Valdība otrdien, 13.oktobrī, atbalstīja iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) izraudzītā Ruka apstiprināšanu policijas priekšnieka amatā.
Ruka virzīšana bija negaidīta, jo amata konkursā viņš nestartēja.
A. Ruks ir strādājis iekšlietu sistēmā vairāk nekā 24 gadus, bet par A. Ruka profesionālo darbību informācija ir skopa, jo to aizsargājot valsts noslēpums.
Taču otrdien valdības sēdē iekšlietu ministrs S. Ģirģens raksturoja jauno Valsts policijas priekšnieku kā cilvēku ar augstām darba spējām, līdera kvalitātēm, kas liecinot par stratēģisko domāšanu un spēju strādāt komandā.
Ministrs arī ir pārliecināts, ka jaunais policijas priekšnieks atjaunos šā amata prestižu. A. Ruks savukārt ministriem solīja, ka apņemas godprātīgi un taisnīgi vadīt Valsts policiju, un “man nav ilūziju, ka es eju atpūsties”.
Valsts policijas priekšnieka amats bija vakants kopš 10. februāra, kad no tā atvaļinājās Ints Ķuzis, kurš tagad ir Rīgas domes deputāts, premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) padomnieks drošības jautājumos, valdības vadītāja partijas biedrs. Konkurss uz Valsts policijas priekšnieka amatu tika izsludināts 10. martā.
Pretendentu pieteikšanās termiņš ārkārtējās situācijas dēļ tika pagarināts līdz 1. jūlijam. Savukārt A. Ruks, kurš 2011. gadā ir beidzis Latvijas Policijas akadēmiju kā tiesību zinātņu maģistrs, tikai 6. jūlijā tika iecelts Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka amatā, bet 12. augustā viņam piešķīra pulkveža speciālo pakāpi. Līdz ar to konkursā viņš nepiedalījās.
Konkursā no trīs pretendentiem visaugstāko punktu skaitu bija ieguvis Andrejs Grišins, kurš visu šo laiku pildīja Valsts policijas priekšnieka pienākumus.
Aprīlī valdība viņam piešķīra ģenerāļa pakāpi. Taču iekšlietu ministrs skaidroja, ka A. Grišins no amata esot atteicies. Intervijā LTV ministrs apgalvoja, ka Grišins teicis – labāk būtu izvēlēties “enerģiskāku, jaunāku kandidātu, kurš būtu bez veselības problēmām”.
Pats Grišins LTV sakot, ka “nav manā dabā komentēt sarunas zem četrām acīm”, tomēr atteikšanos no amata nav apstiprinājis, bet saruna ar ministru pie šāda rezultāta novedusi.
Ruku Grišins gan slavē un atbalsta: “Tas no vienas puses arī ir brīnišķīgi, ka tavs padotais pāraug vadītājā.”
Valdības sēdē otrdien nevienam ministram nebija iebildumu pret A. Ruku. Jau iepriekš vairāki koalīcijas partneri bija teikuši, ka uzticas S. Ģirģena izvēlei.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) par kandidātu bija vairāk informēts un norādīja, ka tā esot ļoti laba izvēle.
Taču iebildumi pret procedūru, kādā notikusi Valsts policijas priekšnieka izraudzīšanās, bija sabiedrībai par atklātību “Delna”. Dienu pirms A. Ruka apstiprināšanas “Delna” nosūtīja vēstuli premjeram un iekšlietu ministram, kurā aicina skaidrot, kāpēc ministrs nav izsludinājis atkārtotu konkursu, ja pirmais ir beidzies bez rezultāta, atgādinot S. Ģirģena publisko paziņojumu gada sākumā, ka Valsts policijas priekšnieku izraudzīsies atklātā konkursā.
“Delna” kā novērotāja ar rekomendācijas tiesībām piedalījās VP priekšnieka amata pretendentu atlases komisijā, bet kā neatkarīgie novērotāji tās pārstāvji neesot iekļauti A. Ruka vērtēšanas komisijas darbā.
“”Delnas” ieskatā atkārtota konkursa neizsludināšana un viena kandidāta izraudzīšana pēc iekšlietu ministra ieskatiem var radīt negatīvu priekšstatu sabiedrībā par politiski motivētu kandidāta izvēli, kurš strādās nevis visas sabiedrības, bet šauru grupu interesēs,” teikts vēstulē amatpersonām. Tas arī varot mazināt spējīgu kandidātu vēlmi startēt turpmākajos konkursos uz valsts pārvaldes amatiem aizdomās, ka tie ir tikai butaforija.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!