Valsts pārvaldē prēmijās izdalīti 25 miljoni

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā.

Kā noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Kas notiek Latvijā?”, salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām. Atlīdzības likums nosaka, ka “amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas”, bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir “teicami”, “ļoti labi” un “labi”. Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam – reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

Novērtējuma prēmiju kopsummas gan pērn, gan 2023.gadā lielākās bija trijās iestādēs – Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kur izmaksāti 2,9 miljoni eiro, kas bija gandrīz pusmiljons jeb 474 000 vairāk kā gadu iepriekš. Seko Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ar 2,2 miljoniem eiro un 561 000 eiro pieaugumu.

Tālāk seko Tiesu administrācija ar 1,2 miljoniem eiro, kas bijis par 72 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Valsts pārvaldē lielākajā iestādē – Valsts policijā – novērtējuma prēmiju budžets audzis par teju 150 000 eiro, bet lielākais kāpums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura gadu iepriekš novērtējuma prēmijas nemaksāja, bet pērn to kopsumma pārsniedza 600 000 eiro.

Savukārt nākamā lielākā kopsumma ir Lauku atbalsta dienestā, taču tur pieauguma pret iepriekšējo gadu nav bijis, vēsta raidījums. Tikmēr Valsts zemes dienestā kopsumma augusi par vairāk kā 100 000 eiro.

Salīdzinot summas, procentuāli lielākie pieaugumi vai kritumi bijuši citās iestādēs, kur prēmiju kopsummas nav tik lielas kā iepriekš minētajās. Valsts tiesu ekspertīžu birojā kāpums mērāms 3508% apjomā – no 1744 eiro aizpērn uz gandrīz 63 000 eiro pērn. Tam seko Civilās aviācijas aģentūra, kur kopsumma ir gandrīz seškāršojusies – no 30 000 eiro līdz 177 000 eiro. Finanšu izlūkošanas dienestā novērtējuma prēmijas ir gandrīz divkārt jeb par 133 000 eiro vairāk.

Apskatot lielākos kritumus, raidījums norāda uz Valsts kultūrkapitāla fondu, kur pērn novērtējuma prēmijas nav maksātas vispār, kamēr 2023.gadā izmaksāti 8267 eiro. Pēc summām, kā norāda raidījums, izceļas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs – pēc vairāk kā ceturtdaļmiljona lielām prēmijām aizpērn pagājušajā gadā kopsumma ir mazāka par 1500 eiro. Novērtējuma prēmijas sarukušas arī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā – no vairāk kā 40 000 eiro uz 2608 eiro.

Savukārt novērtējuma prēmiju pērn vispār nav bijis piecās iestādēs – Latvijas Dabas muzejā, Valsts kultūrkapitāla fondā, Augstākās izglītības padomē, Valsts administrācijas skolā un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā.

Raidījums pauž, ka vēl citāda aina atklājas, analizējot prēmiju apjomu pēc darbinieku skaita un aprēķinot summu vidēji uz vienu darbinieku. Piemēram, VID šī summa nesasniedz 900 eiro, NMPD un Tiesu administrācijā tā ir vēl pāris simtus mazāka. Tikmēr krietni vairāk kā 2000 eiro prēmijās vidēji izmaksāts Finanšu izlūkošanas dienestā un Civilās aviācijas aģentūrā. Vairāk kā 1500 eiro – Valsts dzelzceļa administrācijā, bet nepilni 1500 eiro – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Konkurences padomē.

Raidījums norāda, ka kopumā 1000 eiro slieksni vidēji vienam darbiniekam pārsniedz ceturtā daļa iestāžu. Tikmēr Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē vidējais prēmiju apmērs ir ap 150 eiro, bet Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā mazāk par 100 eiro uz darbinieku.

Tas liek secināt, ka, lai gan novērtējuma sistēma visās iestādēs ir vienāda, prēmiju jeb motivācijas apjomi ir ļoti nevienlīdzīgi un, visticamāk, atkarīgi nevis no darba vērtējuma, bet no iestāžu atšķirīga finansiālā nodrošinājuma, pauž “Kas notiek Latvijā?”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!