Skandalozais 220 miljonus eiro vērtais armijas pārtikas iepirkums bija “izcelts ārā” no ierastās aizsardzības resora iepirkumu sistēmas, tas nebija labi izplānots un rezultāts neatbilst armijas vajadzībām – “tas būtu kā situācijā, kad armijai vajadzīgi tanki, bet iepirkti helikopteri”, tā secināja Valsts kontroles revidenti. Valsts kontrole uzskata, ka līgums jāpārtrauc.
Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja, ka sākotnēja iepirkumu iecere bija laba – izstrādāt sistēmu, kas ļautu apgādāt armiju ar pārtiku gan miera laikā, gan krīzes laikā. Taču iepirkuma rezultāts tam neatbilda un faktiski noslēgts līgums par starpniecību.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis Latvijas Radio stāstīja, ka šis iepirkums faktiski “izcelts ārā” no ierastās aizsardzības resora iepirkumu kārtības.
Viņš skaidroja, ka parasti Nacionālie bruņotie spēki definē prasības, bet šajā gadījumā sākotnēji prasības definētas caur diskusijām ar nozari, tad apspriestas darba grupā un nodotas iepirkumu komisijai.
Taču tajā brīdī vēl bija vajadzīga papildu tirgus izpēte, armijai bija jādod iespēja definēt, ko vajag iepirkt.
Jaunzeme arī norādīja, ka ministra izveidotā darba grupa izstrādāja tikai aptuvenas iepirkuma prasības un darba grupas darbības rezultāts nevarēja kalpot par pamatu iepirkuma uzsākšanai.
Irklis norādīja, ka armijai vajadzēja iepirkt pārtiku, darba grupa veidoja prasības loģistikas pakalpojumu iepirkumam, bet rezultātā komisija iegādājās elektroniskās starpniecības pakalpojumu.
Tas būtu tāpat kā gadījumā, kad “armijai vajadzīgi tanki, ir nopirkti helikopteri”, situāciju raksturoja Jaunzeme.
“Redzami pārkāpumi visos posmos, jau sākotnēji iepirkums bijis nepareizi plānots,” sacīja Jaunzeme.
Revidenti secināja, ka iepirkumu komisija atteicās no prasībām, kas liecinātu par pretendentu spēju nodrošināt reālu loģistikas pakalpojumu, un tā vietā virzītas minimālās prasības, bet uzvarētājs neatbilst arī tām, uzvarētājam vispār nav pieredzes loģistikas jomā.
Jaunzeme sacīja, ka armijas nodrošināšanai ar pārtiku būtu jāmeklē liels uzņēmums ar ievērojamu finanšu apgrozījumu, industriālo kapacitāti, noliktavām, kas var garantēt piegādes ķēžu drošību.
Taču iepirkumu komisija visu reducējusi uz starpnieka “e-platformu”, kura krīzes laikā nedarbotos, uzsvēra Jaunzeme.
Irklis Latvijas Radio arī teica, ka bija daudzas amatpersonas, “drošinātāji”, kuriem pastāvēja iespēja sekot līdzi iepirkumam, bet tas nenotika.
Arī Jaunzeme LTV norādīja, ka Aizsardzības ministrijā bija daudz mehānismu, kā sekot tam līdzi, arī armijai pirms līguma slēgšanas, tehniskās specifikācijas saskaņošanas laikā bija pietiekami daudz iespēju to koriģēt, lai nepieļautu šādu rezultātu.
Irklis atklāja, ka revidentu ieskatā līgums būtu jāpārtrauc, jo tas neatbilst armijas vajadzībām, nav skaidrs, kā notiktu apgāde krīzes situācijā, un “ilgtermiņā nav jēgpilni uzturēt” šo līgumu.
Pēc viņa teiktā, pašlaik nevar runāt par lieliem zaudējumiem valstij, jo, lai gan līguma iespējamā summa ir līdz 220 miljoniem eiro, līdz aprīļa beigām par armijai piegādāto pārtiku ir samaksāts miljons eiro, bet starpnieks par pakalpojumu saņēma 30 000 eiro.
Valsts kontrole arī norādīja, ka līguma summa neatbilda centralizētajam iepirkumu plānam un faktiski parādījās pēdējā iepirkumu komisijas sēdē, vērtējot pretendentu piedāvājumus, tāpēc revidenti iesaka iestrādāt mehānismus, lai līguma summas būtu atbilstošas iepirkumu plānam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) LTV “Rīta panorāmā” norādīja, ka pašlaik gaida skaidrību, vai šis līgums beidzot tiks izbeigts un ar kādiem nosacījumiem, un kas būs mainīts iepirkumu algoritmos, lai šādi gadījumi neatkārtotos nākotnē.
Kā zināms, armijas iepirkumā par loģistikas pakalpojumu pārtikas piegādēm armijai nākamajos piecos gados uzvarēja salīdzinoši neliels uzņēmums “Zītari LZ”. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pieprasīja skaidrojumu par šo līdz 220 miljoniem eiro vērto iepirkumu un uzdeva pārbaudīt konkursa kvalifikācijas prasības atbilstību līguma mērķim. Vēlāk nolēma līgumu lauzt. Aizsardzības ministrija joprojām risina sarunas ar uzņēmumu par līguma laušanas nosacījumiem.
Avots: LTV “Rīta panorāma”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Akal jaunzeme? Jāpaskatās sākumā vai nav viltvārde
Nu re – visas noraades ved uz aizsardzibas ministrijas ieredniecibu un bijusho ministru, pasaprotami nbs vadiiba arii iesaistiita, lielaakaa dalja iesaistiito cilveeku gadiem tur seezh liidz ar vienotiibu un vinju koalicijas partneriem. Valsts kaa sapuvis aabols.
aizmirsu piebilst – delj sabiedribaa saceltaas aziotaazas, diezgan nevariiga reakcija – kriminal process kursh izbeigsies un norietees kaa sauliite debesiis un kameer visi vel spriezh tikmeer sia tiek maksaats. Kaa jau pierasts ar VID vilkaciem, policijas vilkaciem un parejo notiekoso. Jaacer ka Karinsh beigs kaa Lembergs – aiz resteem.
Kāda jēga no tādas parazītiskas iestādes?
VK, es domāju.
Viņi tikai “secina” un “pauž viedokli”. Likvidēt tos parazītus pirmos! daži miljoni gadā ieekonomēsies.