PĒTERIS APINIS, ārsts
Es atvainojos visiem, kam biju radījis iespaidu, ka zāļu cenu reforma ir haotiska reforma, – šobrīd šī reforma ir izvērtusies par grandiozu farsu. Farmaceiti publiskajā telpā padarīti par neliešiem, kas pārdodot zāles pārlieku dārgi, bet tagad vēl prasot no nabaga pacientiem papildus 75 centus. E-veselība nestrādā ne ārsta praksē, ne aptiekā, tādēļ elektronisko recepti nākas gaidīt ilgi kā pie ārsta, tā zāles pie aptiekāra.
Hosams Abu Meri kā šīs reformas arhitekts visos veidos paziņo, ka ir skaists, gudrs un nekļūdīgs. Es pat pieļauju, ka tā viņa loģikā tas arī ir – viņš vienkārši nesaprot un nenojauš, ko viņa padotie un ierēdņi sastrādājuši. Lai pārliecinātos, ka reforma ir izdevusies, Hosams ar svītu, kurā protams ir filmētāji, savos Latvijas maldu ceļos piestāj pie aptiekas, metas iekšā un prasa aptiekārei – cik viss tagad ir labi? Un tad ir gatavs nopirkt zāles, kas viņam it kā ir izrakstītas. Aptiekāre pavaicā personas dokumentu, Hosamam tā līdzi nav un pirkums netiek veikts. Bet Hosams ir pievilcis ķeksīti apgalvojumam – aptiekāri par reformu ir laimīgi.
No cilvēka, kas gūlās un modās televīzijā, Hosams pārvērties par garo interviju guru. Tik ļoti garo interviju, ka nra.lv pat nespēja to publicēt vienā dienā. Iedomājos Māri Krautmani, kuram no Ilonas Ošas pierakstiem un Hosama Abu Meri stāstiem “vieglajā valodā” nācās ļoti sabendēt aknas, līdz tapa apmierinoša intervija. Intervijā vairākkārt tieši un netieši pieminēts esmu es un Drošības dienests, pēdējais tādā formā, kā, ziniet – ja jūs nemīlēsiet zāļu cenu reformu, mēs ar Drošības policiju Jums parādīsim. Bet intervijā minētais “ārsts, kas mani sauc par šeihu” un “viens ārsts, kas iesūtīts, iefiltrēts viņa komandā” esmu es. Tas precīzi norādīts, jo personiskās sarunās un publikācijās es nereti Hosamu esmu saucis par šeihu. Tad nu es lūdzu Drošības policiju iegādāties lielus zaļus vākus, kuros rūpīgi krāt manas publikācijas ar virsrakstu “ārsts, kas iefiltrēts pie Hosama”. Savukārt pār personu, kas ir intervēts, es varētu teikt “ārsts, kurš melo”.
– Nemelo,– spalgi iekliedzās Hosams Abu Meri.
– Melo, – es turpināju, bet kļuvu pielaidīgs. Ja jau mums ir tik pretrunīgi viedokļi, tad patiesība ir kaut kur par vidu. Esmu gatavs piekrist un piekāpties – ministrs melo tikai par 50%.
Daži vārdi par Hosamu Abu Meri. Mums ir relatīvi draudzīgas attiecības un es viņu mēdzu dēvēt par čomu. Viņš ir izcils sarunu biedrs sarunās par meitenēm, konjaku, mašīnām, mājām, Libānu, Libānas virtuvi, Āfriku vai Saeimas komisiju. Bet pārvēršas, tiklīdz tiek spiests runāt par darbu. Hosams pazaudē sarunu un pāriet uz monologu, kurā valda pārliecība par savu jaunizdomājumu, un nereti šādos mirkļos pat viņa sirds sāk sisties aritmiski.
Hosams ir labs ārsts, un labi pārzina divpadsmitpirkstu zarnas, bet īpaši labi – resnās zarnas gļotādu. No sava pamatdarba viņš aizņēmies un citās darbības jomās cenšas ieviest metodi, kā apskatīt resnās zarnas gļotādu – caur anālo atveri.
Hosamam ir unikāla spēja sev zināmos trīssimt vārdus latviešu valodā virpināt visdažādākajās kombinācijās.
– Kļūda, – manā rakstā ieskatījās mans televīzijas kolēģis, – Hosama vārdu krājums ir 400 vārdi. Mēs piedāvājām vienu Hosama interviju televīzijā mākslīgajam intelektam, un tas saskaitīja 380 vārdus.
Kritiku pieņemu. Hosams latviešu valodā labi manipulē ar 400 vārdiem. Diemžēl pārējie 2600 vārdi, ko mēs lietojam ikdienā, Hosamam ir sveši; arī šo rakstu viņam izlasīs un vieglajā valodā pēc savas noskaņas un izpratnes pārtulkos kāda no ministra biroja beibēm (nu varbūt nemaz nevajag, jo šeiha mazdēls šeihs atkal dabūs aritmiju un nevarēs nākamnedēļ 8 stundas lidot uz Arābijas pussalu).
Vēl Hosamu vainago neziņa par ministrijas iepriekšējo darbību, proti, institucionālās atmiņas neesamība. Viņš aizbrauc uz Krāslavu un paziņo, ka ir pirmais ministrs 32 gadu laikā, kas šurp atbraucis. Nē, Krāslavā, Ludzā un Balvos ir pabijuši visi iepriekšējie ministri, bet Anda Čakša priekšvēlēšanu gadā to darīja kā ar abonementu reizi mēnesī vai biežāķ. Es gan neesmu pilnīgi drošs, ko dod nepārtrauktas ekskursijas ar biroja darbiniecēm, valsts sekretāri vai viņas vietniekiem, NVD direktoru un citu svītu pa visām slimnīcām, kur var ieraudzīt līdzvērtīgas kodolmagnētiskās rezonanses, datortomogrāfijas, reanimācijas gultu tehnoloģijas. Arī apgalvojums – neviens neko zāļu tirgum nav darījis kopš 2008. gada, ir gauži apšaubāms no diviem viedokļiem. Pirmais – Šveicē zāļu tirdzniecības principi nav mainīti turpat vai simts gadus, un neviens tos nesteidz mainīt. Otrais – gan Guntis Belēvičs, gan Anda Čakša, gan Ilze Viņķele pa farmācijas likumdošanu un ar normatīviem aktiem ņēmās čakli.
Zāļu cenu reforma kā parafrāze par celtniecības karteli, “RailBaltic” būvi pāri Rīgas HESa ūdenskrātuvei, iznīcinātām rūpnīcām un ražotnēm, skolu slēgšanu laukos
Zāļu cenu reforma ir tipisks “Jaunās Vienotības” projekts. Ja kādam privātam uzņēmējam Latvijā labi veicas, viņam dzīvi vajadzētu padarīt grūtāku. Divdesmit gadus labi dzīvoja aptiekas, iekārtoja skaistas, mājīgas un higiēnas prasībām atbilstošas telpas, nodrošināja datorprogrammas, kas ļauj tabletei izsekot no ražotāja līdz pacientam. Nodrošināja pieejamību, nodrošināja zāļu sagatavošanu oficiāli, nodrošināja farmaceitisko aprūpi. Tādēļ nāca uzstādījums – visiem, kam var, farmācijā dzīvi padarīt grūtāku. Lielajām starptautiskajām zāļu kompānijām padarīt dzīvi grūtāku nav “Jaunās Vienotības” spēkos, bet nospiest uz ceļiem mazu lauku aptieku – tas sanāk labi. Nav ko aptiekārei staigāt tik švītīgai, viņai kategoriski nedrīkst būt peļņa no savas aptiekas darba. Bet zāļu cenu 75% nosaka šis ārvalstu zāļu ražotājs, 12% – pievienotās vērtības nodoklis, atlikušos 13% – lieltirgotāji un aptiekas. Hosams meties uzbrukumā šiem pēdējiem. Kur viņam sanāks samazināt zāļu cenu par 20% – nezinu, iespējams atsevišķi draudzīgi ražotāji atsevišķiem kompensējamiem medikamentiem zāļu cenu mazinās. Visādi citādi – zāļu cenas piedzīvos virpuli, aptuveni puse kļūs lētākas, bet otra puse – dārgākas. Gada laikā zāļu cenas izlīdzināsies, lielās starptautiskās ražošanas kompānijas pacels cenas visām trim Baltijas valstīm vienlaicīgi; atbilstoši pasaules tirgus tendencēm 2025. gada beigās zāļu cenas būs par 3–5% augstākas nekā 2024. gada beigās.
Hosama Abu Meri neslēpts mērķis ir piespiest aptiekām pelnīt uz bezreceptūras zāļu un uzturbagātinātāju piecenojumiem. Tā tas notiek Libānā, taču zāļu pieejamība Libānā ir atšķirīga – gandrīz jebko var iegādāties bez receptes, toties precīzs neatliekamo medikamentu pārklājums netiek nodrošināts. Hosams Latvijā pamanījies paziņot, ka “Bezrecepšu medikamenti nav tādi būtiski medikamenti. Tie lielā mērā ir uztura bagātinātāji”. Tagad lai uzturētu aptieku, ciema iedzīvotājiem būs jānāk izpirkt bezreceptūras medikamentus un uzturbagātinātājus.
Vai jūs, mans godātais lasītāj, spējat iztēloties Latvijas valdības ministru no “Jaunās vienotības”, kas reformu veic altruistisku iemeslu dēļ? Hosama reforma konceptuāli balstās uz globālo lielražotāju interesēm. Tie no reformas iziet kā uzvarētāji ar desmitiem miljonu peļņu, kas aizplūst no Latvijas (Latvijā no lietotajām zālēm tikai 5% ir pašu rūpnīcās ražotas). Nemēģināšu šoreiz skaidrot, kāpēc blakus Hosamam allaž redzama Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne un vai viņai ir, vai viņai nav tieša finansiāla saite ar Hosama daudzajām publikācijām. Kā mēnesis, tā Hosams uz kāda žurnāla vāka. Šoreiz uz “Mājas viesa”. Tie, kam ir laiks, lūdzu izlasiet vēl vienu garo interviju!
Galvenā problēma ir atbildīgo trūkums zāļu cenu reformas jūklī, nav atbildīgo par nesakārtotību, kas valda – ne tikai cenas nav zemākas, iedzīvotāji ir neapmierināti un savu netīksmi izgāž pār aptiekāru; Nacionālais Veselības dienests, kas nebūt nav autori šai reformai, cenšas steigā izpildīt, sakompilēt valstī esošās sistēmas.
Jaunajā sistēmā farmaceits ir padarīts atbildīgs par visu – šobrīd farmaceitam ir jāpārbauda – vai ārsts ir tiesīgs izrakstīt šo konkrēto recepti, vai ir pieejams lētākais – references medikaments, vai medikaments vispār kaut kur Latvijā ir pieejams, kāds ir personas statuss – vai tas nav beidzies, vai nav mainījies. Piemēri? Zāles zīdainim, kam vēl nav personas koda, zāles ārvalstniekam, zāles cietumniekam utt. Lieki piebilst, ka visi reģistri tagad turami vaļā, un vissliktāk no tiem strādā “e-veselība”. Cilvēkam ar labu fantāziju iesaku iztēloties, kā pēc reformas notiek zāļu iegāde aptiekā, ja veterinārārsts izrakstījis lopam zāles cilvēku aptiekā.
Hosams Abu Meri uzskata, ka visi ekseļi, datu bāzes un citējāds valsts vispārīgo neizdarību komplekss ir jānotur farmaceitam. Piemērs – ārsts izrakstījis recepti, ko, izrādās, nav drīkstējis, jo vai nu aizvietojis kolēģi, vai bijis savā otrajā darbavietā – pacients kompensējamās zāles ir saņēmis, bet vēlāk NVD neapmaksā. Kurš atbildīgs – farmaceits, jo izsniedzis zāles par 10 000 eiro, un tagad tas būtu jāsedz aptiekai. Cik ibumetīni aptiekai jārealizē, lai šo nosegtu?
Hosama nodoklis – 0,75 centi un valsts piemaksas, atbilstoši ministra teiktajam, paredzētas, lai aptiekas nebūtu atkarības no zāļu uzcenojuma, šobrīd izdalīšana nesusi vairāk negāciju nekā jēgas, turklāt PVN jautājums vēl aizvien nav sakārtots.
Jaunie normatīvie akti nosaka, ka aptiekas vairs nedrīkst piedalīties nekādos iepirkumos. Tā nu mazpilsētas sociālās aprūpes centrs neko nevar iegādāties aptiekā, kas atrodas ielas otrā pusē.
Lai pasākums liktos jautrāks – zāļu cenu reforma ir skārusi arī slimnīcu aptiekas – tās, kuras ar medikamentiem apgādā slimnīcās esošos pacientus, jo, pateicoties grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, vairs nav skaidrs, kā slimnīcām organizēt jaunos medikamentu iepirkumus, kā izvērtēt medikamentu iepirkumu konkursu rezultātus, nemaz nerunājot par to, cik vairumtirgotāji būs gatavi un uz kādiem noteikumiem piekritīs medikamentu piegādei.
Tas viss, neskatoties uz to, ka slimnīcu farmaceiti jau pērn vasarā Hosama izslavētajās darba grupu sēdēs teica, ka reforma ietekmēs šo sfēru, uz ko ierēdņi apgalvoja, ka tā viss nebūšot.
Tad nu slimnīcu aptiekām šobrīd ir vērtību pārvērtēšanas laiks. Globālo medikamentu deficītu neviens nav atcēlis. Slimnīcu aptiekas šobrīd visvairāk satrauc daudzu zāļu nepieejamība. Daļa globālo zāļu ražotāju un globālo vairumtirgotāju izlēmuši pagaidīt un zāles juku laikos uz Latviju nesūtīt.
Nav jau tik slikti kā šķiet. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā stāstīja, ka ministrijas darbinieki tagad guļot tikai dažas stundas dienā, lai mēģinātu izstrēbt ministra un Farmācijas departamenta vadītājas savārīto. Gan jau Hosama Abu Meri laiki ministrijā beigsies, viņš trauksies pasaulē jaunus kalnus gāzt, bet nākamajam ministram būs rūpīgi jāsaslauka viss tas, ko Hosams saskaldījis. Jo pašreizējā ministrijas vadība nevēlas grozīt Ministru kabineta noteikumus – tad nāksies atzīt, ka pieļautas kļūdas (man nākamajiem rakstiem pietaupītas 25 zāļu cenu reformas kļūdas). Bet Hosams Abu Meri taču ir nekļūdīgs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!