai gan Saeimas deputātiem pieņemtie likuma grozījumi nenāca viegli, pēc pusgada iespējams secināt, ka nebanku kreditētāju nozare aizvien attīstās un neviens no uzņēmumiem ierobežojumu dēļ tirgu nav atstājis. Tāpat nav vērojams, ka izteikti samazinātos parādnieku skaits.
Patērētāju aizstāvju pusē pastāv uzskats, ka nepieciešami atkārtoti grozījumi. “Šiem likuma regulējumiem vajadzēja pieņemt ļoti skaidru normu. Pieņemsim, nevis normu tādu, kas nevis nosaka, ka tur līgumsods nevar būt tāds. Viņi sāk pārdēvēt, ka tas nav līgumsods vai soda procenti, bet līgumiskie kavējuma procenti, un viņi uzskata, ka tas nav viens un tas pats. Šeit sākas strīdi, nevajadzīgas tiesvedības, izdomā pagarinājuma maksas.
Gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Latvijas Kredītņēmēju asociācija rosina ierobežot ātro kredītu reklāmas. Citās valstīs tās jau ir aizliegtas, bet Latvijā aizvien aicina aizņemties tā, it kā viegla naudas ieguve būtu pašsaprotama. Tikmēr aizvien lielās gada procentu likmes reklāmās piemin it kā garāmejot vai uzraksta pavisam sīkiem burtiem, bet tas jau ir cits stāsts.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: lsm.lv
Pa lielam jau problēma nav ātro kredītu kompānijās, bet gan cilvēku nabadzībā un nespējā plānot savas finanses. Ja valsts iestādes, kurām ir uzticēts rūpēties par tautsaimniecību un labklājību, darītu savu darbu kvalitatīvāk, tad šādiem biznesa modeļiem, kur izmisuši nabagi meklē līdzekļus, lai iztiktu līdz algai vai nopirktu kādu lielāku pirkumu, pie mums nebūtu vietas. Pēc CredFlare aptaujas rezultātiem, liela daļa cilvēku, kuri ir izmantojuši ātros kredītus un nav spējuši tos atdot laicīgi, veicot pagarināšanas maksu, nesaskata tajā lielu problēmu. Runājot par reklāmu aizliegumu – tas viss nav tik vienkārši, jo attiecībā pret citiem pakalpojumiem, tā būtu diskriminācija un absurda situācija,… lasīt vēl »
Par nabadzību ir jāpiekrīt, tik tiešām daudzi dzīvo zem vidējā līmeņa un knapinās, tāpēc jau ir tik pieprasīti tie kredīti. Pa lielam man tie netraucē, jo neņemu tos, tai paša laikā saprotu, ka daudzus tas dzen postā. Kur es varu iepazīties ar CredFlare aptaujas rezultātiem un, ja drīkst zināt, kur un kad Jūs veicāt šo aptauju?