Augstskolu skaits Latvijā nav optimāls, ko apliecina, piemēram, fakts, ka to infrastruktūra ļauj uzņemt ap 160 000 studentu, bet reāli mācās tikai 80 000, Latvijas Radio sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre varot piekrist vērtējumam, ka augstskolu Latvijā ir par daudz, tāpēc tiek vērtētā situācija nozarē, apsvērtas izmaiņas darbības regulējumā, augstskolu tipoloģijā u.tml.
Politiķe pastāstīja, ka augstskolām iecerēts piemērot zinātnisko sasniegumu vērtēšanas kritērijus, kas nozīmētu – ja augstskolai nebūs zinātnisku sasniegumu, tam varēs sekot valsts apmaksāto budžeta vietu samazināšana. Šādi augstskolām tikšot ļauts parādīt spēju iet uz izaugsmi un starptautisku izcilību.
Šuplinska vērtēja, ka izmaiņas nepieciešamas arī tādēļ, ka Latvijā ir ļoti zems zinātnieku skaits, kas liecinot, ka valsts nav ieguldījusi pietiekamus līdzekļus pētniecības attīstībā.
Šādu augstskolu vērtēšanas procesu ministre vēlētos pabeigt aptuveni divu gadu laikā.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Visa kā ir par daudz, bagāti taču dzīvojam. Proletariatāta pusvadone te vienmer gatava darboties un likvidācijas komisijas top. Kam vajag kaut kādas tur augstskolas ,kas spīdzina jauniešus un liek tir kaut ko studēt, pētīt, ja tauta un vēlētāji prasa tikai diplomus? Kad tad beidzot būs kārtība? Ir taču gaišie lauku augstskolu piemēri un tur viss notiek. Kas to nav sapratuši- iecels likvidatorus un atrisinās v beidzot to jautājumu.
Tieši tā, Šuplinskas kundze. Bet vai topošām augstskolām nav jāpieprasa un jāsaņem akreditācija no Izglītības ministrijas? Un vai netiek uzstādīti zināmi kritēriji? Jdeb vai ir bandaks?
Augtskolās par valsts naudu būtu jāizglīto tos speciālistus kuri ir vajadzīgi valstij ,nav nepieciešami neskaitāmie vides pētnieki,vadību speciālisti,kultūras zinātnieki u.t.t Kas grib lai mācās,bet tad par savu naudu . Un tie kas knapi tiek no skolas arā uz 4,5,6 strādāt iet negrib un iet bikses deldēt augstskolās.
Varbūt kate ir kaut kur dzirdējusi, ka valstī ir bezdarbs? Un tas normāli ir 6-8% robežās. Varbūt niojauš, ka valstij kā tāfdai jau vajag tikai armiju, muitu, nodokļu ieksāetājus, policistus un tiesnešus un vēl kādas 3-4 jomas. Pārējais jau cilvēkiem bvajadzīgs un te tās valjadzības mainās parasti. Valsts jau nepiedāvā budžeta studentiem darba vietas (un uz cik gadiem? ) te tā padomljaku recidīuvs iemaldījies lapā Pavisam cita lieta ir simtiem bezjēdzīgu p[olitologu, komunikatoru, filologu, ekonomistu un dabas mīļotāju… Gandrīz puse budzēta vietu ik gadus ir bezcerībā izmedsta nauda brīvā laika pavadīšanas nodarbībās… Bettad ministre var izvēsties tiesikumā un šantaz”et augstkolas… lasīt vēl »
Normāls bezdarbs ES ir zem 5 %. Pilsētās 3-4 %. Tas tā – lai saprastu kāpēc ar Eiropas naudiņu īpaši jāatbalsta pilsētas, kas ir tālāk par 100 no Rīgas, un ilgtspējīgu darba vietu veidošanās tajās, lai vismaz bezdarba cipari būtu ar vienu ciparu rakstāmi.
mūsdienīgas zinātniskas laboratorijas izveidošanai normāli OECD valstī vajag vismaz pāris miljonus un trīs pētniekus ar doktora grādu. Jautājums, cik laboratorijas var pastāvēt mūsu augstskolās, kas formāli veic pētniecību, proti tajos ir zinātniskie institūti. Augstskolu apgrozījums ir publiski pieejama infa. No tās mazākā daļa aiziet pētniecības aktivitātēm. Dibinātāji augstskolas pietiekami nefinansē. Es domāju, ka rezultāti – zinātnisko publikāciju skaits gadā uz vēlētu pētnieku un augstskolas ienākumi no komercializētā intelektuālā īpašuma arī sniedz atbildi. Mums ir vieta labi ja trim valsts augstskolām, kurās finansē pētniecību, pie tam visas augstskolu pētniecības grupas Rīgā un 100 km attālumā no Rīgas ir jākonsolidē pēc to… lasīt vēl »
Viena tāda ēka ir Liepājas universitāte , kur studentiem notiek 1- 2 lekcijas nedēļā !
ģeogrāfiski Kurzemē vajag vienu augstskolu.
Un tā ir Ventspils augstskola !
Venstpilī ir divreiz mazāk iedzīvotāju kā Liepājā. Starp citu – jautājums. VeA dibinātājs ir kas, pašvaldība vai valsts? Vai Jūsuprāt, Eva, dibinātāja finansiālais atbalsts ir pietiekams normāla pētniecības procesa nodrošināšanā VeA?
Drīkst zināt- kādām vajadzībām? Lai būtu? Un ko tad tik īpašu varēs tur iemācīties, kas nav pieejams 1,5 stundas attālumā? Pašvaldību darboņu atvasēm ērtās diplomu saņemšanas vietas? Pašiedvesmas skootāju viengadīgām neklātienes mocībām diplomu un grādu saņēmšanai?
Augstskolu institūtu un institūtu pētniecības prioritātes ir jānosaka dibinātājam. Ja viņi nezin, nespēj to noformulēt, kur nu vēl nofinansēt, manuprāt šādus institūtus un augstskolas ir labāk slēgt pēc iespējas drīz. Zinātniskā darba rezultāti uz vēlētu pētnieku un ienākumi no intelektuālā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas ir zem jebkuras kritikas lielākajā daļā pētniecības struktūrvienību. Sorry.
Zinātnes finansējums šobrīs ir 0,51 % no IKP. Zinātniskās darbības likumā noteikto – paaugstināt vismaz par 0,15 procentpunktiem, līdz sasniedz 1 nepilda jau vairāk par desmit gadiem. Līdz ar to būtu tikai loģiski slēgt vai apvienot vismaz pusi pētniecības iestāžu un augstskolu. Esošais finansējums ir nepietiekams, un būtu tikai loģiski jaunus studentus neuzņemt līdz pētniecības iestāžu dibinātāji neatrisina finansējuma jautājumu.
Lieki teikt, ka mazfinansētās pētniecības iestādes nedrīkstētu piešķirt doktora un maģistra grādus.
Bet ja nu augstskolām ar vienu šuplinsku ir par daudz? Te visiem ir lietderīgi padomāt
Nu ko padarīsi ar tādu ministri- pēkšņas atklāsmes, bērnišķīgas aizraušanās un nedalīts entuziasms. Īstā vieta būtu kādā lauku klubā pulciņu darba organizēšanai Par pārējo gan nav ne nazākās saprašanas un tikaimētājas ar apgalvojumiem
Samazināt augstskolu skaitu ir saprātīga lieta, tomēr augstskolas, pašsaglabāšanās instinta dzītas, varētu iepludibāt ārvalstu studentus, tādejādi graujot bikulturālo sabiedrību… Multikulturālisms nedarbosies, bet gan paatrinās sabrukumu.