Restitūcijas jautājumā Saeimā krasas viedokļu maiņas

Jānis Lasmanis, neatkariga.nra.lv

Divi gadi bijis pietiekams laiks, lai daži politiskie spēki mainītu savu “stingro pozīciju” un “Attīstībai/Par!” kā padarītu beidzot no savu solījumu saraksta varētu izsvītrot izņēmuma kārtā valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā iekļauto restitūcijas jautājumu jeb 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai.

Jau veidojot koalīciju, “Attīstībai/Par!” paziņoja, ka līdz ar kopdzīves likumu tās prioritāšu sarakstā ir arī holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašumu restitūcija un kompensācija.

Neilgi pēc valdības izveidošanas – 2019. gada pavasarī partija patiešām nāca klajā ar šādu likumprojektu, taču savu atbalstītāju pulciņam tā spēja pievienot tikai opozīcijā esošo “Saskaņu” un ideoloģiski sev vistuvāko partneri koalīcijā “Jauno Vienotību”.

Kategoriski pret šādu likumprojektu bija Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība. “Mēs ieturēsim stingru pozīciju arī turpmāk,” teica tolaik savienības priekšsēdētāja amatā esošais Armands Krauze.

Iebilda arī tolaik vēl otra lielākā Saeimas frakcija – KPV LV un Jaunā konservatīvā partija.

Apjaušot, ka likumprojekts var tikt nenodots Saeimas komisijām un tādējādi tiks nolemts aizmirstībai, “Attīstībai/Par!” to atsauca, solot, ka 2019. gada rudenī izvērsīs plašu skaidrojošo darbu par restitūcijas un kompensācijas nepieciešamību gan ar sabiedrību, gan Saeimas deputātiem. Šos plānus izjauca Covid-19, kas diktēja jaunas prioritātes.

Citi laiki, cits redzējums

Taču izskaidrošanas darbi, vismaz publiskajā telpā saskatāmi vai saklausāmi, nebija vajadzīgi. Atkal ir tapis jauns restitūcijas likumprojekts, kuru “Attīstībai/Par!” kontrolētās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums jau apstiprinājis un virzījis uz Saeimas sēdi. Tajā, iegūstot Saeimas vairākuma atbalstu, likumprojekts tiks nodots atbildīgajai komisijai, kas to uzspodrinās, līdz likums tiks pieņemts galīgajā lasījumā.

Un, visticamāk, tā tas arī notiks, jo Saeimā atlicis maz tādu, kas pieturēsies pie iepriekšējās pozīcijas un likumprojektu noraidīs.

“Mums būs brīvais balsojums,” tagad saka ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš pats balsošot pret likumprojektu, jo viņa vadītajā, ZZS veidojošajā Latvijas Zemnieku savienībā biedri iebilst restitūcijai. “Neatbalstīšu, jo mūsu partijas biedri ir skaidrās pozīcijās, un man ir svarīgs viņu viedoklis,” saka politiķis. Taču ZZS Saeimas frakcijā strādājošajiem deputātiem šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, par ko liecina arī brīvais balsojums.

Arī Jaunā konservatīvā partija ir mainījusi pozīciju. Gala lēmums tikšot pieņemts partijas Saeimas frakcijas sēdē, taču tās vadītāja vietnieka Krišjāņa Feldmana paustais vedina domāt, ka de facto jau izlemts restitūcijas likumprojektu atbalstīt.

K. Feldmans skaidro, ka šis likumprojekts, salīdzinot ar 2019. gadā piedāvāto ir labāk izstrādāts un ir skaidri redzams, kam šī nauda ir tērējama un kā tiek kontrolēts šis process.

Nav mazsvarīgi arī stratēģiskajiem partneriem dotie solījumi.

“Mēs atrodamies laika periodā, kad mums nepieciešams pozicionēties arī tādā starptautiskā laukā [..] Tas ir tāds starptautisks žests, un mēs dzīvojam tādos laikos, kad žestiem ir nozīme,” saka K. Feldmans.

Pozīciju lokanāku padarījusi nu opozīcijā iemestā KPV LV, kas, būdama vēl koalīcijas sastāvā, neatbalstīja restitūciju. “Mums brīvais balsojums, šis balsojums parādīs, kurš ir pārdevies valdošajai koalīcijai un kurš nav. Es esmu pret,” saka KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens. Jau tagad ir zināms, ka bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča ir mainījusi savu pozīciju un nu atbalsta kompensācijas izmaksu.

Pozīcijas nemaina

Bez “Attīstībai/Par!” pozīciju, protams, nav mainījusi “Jaunā Vienotība” kas likumprojektu negribīgi, bet atbalsta, vairākkārt uzsverot, ka tā nav viņu iniciatīva – vien tiek atbalstīts partneris, kuram aktualizēt restitūcijas jautājumu ļauj pat sadarbības līgums.

“Virsmērķis finansējuma izlietojumam ir neaizmirst par vēstures zvērību un nodrošināt to, ka tā vairs neatkārtotos,” norādot, ka finansējumu nevarēs tā vienkārši notrallināt, saka “Jaunās Vienotības” biedre, kādreizējā KPV LV pārstāve – Iveta Benhena-Bēkena.

Arī “Saskaņa” turpina atbalstīt ieceri, it kā negribīgi, it kā slinki, bet atbalsts “Attīstībai/Par!” likumprojektam no šīs frakcijas tiks sniegts.

“To no valdības ir solījuši pasaules dižajiem. Mēs nebūsim tie, kas dara kaunu Latvijai, nepildot solījumus. Es negribu iedziļināties, kā tas viss ir. Man vieglāk ir nepretoties, saprotot, ka varam ievilkt tikai laiku, bet iznākums ir paredzams [..] 

Visu mūsu vārdā valdība solījusi. Tādēļ neredzu iespēju būt tādam aušam, lai būtu bezatbildīgs un valsts nepildītu solījumus ar manām rokām,” saka “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

***

Šodien, 30.septembrī, likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensāciju Latvijas ebreju kopienai nodeva izskatīšanai Saeimas budžeta komisijai.

Vairākums Saeimas deputātu ceturtdien, 30. septembrī, lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Par šī likumprojekta tālāku izvērtēšanu Saeimai bija jālemj jau iepriekšējā sēdē, tomēr pēc dažu deputātu iniciatīvas jautājuma izskatīšana tika atlikta uz šodienu. Šodien balsojumā piedalījās vien 73 deputāti, 61 no kuriem nobalsoja par, bet 12 bija pret likumprojekta nodošanu komisijai.

Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas Ebreju kopienai likuma projektu izstrādāja parlamenta Budžeta komisija, un tā mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: neatkariga.nra.lv, raksts publicēts 31.augustā