Apkaunojoša prāva

ROLANDS PĒTERSONS, Diena

Simboliski, ka tieši sēru dienā, kad tiek pieminēta Latvijas okupācija, – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika nolasīta prokuratūras apsūdzība publicistam Lato Lapsam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.

Lapsas noziegums prokuratūras ieskatā, pirmkārt, ir tajā, ka viņš dažādos interneta portālos, kā arī grāmatā Kolaboracionists ir bijušo LPSR Augstākās tiesas tiesnesi, tagadējo advokātu un miljonāru Romualdu Vonsoviču, kurš savulaik bargi sodīja cilvēkus pēc tādiem pantiem kā “spekulācija”, “parazītisks dzīvesveids” u. tml., nodēvējis par kolaborantu. Otrkārt, ka Lapsa esot vajājis Vonsoviču un viņa ģimeni, sūtot daudzus e-pastus ar nepatīkamiem jautājumiem, kā arī agresīvi reklamējot savu grāmatu, Vonsoviča seju ar reklāmas saukļiem uzlīmējot uz busiņa, kuru tad novietojis dažādās vietās, arī pie Vonsoviča mājas.

Šķiet dīvaini, ka šī pēc Vonsoviča iesnieguma ierosinātā tiesvedība līdz šim ir izraisījusi visai pieticīgu mediju uzmanību. Jo tā var kalpot par stimulu dažādām juridiskajām un politiskajām konsekvencēm. Pirmkārt, Lapsas prāva parādīs vārda brīvības robežas Latvijā, kas skar gan žurnālistus, gan vēsturniekus, gan jebkuru sabiedriski aktīvu pilsoni.

Tā kā jēdzieniem “kolaborācija” un “kolaborants” juridiski tiesiska skaidrojuma nav un arī vēsturnieku un politologu vidū nav vienprātības par tā piemērošanu, būtībā ikvienam ir tiesības izteikt viedokli, ka Vonsovičs vai jebkurš cits no padomju nomenklatūras pārstāvjiem bija kolaborants. Turklāt Vonsoviča gadījumā Lapsa ar daudziem dokumentiem pierāda viņa īpaši aktīvo līdzdalību okupācijas režīma tiesiskajā un ideoloģiskajā balstīšanā.

Otrkārt, Lapsas uzstājīgais jautājumu uzdošanas stils vai agresīvā grāmatas reklāmas kampaņa kā otrs pamats krimināllietas ierosināšanai var likt aizdomāties gan žurnālistiem, kuri ar kamerām skraida pakaļ politiķiem, gan politiskajiem aktīvistiem, kuri savu vēstījumu pauž aktīvā, varbūt šokējošā stilā. Ja šādas darbības tiesa atzīst par pielīdzināmām vajāšanai (kur nepieciešami reāli draudi konkrētai personai!), tas var kalpot par precedentu žurnālistisko vai politisko aktivitāšu ierobežošanai.

Treškārt, tiesai var nākties iedziļināties un sniegt savu vērtējumu par pašu kolaborācijas būtību. Kas ir vai nav kolaborācija padomju režīma kontekstā? Kādas ir tās pakāpes, un kas būtu uzskatāma par īpaši ļaunprātīgu, režīmu atbalstošu un tā pretiniekus vajājošu kolaborāciju (kolaboracionismu)? Un, lai gan no ētiskā viedokļa šī prāva uzskatāma par demokrātisku sabiedrību apkaunojošu, tiesu sistēma tās gaitā var dot atbildes uz būtiskiem jautājumiem. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Diena.lv