Valdība 14. janvārī atbalstīja starptautiskā dzelzceļa “Rail Baltica” projekta pieteikumu papildu Eiropas Savienības (ES) finansējumam.
Valdība sēdes slēgtajā daļā iepazinās ar SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par “Rail Baltica” projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm Baltijas valstu pieteikumā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) vienpadsmitajam projektu uzsaukumam (CEF11) un atbalstīja pieteikuma iesniegšanu līdz 2025.gada 21.janvārim.
Latvijas pieteikuma fokusā ir “Rail Baltica” pamatlīnijas dienvidu posma virzienā no Lietuvas robežas līdz Salaspilij būvniecības darbu nākošā fāze, kas ietver 14,2 kilometru dzelzceļa uzbēruma izbūvi un būvniecības uzraudzība. Vienlaikus turpinās darbs pie tehnisko risinājumu pārskatīšanas, lai samazinātu būvniecības izmaksas.
Papildus tiek pieteikti “Rail Baltica” elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādes pirmās kārtas darbi posmā Latvijas-Lietuvas robeža-Upeslejas, kā arī projekta ieviešanas atbalsta pasākumi. Līdztekus Latvijas nacionālajām aktivitātēm tiek pieteiktas “Rail Baltica” projekta horizontālās jeb pārrobežu aktivitātes, kuras īstenos kopuzņēmums AS “RB Rail” un kuras līdzfinansēs visas trīs Baltijas valstis.
2024.gada septembrī Eiropas Komisija (EK) izsludināja vienpadsmito projektu uzsaukumu finansējuma saņemšanai no EISI, kas līdz šim ir galvenais “Rail Baltica” projekta finansējuma avots. Kopumā dzelzceļa infrastruktūras projektu atbalstam pieejams 1,2 miljardu eiro finansējums no Kohēzijas aploksnes ar atbalsta intensitāti līdz 85%, kam pieteikumus var iesniegt tikai Kohēzijas fonda dalībvalstis.
Tāpat tas ir pēdējais projektu uzsaukums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kurā pieteikumus vērtēs pēc to nozīmības Eiropas līmenī un gatavības pakāpes.
Plānots, ka iesniegtie projekti tiks izvērtēti līdz 2025.gada jūlijam. Pēc EK lēmuma paziņošanas par atbalsta piešķiršanu izvēlētiem projektiem, rudenī tiks noslēgts jauns finansēšanas līgums.
Par finansējuma līgumu un precīzām valsts budžeta saistībām SM informēs atsevišķi.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
J̌auki, tas pie esošā projekta bez grozījumiem.