“Apvienotā saraksta” (AS) redzamākais politiķis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns konsultējis bijušo partijas “Vienotība” biroja vadītāju Normundu Orleānu, kad viņš iesaistījies skandālā par norisēm “Vienotībā”.
Portāla “Delfi’ raidījumā “Kāpēc?” Smiltēns atzina, ka nav liedzis padomu Orleānam, gan akcentējot, ka Orleāns viņam zvanījis pats. Politiķa ieskatā nebūtu jāmet nost klausule, ja zvana cilvēks, lai lūgtu padomu.
Sarunu ieraksti liecina, ka Orleāns konsultējies ar Smiltēnu saistībā ar situāciju partijā “Vienotība” brīdī, kad tā tika apsūdzēta aplokšņu algu maksāšanā un mēģinājumā ietekmēt Saeimas vēlēšanas.
Atsevišķu Orleāna sarunu ieraksti liek domāt, ka Smiltēns sniedzis padomus Orleānam par to, kā rīkoties, Orleānam nākot klajā ar pārmetumiem partijai, kā arī atsevišķos gadījumos viņi saskaņojuši darbības.
No sarunu ierakstiem gan netop skaidrs, cik ilga bijusi abu personu saziņa par “Vienotības” jautājumiem, kā arī tas, kāpēc Orleāns par padomdevēju izvēlējies Smiltēnu.
Kā ziņots, ilggadējais “Vienotības” biedrs Orleāns pēc tam, kad viņam tika uzteikts darbs partijas birojā, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām publiski paziņoja, ka partija algu saviem darbiniekiem maksājusi aploksnē. Tas esot sācies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības.
Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijai sūdzējies par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.
KNAB jūlija vidū paziņoja, ka nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas “Vienotība” birojā.
Arī “Vienotība” izplatītajā paziņojumā noraidīja pret partiju vērstos pārmetumus. Reaģējot uz Orleāna pārmetumiem partijai, “Vienotība” uzsvēra, ka partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Pēc atbrīvošanas no darba Orleāns vērsies tiesā gan pret “Vienotību”, gan partiju apvienību “Jaunā vienotība” par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.
Rīgas pilsētas tiesa šomēnes sāka skatīt Orlēana un ‘Vienotības” strīdu, taču tas tiks izskatīts slēgtās sēdēs, jo lietas materiāliem ir pievienota ierobežotas pieejamības informācija, kuras izpaušana trešajām personām varētu tikt traktēta kā Satversmē noteiktās privāto personu korespondences noslēpumu aizsardzības pārkāpums.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
sen jau nebija puika bildejies
JV var patikt, var nepatikt, bet, šķiet, ka smiltēns nevar patikt. Pretīgs glumeklis.
Nekas personisks, tikai bizness. Ar kuru galu cilvēki domā, balsojot par šādām samazgām
Politiskās cīņas paņēmiens, kuru politiķi neuzskata par neko īpašu.
Vai tad bija prokurora sankcija, ka ir telefona sarunu noklausīšanās? Kur še ir tiesisks pamats šādām darbībām? Tātad par šādām darbībām iestādei (atbilstošajai personai) jānes krimināla atbildība.
JV viena pusē un tajā pašā pusē visas sankcijas uz visu ko, bet par otru pusi nav vērts muti dzesēt.
Nu un tad? Uzreiz jau bija skaidrs, ka tas ir tieši saistīts ar EP vēlēšanaām.
ta nu gan jaunums. ja nav ko rakstīt, taupi papīru