Šuplinska vērtēs bērnudārzu pedagogu “nenopietno” slodzi

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vēlas rosināt diskusiju par pedagogu slodzēm bērnudārzos, to viņa trešdien paziņoja Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”.

Šuplinska pauda viedokli, ka vidējās un augstākās izglītības posmā pedagogu gatavošanās process mācībām “ir sarežģītāks” nekā pirmsskolas pedagogam.

Kā uzsvēra ministre, viņa nenoliedz, ka psiholoģiskā spriedze, strādājot bērnudārzā ar dažādu vecumu posmu audzēkņiem, ir izaicinājums, tomēr, viņasprāt, pedagogu līdziesaiste “nav tik aktīva”.

Tāpēc

ministre vēlas sākt diskusiju par “provokatīvu piedāvājumu”, proti, pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu. “Piedāvāju neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskās darba stundas, bet nodalīt, ka varbūt puse ir pedagoģiskais, bet puse – pieskatīšanas darbs,” sacīja Šuplinska.

Vaicāta, kā tas ietekmēs pedagogu atalgojumu, viņa atbildēja, ka “tur uzreiz ir jautājums” un uzstāja, ka vēlas diskusiju par šādu piedāvājumu.

“Manā ieskatā, lai sagatavotos vienai vidusskolas stundai un augstskolas lekcijai nepieciešams vairāk laika, zināšanu un prasmju nekā stundu sagatavot bērnudārzā. Arī kontaktstundu prasība vidējās izglītības posmā un vispārizglītojošās skolas posmā ir krietni lielāka nekā bērnudārzā. Svaru kausi nav saliekami vienā ciparā, kas adekvāts atalgojuma likmē vai stundu skaitā,” pauda ministre.

LIZDA kategoriski iebilst ministres iecerei

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski iebilst izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) piedāvājumam sākt diskusiju par pirmsskolas pedagogu slodžu dalīšanu, norāda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vanaga stāstīja, ka vietām jau izmēģina šādu dalīto modeli, tomēr viņu uztrauc, kā tas sasaistās ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, ka bērnam pirmsskolas izglītības iestādē jābūt pedagoga uzraudzībā.

“Kā šāds uzstādījums sasaistās ar apstiprinātajām pirmsskolas vadlīnijām, kurā audzēkņu izglītība ir integrēta visas dienas garumā un nedala pieskatīšanu un mācību procesu,” bažas pauda Vanaga.

Viņa sacīja, ka uztraucas arī par drošības aspektu, paužot, ka “zināšanu līmenis auklītēm un audzinātājām ir atšķirīgs”.

“Auklīte nekādā ziņā nav mazāk cienīga būt ar bērniem, bet šeit ir jautājums par to, ko paredz pirmsskolu vadlīnijas, proti, pedagogu ciešāku sasaisti ar vecākiem. Ja neskaita vecāku sapulces, kad pedagogs, lai satiek bērnu vecākus, ja no rīta viņi nodod bērnus vienai auklītei, bet vakarā bērnus paņem jau no citas auklītes,” sprieda arodbiedrības priekšsēdētāja.

Tāpat Vanaga aicināja ņemt vērā to, kāda ir auklīšu mainība pie esošās darba samaksas. Vanagu arī uztrauc, kā tas psiholoģiski ietekmē bērnus un ko vecāki domā par šo ministres “provokatīvo piedāvājumu”.

“Ar šādu modeli bērns vairs nav centrā, bērns tiek aizmirsts,” pauda arodbiedrības priekšsēdētāja.

Vanaga neizslēdz, ka, piemēram, ieviešot modeli “divi + viens” (divas auklītes un viens pedagogs), varētu nodrošināt darba samaksas paaugstināšanu, tomēr viņu uztrauc, kā tas ilgtermiņā ietekmētu bērna individuālo izaugsmi. LIZDA ir lūgusi pašvaldībām, kur šāds modelis jau tiek izmēģināts, sniegt informāciju par bērnudārzu pedagogu vidējo slodzi un darba samaksu, lai saprastu, kā tas ietekmē pedagogu atalgojumu.

Vienlaikus Vanaga pauda viedokli, ka šis modelis “divi + viens” tiek ieviests brīvo vakanču, kā arī nepietiekama finansējuma pedagogu darba samaksai dēļ.

Tāpat Vanaga atgādināja, ka bērnudārzā atbildību par bērniem uzņemas pedagogs un iestādes vadītājs, vaicājot, kas notiek gadījumā, ja ar bērniem kas atgadās, kamēr tos pieskata auklīte.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!