Ģenerālprokurora amata kandidāta izvēles procedūru apēno šaubas par Jura Juraša lēmuma likumību deleģēt savā vietā uz Tieslietu padomi partijas biedru.
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats
Tieslietu padomē ir astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) un septiņi vēlēti locekļi. Pastāvīgie locekļi amatu Tieslietu padomē iegūst automātiski, tiekot ievēlēti savā amatā. Tie ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs u.c.
Jurašs par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts šīs komisijas sēdē šā gada 2.aprīlī, līdz ar to Saeimas Juridiskā komisija faktiski deleģēja J. Jurašu pārstāvēt Tieslietu padomē šo komisiju nevis pašam sevi.
Ja J. Jurašs, būdams vēlēta amatpersona, var deleģēt pēc saviem ieskatiem citu personu pildīt amatpersonas pienākums, tad arī, piemēram, Valsts prezidents ikvienu sev tīkamu personu var deleģēt veikt prezidenta funkcijas. Līdzīgi prokurors var deleģēt ikvienu doties uz tiesu un uzturēt valsts apsūdzību, bet policists var deleģēt ikvienu uzlikt kādam rokudzelžus, skaidro Neatkarīgās aptaujātie juristi.
Pilnvarojuma interpretācija
Augstākās tiesas mājas lapā par Tieslietu padomē notikušo ģenerālprokurora amata kandidāta izvēles procesu cita starpā teikts: “Juris Stukāns, kurš ir arī Tieslietu padomes loceklis, kandidātu izjautāšanā un balsošanā nepiedalījās. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs savā vietā piedalīties Tieslietu padomes sēdē bija deleģējis Juridiskās komisijas deputātu Jāni Butānu.”
No šis vēstījuma izriet, ka J. Butāns Tieslietu padomē balsot par ģenerālprokurora kandidātu ieradies J. Juraša pilnvarots.
Likums ״Par tiesu varu˝ nosaka, ka, ״ja Tieslietu padomes loceklis uzskata, ka pastāv apstākļi, kas var radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti kāda jautājuma izlemšanā, viņš sevi atstata no piedalīšanās attiecīgā lēmuma pieņemšanā.˝ Likums neparedz šādā gadījumā tiesības savā vietā sūtīt kādu citu personu. Minētais likums citā pantā gan paredz, ka Tieslietu padomes ״pastāvīgais loceklis (amatpersona) dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu.˝ Taču šis likuma pants neko nekonkretizē, kādos gadījumos un kāda amatpersona pilnvarojama.
Jādeleģē komisijai – ne Jurašam
Bijušais tieslietu ministrs un bijušais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, šobrīd zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai skaidroja: ״Pilnvarojums ir pieļaujams. Ja uz konkrēto pasākumu nevar ierasties komisijas priekšsēdētājs, tad turp dodas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Šāda ir noteiktā kārtība. Ja nepieciešams pilnvarot kādu citu komisijas locekli, bet ne vietnieku, tad tam būtu jābūt Saeimas Juridiskās komisijas deleģējumam. Priekšsēdētājs komisiju informē, ka viņš netiek uz pasākumu interešu konflikta dēļ un tādēļ aicina deleģēt tādu un tādu deputātu, kurš varētu pārstāvēt komisiju konkrētajā Tieslietu padomes sēdē. Jautājums, vai konkrētajā gadījumā ir bijis šāds komisijas pilnvarojums? Ja tāda pilnvarojuma nav, tad tīri teorētiski jau komisijas priekšsēdētājs var uzrakstīt, ko vien viņš grib, bet pilnvarot kādu komisijas vārdā vienpersoniski ‒ viņam nav šādu pilnvaru. Ja komisijas priekšsēdētājs netiek uz kādu pasākumu, viņu var aizstāt vietnieks.” Cita starpā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Jānis Iesalnieks no Nacionālās apvienības.
“Vietniekam nevajag īpašu pilnvarojumu no komisijas, jo vietnieks jau ir komisijas ievēlēts amats. Ja tomēr pilnvarotājs ir nevis komisija, bet priekšsēdētājs, tad pilnvarotā persona ir pārstāvējusi priekšsēdētāja, ne komisijas intereses. Pilnvarotā persona nevar savādāk balsot, kā to licis pilnvaras devējs! Atminēsimies pilnvarnieku institūtu valsts kapitāla sabiedrībās. Valsts, piemēram, Privatizācijas aģentūras personā uzdeva pilnvarniekiem konkrētu uzdevumu, kā balsot, un pilnvarnieki neko citu nevarēja darīt, kā vien balsot atbilstoši pilnvarojumam,˝ skaidroja G. Bērziņš.
Pilnvaras uzlikt rokudzelžus?
Viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem, zvērināts advokāts, bijušais prokurors Aldis Pundurs atminējās, ka Tieslietu padomē visi kandidāti sēdējuši atsevišķā telpā un informāciju par notiekošo apspriežu zālē nav saņēmuši. A. Pundurs nemaz nav zinājis, ka uz kandidātu atlasi J. Juraša vietā ieradies viņa partijas biedrs. To vēlāk uzzinot, viņš juties pārsteigts: ״Droši vien, ka Tieslietu padomei bija jālemj, vai Juraša pilnvarotā persona var piedalīties balsošanā vai tomēr nevar. Tad jau arī Saeimas ievēlēts Valsts prezidents var savā vietā kādu deleģēt pildīt pienākumus. Līdzīgi tad jau arī prokurors savā vietā var deleģēt savu radinieku doties uz tiesu kādu apsūdzēt vai policists var deleģēt kādu kādam aiziet uzlikt rokudzelžus. Jurašam ir vēlētas valsts amatpersonas pilnvaras, kuras viņš vienpersoniski nevienam citam deleģēt nevar. Bet Bordāna partijai jau tas ir raksturīgi – ja viņi netiek iekšā pa parādes durvīm, tad viņi lien caur sētu. Līdzīgi viņi rīkojās jautājumā par Ekonomisko lietu tiesām. Neraugoties uz to, ka šo ideju noraidīja Tieslietu padome un Saeimas juridiskā komisija, viņi to turpina virzīt.˝
Viltīgais gājiens
Biedrības “Delna” bijušais vadītājs Gundars Jankovs, vaicāts par J. Juraša rīcības ētisko pusi, skaidroja: ˝Likumdevējs likumā “Par tiesu varu” skaidri un gaiši ir pateicis – ja ir šaubas par iespējamo interešu konfliktu, Tieslietu padomes loceklis sevi atstata. Jurašs ir paudis, ka ir deleģējis savu partijas biedru, bet ko nozīmē deleģējis? Pilnvaru izrakstījis vai vienkārši pateicis partijas biedram: “Tu aizej ‒ un nobalso manā vietā”? Ja Jurašs ir pilnvarojis personu, tad, pēc Civillikuma definīcijas, pilnvaras ņēmējs rīkojas pilnvarojuma devēja vārdā. Būtība Jurašs ir veicis it kā viltīgu gājienu, lai nebūtu uz Tieslietu padomi jādodas pašam, interešu konflikta dēļ vienkārši aizsūtīja Butānu, bet būtībā viņš pats vien tur bija. Mani izbrīna, kāpēc Tieslietu padome ko tādu ir pieļāvusi. Tieslietu padomei vajadzēja pateikt: “Mēs tādu Jāni Butānu nelaižam iekšā!” Likumā ir paredzētas tiesības pilnvarot kādu, bet šīs tiesības var attiekties tikai uz tādiem jautājumiem, kuri nav subjektīvi. Ja ir šaubas par konkrēto Tieslietu padomes locekli, tad viņš savā vietā pēc likuma gara un būtības nevienu nevar pilnvarot.˝
Likuma pants katram savs
Tieslietu padomes priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam Neatkarīgā vaicāja, kādēļ Tieslietu padomē pieļauta situācija, ka vienā gadījumā ētisku apsvērumu dēļ viens no padomes locekļiem sevi atstata no dalības, bet otrā gadījumā to pašu ētisko apsvērumu dēļ Tieslietu padomes loceklis deleģē citu amatpersonu dalībai padomes sēdē? Tāpat Neatkarīgā vaicāja, kurš deleģēja J. Butānu dalībai padomes sēdē ‒ Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vai tomēr pilnvarojums bija izdots, balstoties uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdes lēmumu?
No I. Bičkoviča tika saņemta sekojoša atbilde: ״Ne vienam, ne otram no minētajiem Tieslietu padomes locekļiem nebija likumā noteikta lieguma piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu uzklausīšanā un balsošanā. Kā rīkoties – tā bija viņu subjektīvā attieksme par līdzdalības ētiskumu.
Taču nepiedalīšanās tiesiskais pamats katram no viņiem bija atšķirīgs, atbilstoši likumam “Par tiesu varu”. Juris Stukāns atstatīja sevi no piedalīšanās šī jautājuma izskatīšanā saskaņā ar likuma 89.5 panta otro daļu, kas nosaka: ja Tieslietu padomes loceklis uzskata, ka pastāv apstākļi, kas var radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti kāda jautājuma izlemšanā, viņš sevi atstata no piedalīšanās attiecīgā lēmuma pieņemšanā.
Savukārt Juris Jurašs izmantoja likuma 89.2 panta piektajā daļā noteikto pamatu: Tieslietu padomes pastāvīgais loceklis (amatpersona) dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu. Viņš kā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ir pastāvīgais loceklis (amatpersona), kurš, atšķirībā no vēlētajiem locekļiem (kāds ir Stukāns), var pilnvarot savā vietā piedalīties sēdē citu personu. Nekādi nosacījumi, ko amatpersona var vai nevar pilnvarot, likumā nav noteikti.˝
Uz lūgumu iepazīties ar balsojumu protokoliem, lai varētu noskaidrot, kā balsojis deleģētais pārstāvis un vai viņa balsojums nav bijis izšķirošs kādā no balsošanas kārtām (tādas esot bijušas četras) tika saņemta sekojoša atbilde: ״Attiecībā par pilnvarotās personas balsojumu – saskaņā ar Ģenerālprokurora amata kandidātu konkursa, vērtēšanas kritēriju un kārtības nolikumu 12. punktu Tieslietu padomes apspriede un balsojums notika slēgti, līdz ar to informāciju par katra locekļa balsojumu nevaram sniegt.˝
Saeimas Juridiskās komisijas referente Neatkarīgajai apgalvoja, ka nav lietas kursā par J. Juraša deleģējumu pārstāvēt Saeimas Juridisko komisiju Tieslietu padomē: ״Komisijas sēdē noteikti tāds jautājums netika skatīts. Neko tādu neesmu arī dzirdējusi. Komisijas rīcībā nav tāda dokumenta, ka viņš (J. Jurašs) kādu būtu deleģējis.˝
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv
Bez Juraša JKP nav spējīga pastāvēt. Ja viņa vietā vēlreiz noliks kartona izbāzeni, pietiks ar to pašu. Šīs partijas stulbumu ārlietās jau paudusi Linda Ozola, kas bija pretējs Latvijai kā NATO un ES valstij. Skaļums, ar ko lepojas grāvju racēju priekšnieka palīgs S.Riekstiņš , piestāv šai partijai. Un nekaunība par katru cenu celt cietumu Liepājā, “apgūstot” aizlienēto naudu Latvijā palikušo aborigēnu vajadzībām. Vai nepietika ar Ventspils ostas pārkrāvumu samazinājumu par vairāk nekā 40% , salīdzinot ar iepriekšējo periodu tikai tādēļ, lai “ieriebtu” Lembergam? Un sūdzībām ASV par Lembergu ? Tāpat kā visām vēstniecībām, aizstāvot J.Jurašu, kurš vienīgais ir panācis JKP… lasīt vēl »