Šteinbuka: Covid krīzes laiks nav īstais brīdis, kad var pārmācīt cilvēkus maksāt nodokļus

Kā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP, valsts sniegtā atbalsta apmērs Covid-19 krīzē ir mazāks, nekā plānots, un tas būtu jāpārskata.

“Ekstremālos apstākļos, kad ekonomika daļēji piedzīvo tādu kā mākslīgu komu, daļa uzņēmumu nestrādā nevis tāpēc, ka neprot strādāt, bet tāpēc, ka apstākļi neļauj, arī jārīkojas ir citādāk. Atzīmējot to, ka valsts atbalsts īstenībā ir vienīgais veids vairākām nozarēm kaut kādai izdzīvošanai, mēs vienkārši secinājām, ka atbalsts ir zemāks nekā plānots,” pirmdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Fiskālās disciplīnas padome priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

“Es esmu arī pārrunājusi šo jautājumu ar finanšu ministru Reira kungu un viņš ar nožēlu teica, ka uzņēmumi, piemēram, skaistumkopšanas uzņēmumi vai arī mūziķi, nav aktīvi – viņi nepiesakās atbalsta saņemšanai, ja visi būtu pieteikušies, tad, viņaprāt, atbalsts būtu divreiz lielāks.

Jautājums ir – kāpēc nepiesakās. Manuprāt, tas varētu būt saistīts ar izvairīšanos no nodokļu maksājumiem pagātnē, kas tagad īstenojas šādā situācijā,” spriež Fiskālās padomes vadītāja. “Ministrs Reirs sola aktīvi strādāt ar uzņēmēju asociācijām un pats personīgi aicinās rīkoties proaktīvi,” piebilst Šteinbuka.

Mēs no vienas puses runājam, ka atbalsts ir mazs un nesamērīgs, no otras puses – izrādās, ka ļoti daudzi šo iespēju pat neizmanto. Turpinot tēmu par iespējamu izvairīšanos no nodokļu maksājumiem pagātnē, Šteinbuka pauda viedokli, ka varbūt Covid krīzes laiks nav īstais brīdis, kad pārmācīt cilvēkus maksāt nodokļus, vienkārši nesniedzot atbalstu.

Tas varbūt labi strādātu situācijā, kad krīze būtu ļoti ierobežota – teiksim, daži mēneši. Bet, kā redzam, situācija joprojām ir ļoti nenoteikta, cilvēkus un uzņēmumus vajag kaut kādā veidā atbalstīt, lai viņi varētu izdzīvot, uzskata Šteinbuka.

“Citās valstīs ir tāda prakse, kad tiek piemērota tā saucamā “helikoptera nauda” – katram iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa maka, neatkarīgi no viņa bagātības vai nabadzības līmeņa, ir piešķirta vienāda naudas summa. Latvijā, protams, tādu līdzekļu nav. Mēs neesam tik bagāta un pārtikusi valsts, kā, piemēram, ASV vai kāda cita, kas šādu praksi īsteno. Bet tomēr, piešķirot valsts atbalstu, ja mums ir līdzekļi,

varbūt tomēr vajadzētu kaut kādā veidā mīkstināt šīs stingrās prasības pret kādreizējiem nodokļu nemaksātājiem

–  ne vienmēr cilvēki ir vainīgi, varbūt vainīgi bija viņu darba devēji. Bet šajā situācijā, kad sabiedrībā ir ļoti liela spriedze un stress saslimstības, nenoteiktības dēļ, varbūt valstij vajadzētu sniegt tādu kā mācību stundu saviem iedzīvotājiem – mēs par jums rūpējamies, un tas jums atmaksāsies,” uzskata Šteinbuka.

“Tas ir mans personīgais viedoklis, es negribu runāt visas padomes vārdā. Padome vienkārši secināja, ka atbalsts ir zemāks nekā plānots. Manā skatījumā,

tolerance šajā brīdī palīdzētu saliedēt sabiedrību un veicināt nodokļus maksāt turpmāk, jo cilvēki redzēs, ka valsts par viņiem smagos brīžos rūpējas.

Es nesaku, ka mums ir jārīkojas pēc principa “gāzi grīdā”, vienkārši, ja šis atbalsts bija plānots, līdzekļi budžetā tam paredzēti, tad manā skatījumā tie līdzekļi arī ir jāizmanto. Un ja kaut kādi noteikumi to neļauj darīt, tad varbūt ir jāmaina noteikumi. Bet nekādā gadījumā es neiesaku valdībai tērēt līdzekļus neskaitot. Tiešām, šī gada budžets ir relatīvi konservatīvs, kaut gan ir ļoti nenoteikta situācija ar ekonomikas pieaugumu. Piemēram, Finanšu ministrijā prognozēja, ka pieaugums mums būs 2%, tā ir ļoti, ļoti priecīga ziņa un konservatīva prognoze. Bet prognoze bija izveidota pie nosacījuma, ka rudenī iestāsies “klusuma periods” – pandēmija tiks apstādināta,” intervijā teica Šteinbuka.

Atbildot uz jautājumu, vai tad, ja ieteikumi tomēr netiek ņemti vērā un valdība atbalstu tupina sniegt pēc tāda algoritma un tādā apjomā kā līdz šim, ar ko tas draud, un vai nav tā, ka daļa uzņēmumu vairs nekad nespēs atgriezties apritē, Šteinbuka teica:

“Ar to Finanšu ministrijā rēķinās, jo, piemēram, piešķirot nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu uzņēmumiem, rēķinās ar to, ka apmēram 30% no tiem nekad netiks samaksāti. Un tā ir hipotēze. Cik reāli šajā situācijā uzņēmumi var bankrotēt, mēs nezinām. Ja runa ir par tādām nozarēm kā tūrisms, ēdināšana vai tie paši skaistumkopšanas saloni un restorāni – mēs vienkārši nezinām, vai šie uzņēmumi pēc krīzes varēs sākt no nulles, jo pārāk liels periods bijis jāizdzīvo bez klientiem un pieprasījuma. Tātad, protams, situācija ir ļoti nenoteikta.”

Viedokļi šajā laikā ir ļoti dažādi, un viens no tiem –  tā būs kā sava veida dabiskā atlase. Tātad, tie uzņēmumi, kuri vai nu nespēj vai bez atbalsta ilgstoši nevar izdzīvot, tad nu tiem būtu “jānomirst”?

Šteinbuka uzskata, ka arī veiksmīgi uzņēmumi, iespējams, nekad nespēs atgūties. Viss ir atkarīgs no tā, kad varēsim strādāt, kad ļaus strādāt – vai tas notiks rudenī, vai nākamajā gadā, jo pagaidām ir ļoti liela nenoteiktība. Bet ar ko viennozīmīgi ir jārēķinās – būs diezgan daudz bankrotu. Mēs pat īstenībā nevaram pateikt, kāds ir bezdarbs, jo tie darba devēji, kas šobrīd saņem dīkstāves pabalstu, neskaitās bezdarbnieki.

Runājot par lielo pētniecības projektu (“Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ), kurā būs ietverts arī Latvijas vēsturē pirmais produktivitātes ziņojums, par kuru plašākās diskusijas paredzētas martā, jau šodien Šteinbuka nosauca vairākus priekšlikumus.

Viens no tiem ir saistīts ar produktivitātes celšanu – ir izstrādāti ļoti inovatīvi kritēriji, kurus var izmantot, piešķirot valsts atbalstu uzņēmumiem. Tas var būt saistīts gan ar valsts budžetu, gan arī ar Eiropas fondiem, tajā skaitā arī ar Atveseļošanas fondu, gan arī piešķirot, piemēram, ALTUM grantus un citus finanšu instrumentus. Šie kritēriji palīdzēs attīstīties tādiem uzņēmumiem, kas noteikti izdzīvos, vai vismaz ar ļoti lielu varbūtību. Var arī uzlikt papildu kritērijus, saistītus ar atbalstu reģionos ar lielu bezdarbu. Kritēriji bija ļoti atzinīgi novērtēti gan Ekonomikas ministrijā, gan Eiropas Komisijā.

Runājot par priekšlikumiem, kuri varbūt ir mazāk zināmi, Šteinbuka minēja nesen aizsardzības ministra Ata Pabrika teikto, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē bruņotie spēki tiks apgādāti ar vietējā ražojuma pārtiku visus 12 mēnešus, jo tā ir droša pārtikas ķēde. “Arī mēs savos pētījumos secinājām, ka pārtikas ražošana ir viena no nozarēm, kas varētu būt pašpietiekama. Mēs ne tikai secinājām, kādā veidā var stiprināt to drošību un piegādi, bet arī ļoti precīzi izvērtējām, kādā veidā var uzlabot augļu, dārzeņu un ogu piegādi ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet arī iedzīvotājiem.

Tika izpētītas 17 augļu un 27 dārzeņu šķirnes un izstrādāti ļoti inovatīvi priekšlikumi kā var, piemēram, paildzināt dārzkopības audzēšanas periodu, pārstrādi, realizāciju, glabāšanu, lai pēc iespējas ilgāk varētu saņemt Latvijā ražotus augļus, dārzeņus un ogas. Un arī šo priekšlikumu atzinīgi novērtēja mūsu partneri, norāda Šteinbuka.

Viņa piekrita, ka ažiotāžu sabiedrībā izraisīja pētījuma sadaļa ar receptēm, kas radīja iespaidu – bija nauda un to vajadzēja apgūt. “Tā bija ļoti neveiksmīga komunikācija,” norāda Šteinbuka. “Mūsu partneri vienkārši nopublicēja melnrakstu savā mājaslapā, un no visa konteksta tika izņemtas tikai kaut kādas receptes. Pirmkārt, gala ziņojumā receptes aizņem tikai piecas lappuses, un tās pat nav vispār receptes, bet vienkārši saite. Īstenībā pie ēdināšanas pakām skolniekiem strādāja vesela pārtikas tehnoloģijas speciālistu komanda, un tās nav vienkārši receptes. Tā bija neveiksmīga komunikācija,” secināja Šteinbuka.

“Melnraksts no tīrraksta atšķirsies būtiski, un tīrraksts jau bija iesniegts vērtēšanai, saņemti pozitīvi atzinumi gan no Zemkopības ministrijas, gan no Veselības ministrijas. Pavisam nesen bija diskusija, kurā sniedzām ieteikumus pašvaldībām, kā labāk sakomplektēt skolēnu ēdināšanas pakas. Arī pašvaldības priekšlikumus novērtēja atzinīgi. Tā ir tikai viena no pētījuma daļām,” skaidro Šteinbuka.

Runājot par valsts pārvaldi Fiskālās padomes vadītāja teica: “Mēs zinām, ka valsts pārvaldei ir jāstrādā efektīvi ļoti neparastos apstākļos. Tagad, kad valsts pārvaldei jāspēj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, izmantojot video konferences un jānodrošina iespēja iesniegt dokumentus elektroniski, tam ir jābūt juridiskam ietvaram, jo nevar tā pēc saviem uzskatiem kaut kādā veidā rīkoties. Attiecīgi ir jāpilnveido tiesību sistēma. Un mūsu juristi, izmantojot ļoti inovatīvu pieeju un vadoties no aptaujas rezultātiem, piedāvā risinājumu, kādā veidā var pilnveidot mūsu tiesisko bāzi Latvijā. To ļoti pozitīvi novērtēja Tieslietu ministrijā,” sarunas nobeigumā sacīja Šteinbuka.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

     Interviju ar Innu Šteinbuku var noskatīties ŠEIT.