Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki…

ARMANDS PUČE

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas, jo to nodrošināšot kārtējā sankciju pakete pret Krieviju, jāuztver kā izklaidējošais žanrs. Jo tāpat ir skaidrs, ka ne jau kaut kāda mistiska vienība vai speciālā komanda no Eiropas te brauks un kaut ko mainīs. Ja paši nedarīsim, tad nebūs. Un var tā būt, ka paši arī šajā reizē… nedarīsim.

Latvijai jau tā ir maz iespēju ietekmēt Krievijas izraisīto karu Ukrainā – mangāna rūdas tranzīts tāds ir. Varēja taču vispirms nolemt, ka mūsu ostas šim kara materiālam ir ciet un punkts. Tomēr – nē. Mūsu valdība izvēlējās iet garāko no ceļiem, jo kaut kā jau tie Putina galminieki Latvijas ostu biznesā ir jāatbalsta. Caur miegainajiem Briseles koridoriem, jo, kā saka reālpolitiķi – “uz šo jautājumu jāskatās kopumā, plašāk…”

Viņi, šie cietie pauri, teica – neļausim mēs, citi ļaus… Kāpēc viņi domā, ka kombinācija – neļausim mēs, citi arī neļaus – nestrādātu? Kāpēc pašiem nav aknu lemt par savu lietu? Tātad – kāds Latvijas politiskajā elitē spēlē duraku visnotaļ profesionālā līmenī. Daugavā vēl nebija izgājis ledus, kad šis mangāna skandāls uzpeldēja, tagad ir vasaras vidus. Lēmumu par tranzīta apturēšanu vajadzēšot pieņemt mēneša laikā, – saka Eiropas ierēdņi savā apņēmībā. Tas nozīmē, ka Kremļa tankiem vēl viens mēnesis ir iedots aptverē, lai sagaidītu viņiem tik svarīgo materiālu.

Protams, normāli būtu, ja nākamajā dienā pēc sankciju izziņošanas Latvija uzreiz norautu stopkrānu, jo – varēja taču jau sen kā sagatavoties šim pagriezienam. Bet tas nenotika – nav pat jāsader, lai paredzētu, ka mūsu birokrātija izmantos visas atvēlētās mēneša dienas.

Tikmēr valsts kapitālsabiedrība “Latvijas dzelzceļš” uzreiz paziņoja, ka līdz ar mangāna tranzīta aizliegumu, viņiem radīšoties caurums bikšu kabatās – 32 miljonu apmērā. Tad parēķiniet, kādos apjomos šis bēdīgi slavenais mangāns grozās cauri Latvijas ostām! Privātie stividori, kam ir līgumi ar kara rūpniekiem Krievijā, arī vēl kā starpnieki pa vidu krietni nopelna.

Un neesam jau naivi – ne jau “Latvijas dzelzceļa” vadība uztraucas par nepieciešamo līdzfinansējumu, kas viņus tagad grūž pretī iztikas minimumam. Šos paziņojumus “dzelzceļa” vārdā rosina tie, kas mangāna epopejā ir patiesā labuma guvēji. Tie ir tie paši cilvēki, kam pieder ostu aktīvi un kas gadiem valsts uzņēmumu (-s) ir izmantojuši visos iespējamajos veidos.

Te gan atkal jāatgriežas pie valdības kompetences. Ja reiz mēs jau labu laiku spriežam un runājam, ka tranzīts Austrumu virzienā drīzāk ir nevis bizness, bet mūsu drošības apdraudējums, tai skaitā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana – kā tas nākas, ka, apturot mangāna rūdas plūsmu, valsts kapitālsabiedrībai paveras mute, prasot mākslīgo elpināšanu, līdzfinansējumu?

“Latvijas dzelzceļam” ir nevis jāpalīdz materiāli, bet – šī bodīte ir jāver ciet. Jo tā nav un nebūs Latvijas tautsaimniecības prioritāte. Tā pat nebūs šīs saimniecības bufera zona… Turklāt idejiski šī uzņēmuma darbinieku lielākais īpatsvars veido Latvijas 5.kolonnas klusējošo sabiedroto, jeb, citiem vārdiem sakot, – viņi sen jau gaida, kad atnāks Putins un viņus visus atbrīvos no fašistiem… Tātad “Latvijas dzelzceļš” arī no šīs puses nav nekāds lepnais tautu dēls ar ozollapu vainagu galvā. Kurā brīdī mēs visi ieraudzīsim valdības plānu – kā šo uzņēmumu pārkārtot atbilstoši Latvijas interesēm? Tajā dienā, kad Šlesers un Šķēle to pateiks?

Paliekot vēl pie burta Š. Šajās nedēļās tiek svinēti desmit gadi, kopš tiek iztiesāts Rīgas pils ugunsgrēka gadījums. Nekur tālāk par pirmo instanci tiesas process nav aizgājis, kas laikam kaut ko pastāsta par mūsu tiesu sistēmas krampi. Krampi tādā nozīmē, ka kāds ir nevis spēcīgs un sīksts, bet – bezspēcīgs, nevarīgs…

Kas ļauj šādām tiesām vilkties garumā? Izmeklētāju kvalifikācija, tiesu impotence, advokātu viltība? Par to tiek tērēti milzu valsts līdzekļi, un – nekas… Ja tiesu varas kārtība buksē – un tā buksē! –, tad kāpēc to nav iespējams mainīt? Kura intereses šeit tiek apkalpotas? Vai te nav tā pati mangāna rūdas sērija, ka valsts aparāts dara visu, lai nedarītu neko?

Tas ir kā ar gaidāmajām nodokļu izmaiņām, kur priekšplānā izpeld viss cits, izņemot saprātīgu un atbildīgu rīcību. Finanšu ministrs saka, ka vajag, premjere teic, ka nav par to vispār runāts, koalīcijas partneri liek saprast, ka runāts ir un s…di būs, bet Saeimas budžeta komisijas vadītājs Reirs piedāvā savu līķi, ja viņa partijas biedri kaut ko mēģinās šajā sakarā uzsākt. Tas viss pēc tam, kad vairāku mēnešu garumā ir notikušas konsultācijas ar uzņēmēju pārstāvjiem. Tad jau ziņa par Rīgas pils ugunsgrēka tiesas procesa rožu gadskārtu nemaz vairs neizskatās kā nepiestāvoša šai tā saucamajai eko sistēmai…

Starp citu, ja vajag kādu īstu piemēru, kas raksturo pašreizējos apstākļus un realitāti pa perimetru, tad paklausieties Latvijas Bankas prezidenta dūdošanu intervijā, ko viņš sniedza sabiedriskajam medijam. Daži citāti, kas izrauti ārpus konteksta, bet noticiet – tas kontekstu nemaina… “Lai nokomentētu, ir nepieciešams redzēt piedāvājumu…”, “Runājot par nodokļu sistēmu, galvenais ir skatīties uz visu kopumā, nepazaudējot kopskatu…”, “Šajā brīdī konkrēti pateikt, kas būtu jādara, neredzot piedāvājumu, ir neiespējami…”, “Mēs, protams, nākam pretī un palīdzam, cik vien tas ir iespējams, bet tas ir citu institūciju darbs…”, “Jautājums ir – kā mēs virzāmies uz priekšu…”, “Ejot soli pa soli uz priekšu, mēs jau ejam no kalna lejā…”, “Soļiem ir jābūt pārdomātiem, jāskatās, kas notiek ar ekonomiku, soli pa solim…”, “Jo spēcīgāka būs ekonomika, jo spēcīgāki būs uzņēmumi, jo labāk būs iedzīvotājiem…”, “Nav slikti, bet var būt labāk un mēs strādājam, lai lietas uzlabotos…”, “Mēs kā sabiedrība tam vēl neesam gatavi…”

Šie Mārtiņa Kazāka citāti ir Latvijas valsts pārvaldes un Latvijas politiķu universālā rokasgrāmata. Viņam pašam neko nevar pārmest, jo viņš kā Latvijas Bankas prezidents pilnībā ir iekļāvies vai iejūdzies sistēmas ratos un ilksīs. Un vispār – viņš taču grib, lai viņu pārvēlē uz vēl vienu termiņu! Viņš der šai kārtībai, tāpēc arī pasaka visu – un neko… Tāpēc arī ar darbiem mums bieži sanācis – nekas. Un rezultātu jau nav tāpēc, ka nav jau mērķu un atbildīgo – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki…

Labā ziņa – to var mainīt.

Avots: LA.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


12
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Dore
Dore

Tagad atvaļinājumi, izklaides valsts lietas slēgtas Demokrātijas un dāmīšu triumfa specifika, lai iet kaut pa burbuli viss. Viss aiznaglots. Un tagad, kā saka Skārleta: “Par to es domāšu rīt”.

lawyer
lawyer

Taisnība jau ir, tomēr nevajag jaukt desas ar banāniem. Ugunsgrēks bija negadījums, neviens tak to pili speciāli nesvilināja

Skunss
Skunss

Caur Latviju mangāna un daudzi citi tranzīti sastādīja lauvas tiesu no krievijas virzieniem un stop krāna noraušana būtu varbūt vairāk nodarījusi kā vienas otras sankcijas, bet mūsu oligarhi – trīs A kaut kā to nepieļāva. Valdība, protams, arī kaut kā piebalsoja, politiķi sekoja Šolca ceļam un rezultātā kādi desmiti tūkstošu ukraiņu ir uz viņu sirdsapziņas.

mikroskopiska daļa
mikroskopiska daļa

Apskaties kartē, Krievijai ir tik daudz ostu visapkārt, ka Latvija var savas ostas un dzelzceļu vispār slēgt, kravas momentā atradīs citus ceļus. Vienīgais ar ko Latvija ir pievilcīga, ir ka no dažiem reģioniem kravām īsāks ceļš, un valsts no budžeta subsidē dzelzceļu un infrastruktūru, tādā veidā uzņēmējs var piedāvāt vēl lētākus tarifus tranzīta kravām. Ir arī statistika atrodama, Latvijas daļa ir mikroskopiska Krievijas kravas plūsmām pasaulē.

Skunss
Skunss

Tās krievijas ostas ir vāji savienotas ar pārējo krievijas daļu un tās dzelzceļš tā jau ir pārslogots.

mikroskopiska daļa
mikroskopiska daļa

Un Latvijas osts ir visstiprāk savienotas ar Krievijas daļu? Kur tu tādas pasakas klausies? Ja viņiem vajag dzelzceļu, tad gada laikā uzbūvē, kur nepieciešams, piemēram gar Azova jūru, pa sauszemi uz Krimu. Nav jau tā kā pie mums ar Rail Baltica, kur neko nav spējīgi uzbūvēt.

ērce
ērce

Esmu jau vairākkārt teicis, ka padomiešiem patīk augsti, labi atalgoti amati, bet atbildība viņiem nepatīk. Viņiem patīk “kolektīvā atbildība”.

Gada glezna
Gada glezna

Kā, nav rezultātu!? Latvija tak septiņjūdžu zābakiem tuvojas defoltam.
Kā, nav rezultātu?! Dzelzceļa afēras 7 miljardi salīdzinot ar 3 miljonu Latvenergo afēru ir būtisks progress.
Latvenergo afēru kaut negribīgi, tomēr atzina par afēru; dzelzceļa afēru JV pat nedomā atzīt par afēru.

Niknais
Niknais

Kad Latvijas valdība ir kādreiz uzņēmusies atbildību, kamēr pie stūres ir JV vienmēr ir bijusi atruna un vainagi citi tikai ne viņi.

Jeblonskis
Jeblonskis

Bet KAS ir tie uzņēmumi kas to rūdu PĀRDOD?
Latvijā ir tikai tranzīta pakalpojuma nodrošinātājs.
Žurnaļugas varētu nevis ļurināt tonām tukšu, bet gan noskaidrot svarīgo.

ccca
ccca

arī tranzīts ir kauns

visa pasaule
visa pasaule

Tie nav Eiropas uzņēmumi. Rūda nāk no Āfrikas valstīm. Rietumu sankcijas uz Āfrikas valstīm neattiecas. Visa pasaule, 7 miljardi cilvēku, brīvi tirgojās, kamēr nepilns viens miljards runā par sankcijām. Tāpēc tās sankcijas ir vakara pasaciņa ticīgajiem.