Valsts kultūras mantojuma pārvaldes līdzšinējais vadītājs diplomātiski norāda uz spiedienu saistībā ar Signet bank meitas uzņēmuma būvniecības iecerēm

Novembrī darbu zaudēs Valsts kultūras mantojuma pārvaldes izveidotājs un ilglaicīgais vadītājs Juris Dambis, kurš nozarē ir neapstrīdama autoritāte. Viņam 8.novembrī darba vieta jāpamet, jo kultūras ministre Agnese Lāce (PROGRESĪVIE) nolēmusi ar Dambi darba attiecības neturpināt.

Jura Dambja pilnvaru izbeigšana sakrīt ar diskusiju saasināšanos saistībā ar viņa nepiekrišanu Signet bankas meitas uzņēmuma “Citra Development” viesnīcu kompleksa būvniecībai Vecrīgā.

Pats Dambis delikāti norāda uz uzņēmēju spiedienu atvieglot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā. Šī nav pirmā reize, kad viņš izceļ konkrētas iecerētās jaunbūves, kas apdraud pilsētas seno plānojumu.

Iepriekšējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) divreiz pagarināja viņa pilnvaru laiku, bet “Progresīvo”, kuru pārziņā nu ir Kultūras ministrija, nostāja ir cita.

Arhitekti skarbi kritizē Kultūras ministrijas lēmumu

Kultūras ministres uzteikums ilggadējam Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim radījis plašu rezonansi nozarē, liekot runāt par būvnieku spiedienu un centieniem panākt, ka Rīgas vēsturiskajā centrā būvēt ir ātrāk, lētāk, vienkāršāk.

Arhitekte Zaiga Gaile uzskata, ka Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim ir nozīmīga loma Rīgas vēsturiskā centra sargāšanā, un pauž bažas, ka darba līgumu ar viņu  Kultūras ministrija  nevēlas pagarināt tāpēc, ka Dambis iestājas pret iecerēm, kas varētu veicināt komercarhitektūras būvniecību veco, vēsturisko ēku vietā. Viņa paudusi bažas, ka Dambja atlaišana būtu neapdomīgs solis, un norāda, ka kultūras nozares vadībā pietrūkst kompetences.

Vairāk nekā 30 arhitekti un domubiedri atklātā vēstulē kultūras ministrei Agnesei Lācei un Valsts kancelejai aicina pārdomāt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadības nomaiņas procesu un apturēt izsludināto vadītāja amata konkursu.

Vēstules autori uzskata, ka “notiekošais ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja nomaiņu liecina par nepārdomātu, sasteigtu un nekompetentu rīcību”, tāpēc tiek lūgts nekavējoties apturēt pašreiz notiekošā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja nomaiņu.

“Kultūras mantojums ir viens no Latvijas valsts stabilitātes stūrakmeņiem, un NKMP loma Latvijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā ir tik nozīmīga, ka nav pieļaujami nepārdomāti un neveiksmīgi eksperimenti, meklējot nākamo vadītāju valstiski nozīmīgajā postenī,” uzsvērts vēstulē.

Atklāto vēstuli kultūras ministrei parakstījuši: arhitekts Reinis Liepiņš, arhitekte Ilze Liepiņa, Dr. arch., Arhitektūras vēstures un teorijas katedras docents Ilmārs Dirveiks, arhitekts, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas eksperts Pēteris Blūms, arhitekte Zaiga Gaile, uzņēmējs Māris Gailis, arhitekte Andra Šmite, arhitekts Andis Sīlis, arhitekts Pēteris Bajārs, Dr. habil. Art., mākslas vēsturnieks, LZA viceprezidents Ojārs Spārītis, arhitekte, Dr.arch., RTU Arhitektūras un dizaina institūta profesore Sandra Treija, mākslas zinātniece Anita Vanaga, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes locekle Baiba Eglāja, Mg. art., pētnieks Atis Kampars, arhitekts Mārtiņš Jaunromāns, arhitekts Uldis Balodis, arhitekte Aija Ziemeļniece, arhitekte Arnita Melzoba, arhitekts Kārlis Melzobs, arhitekts Mārtiņš Rikards, arhitekts Ingmārs Atavs, arhitekte Liene Griezīte-Verpakovska, Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs, mākslas vēsturniece, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Anna Ancāne, Dr. arch., arhitekts, arhitektūras vēstures pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Zilgalvis, Mag. Hist., arheologs, Latvijas Arheologu biedrības biedrs, NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris, Mg. Hist., vēsturniece, arheoloģe, NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Simona Čevere, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas speciāliste Marina Levina, Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece (“Jaunā Vienotība”), arhitekte Hilda Treija, arhitekte Sabīne Artamonova, arhitekts Rūdolfs Leja, mārketinga direktors Ansis Egle.

Būvēt gribošie uzņēmēji iepriekš norādījuši arī uz vēlmi atteikties no arhitektūras ideju konkursiem, jo “tas ir dārgi un laikietilpīgi”.

Likums patlaban nosaka, ka jaunu ēku būvniecība aizsargājamajā teritorijā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos izraudzītiem projektiem. Arhitekti pret šo normu atcelšanu kategoriski iebilst. Dambis šomēnes publiskoja atklātu vēstuli Valsts kancelejai, KM un Ekonomikas ministrijai, vēršoties pret ieceri no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izslēgt prasību, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem.

“Daudziem [uzņēmējiem] nepatīk šie ierobežojumi, jo viņi jūtas ierobežoti, ka nevar Rīgā būvēt ātri, lēti un vienkārši. Mēs jau redzam Rīgā ļoti daudz piemēru, kur nekas skaists nav nācis vietā,” norāda arhitekte Zaiga Gaile.

Uz jautājumu, vai uzskata, ka Kultūras ministrijas vēlme nomainīt pārvaldes vadītāju būtu saistāma ar likuma izmaiņām, par kurām Dambis paudis bažas, Zaiga Gaile “DelfiTV” atbildēja: “Citu iemeslu es neredzu.”

Kā zināms, Valsts kanceleja 8. oktobrī izsludināja atklātu konkursu uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu. Līdzšinējais pārvaldes vadītājs Juris Dambis uz amatu vairs nekandidēs. NKMP kolektīvs paudis neizpratni par nākamajam vadītājam izvirzītajām prasībām, uzskatot, ka tās ir pārāk zemas, kā arī paudis nožēlu, ka ne Kultūras ministrija, ne Valsts kanceleja ar kolektīvu nav komunicējusi par gaidāmajām pārmaiņām.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!