Digitālā komunikācijas nozīme vēlēšanās
Mūsdienu laikmetā sociālie tīkli spēlē izšķirošu lomu publiskajā diskusijā un ietekmē vēlētāju viedokļus. Rīgas pašvaldību vēlēšanas 2025 skaidri parāda šo tendenci. Arvien vairāk vēlētāju izmanto digitālās platformas, lai patērētu ziņas, piedalītos politiskajās diskusijās un saņemtu tiešu informāciju no kandidātiem. Tāpēc digitālās kampaņas vadīšana ir kļuvusi par obligātu rīku kandidātiem, kuri vēlas iegūt sabiedrības atbalstu. Daudzas politiskās kampaņas ir izšķirtas digitālajā vidē, jo īpaši platformās, kas sasniedz auditorijas, kura nesasniedz tradicionālie politisko kampaņu rīki.
Lai analizētu digitālo aktivitāti, ir nepieciešams aplūkot trīs dažādus kritērijus – aktivitāti, ko veic paši kandidāti savos profilos un platformās, aktivitāti, ko veic partijas, bet vissvarīgākais rādītājs ir tas, par kuriem kandidātiem sabiedrība runā visvairāk.
Kandidātu ieguldījums digitālajā klātbūtnē
Nav šaubu, ka šo vēlēšanu kandidāti saprot sociālo tīklu lomu un nozīmi mūsdienu vēlēšanu kampaņā un aktīvi investē savu popularizēšanu platformās, piemēram, Facebook, Instagram, X (Twitter) un TikTok. Tomēr aktivitātes līmenis starp kandidātiem atšķiras.
Puaro savāktie dati rāda, ka paša radītā digitālā satura ziņā vadošais kandidāts ir Edvards Ratnieks, veidojot 26% no kopējās kandidātu kandidātu sociālo tīklu aktivitātes (share of voice). Viņam seko Vilnis Ķirsis (20%) un Ainārs Šlesers (19%).
Arī Juris Pūce (9%) un Viesturs Kleinbergs (8%) demonstrē nozīmīgu klātbūtni sociālajos tīklos. Citi kandidāti, piemēram, Jūlija Stepaņenko (6%), Aleksejs Rosļikovs (5%), Oļegs Burovs (4%) un Māris Sprindžuks (2%), uzrāda zemāku aktivitāti, savukārt Jānis Urbanovičs nav digitāli aktīvs.
Partiju klātbūtne digitālajā vidē
Papildus pašiem kandidātiem nozīmīgu lomu digitālās sarunas veicināšanā spēlē arī politiskās partijas. Dažas no tām iegulda lielus resursus savu kandidātu digitālās klātbūtnes stiprināšanā, kamēr citas saglabā mērenu aktivitāti. Vērtējot partiju aktivitāti aina ir pavisam savādāka nekā analizējot kandidātu individuālo aktivitāti.
Dati liecina, ka Jaunā Vienotība ir līderis sociālo tīklu klātbūtnē ar 29% no kopējās aktivitātes, tai seko Suverēnā vara (28%). Latvija pirmajā vietā un Progresīvie ir apmēram vienādi aktīvi sastādot attiecīgi 9% un 10%. No tām daudz neatpaliek arī Attīstībai/Par! 8%.
Citas partijas, piemēram, Apvienotais saraksts (6%), Nacionālā apvienība (5%) un Gods kalpot Rīgai! (4%), demonstrē mērenāku klātbūtni. Pārsteidzoši zemu aktivitāti šobrīd demonstrē partijas Saskaņa un Stabilitātei! ar tikai 2% katrai.
Kurš ir sabiedriskās diskusijas centrā?
Taču pats nozīmīgākais rādītājs, kas iespaido vēlēšanu iznākumu ir nevis augstākminētā pašu saraksta līderu un pašu partiju digitālā aktivitāte, bet gan sociālo tīklu lietotāju diskusija par šiem kandidātiem.
Tas, cik sociālo tīklu lietotāji apspriež kandidātus, dalās ar saturu, ietekmē to, kā kandidāti tiek uztverti sabiedrībā vairāk nekā tas saturs, kuru veido paši kandidāti vai partijas.
Lai gan diskursa emocionālais tonis ietekmē rezultātus, ir skaidrs, ka biežāk pieminētie kandidāti nosaka sabiedrisko dienaskārtību un ietekmē vēlēšanu procesu.
Šajā griezumā dati rāda, ka Ainārs Šlesers ir visvairāk apspriestais kandidāts, veidojot 42% no kopējās partiju mēru kandidātu apspriešanas.
Otrs apspriestākais kandidāts ir Jūlija Stepaņenko (13%), kamēr Māris Sprindžuks, Aleksejs Rosļikovs un Edvards Ratniks šobrīd katrs saņem 9% no sabiedriskās diskusijas. Viesturs Kleinbergs un Vilnis Ķirsis 6% katrs. Jānis Urbanovičs (4%), tiek pieminēts, ar mazāku intensitāti. Oļegs Burovs un Juris Pūce ir vismazāk apspriestie kandidāti ar tikai 2% katrs.
Jāatzīmē, ka, lai gan diskusijas par līderiem Šleseru un Stepaņenko ietver gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes, viskritiskākie sociālo tīklu lietotāji ir pret pašreizējā Rīgas mēru Vilni Ķirsi.
Digitālās aktivitātes ietekme uz sabiedrisko atpazīstamību
Rīgas pašvaldību vēlēšanas 2025 ilustrē pārmaiņas politiskajā arēnā. Tā kā sociālie tīkli arvien vairāk veido sabiedrības informācijas patēriņu un viedokļu veidošanos, kandidāti, kuri spēj efektīvi izmantot digitālos rīkus, iegūst ievērojamu priekšrocību, ietekmējot sabiedrisko diskursu un stiprinot savu klātbūtni vēlētāju vidū.
Šībrīža rezultāti liecina par ciešu saistību starp palielinātu digitālo klātbūtni un sabiedrības reakciju uz kandidātiem. Šlesers, kurš ir visvairāk apspriestais kandidāts, ir arī viens no aktīvākajiem sociālajos tīklos, kas apstiprina, ka augsta digitālā aktivitāte palielina redzamību un komunikācijas efektivitāti.
Ja mēģinām novērtēt, cik lielā mērā diskursa apjoms var prognozēt vēlēšanu panākumus, kļūst skaidrs, ka Aināram Šleseram ir pamats justies droši, jo viņš nepārprotami dominē digitālajā vidē, kas atspoguļojas arī reitingos. Lielais jautājums ir – vai viņš spēs pārvērst šo digitālo dominanci pārliecinošā uzvarā vēlēšanu dienā.
Tāpat varam secināt, ka Jūlija Stepaņenko var rēķināties ar labākiem rezultātiem nekā tas parādās socioloģiskās aptaujās, bet Saskaņa un Stabilitāte savukārt ar zemākiem rezultātiem. Protams, šī situācija, kāda tā ir marta sākumā, vēl var dažādos virzienos mainīties līdz vēlēšanām un ir pāragri izdarīt prognozi par galējo rezultātu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!